Senie pilnveidošanās stāsti

  • Desmit izslavētākie ziedi Ķīnā

    Ķīnā ir 10 populāri ziedi, no kuriem katrs simbolizē kādu garīgo iezīmi vai vērtību, kas tiek lolota ķīniešu tradicionālajā kultūrā.
  • Sekojot zelta vidusceļam: Konfūcija mazdēla taisnais godprātīgums

    Izņemot pusleģendārās japāņu imperatora dzimtas līniju, par ģimeni ar pasaulē visgarāko ģenealoģisko vēsturi uzskatāma ķīniešu skolotāja Konfūcija ģimene. Un ja nebūtu viņa pēcnācēju centieni, Konfūcija filozofiskie sasniegumi, iespējams, jau sen būtu iegrimuši aizmirstībā.
  • Četri mākslas veidi, kurus pārzināja ķīniešu mācītie vīri

    Daudzās senajās kultūrās pastāvēja vērtību kopums, ko diktēja konkrēti cilvēka dzīves periodi – kad cilvēks sasniedz pusaudža gadus, kad apprecas, kad viņam piedzimst bērni, un kad cilvēks sasniedz pusmūža gadus. Katrā šajā solī cilvēkam bija jāpierāda, ka viņš ir šī posma cienīgs.
  • Klasiskā ķīniešu valoda (2. daļa)

    Pirmajā publikācijā par klasisko ķīniešu valodu mēs apskatījām dažus vairāk tehniskus aspektus saistībā ar šo valodu – gan vēsturiskos, gan valodnieciskos. Attiecībā uz klasiskajā ķīniešu valodā rakstītā teksta uztveres precizitāti noteikti jāatzīmē sekojošais: ir viegli pārprast, kā arī grūti atšifrēt teksta pareizo nozīmi, ja jums nav spēcīga pamata valodā un plašu zināšanu par vēsturi.
  • Klasiskā ķīniešu valoda: Austrumāzijas "latīņu valoda"

    Daudzi domā, ka ķīniešu valoda ir vienkārši viena valoda. Patiesībā – visā Ķīnas teritorijā ļaudis runā simtiem dialektos, daudzi no kuriem nav saprotami viens otram, turklāt šie dialekti dalās vēl arī apakšgrupās. Tas, ko vairums cilvēku uzskata par ķīniešu valodu, ir mandarīnu dialekts, lai gan arī kantoniešu dialektā runā daudz cilvēku, it īpaši Dienvidķīnā, Honkongā un ķīniešu kvartālos visā pasaulē.
  • 2021. gads – Vērša gads

    Ķīniešu Jaunais gads sāksies 12. februārī. 2021. gads ir Vērša gads. Izskatās, ka tā ir labvēlīga zīme, un tieši to mēs vēlamies dzirdēt, jo daži no mums sagaida jauno gadu ar lielu piesardzību. Uz redzēšanos metāla Žurkas 2020. gads!
  • Dievbijīgais ķīniešu imperators-budists

    Ķīnā budisms uzplauka Dienvidu dinastijas laikā, un tas notika galvenokārt tāpēc, ka Sjao Jaņs (464.-549.g.) – pirmais Lianu dinastijas imperators (pēcnāves vārds Vudi) bija dievbijīgs budists. Viņš ne tikai veicināja budisma izplatību visā valstī, bet arī pats apzinīgi praktizēja budismu savā ikdienas dzīvē un valsts pārvaldībā.
  • Kā trakais mūks padzina Cjiņu no tempļa

    Sudžou pilsētā ir Sjijuaņas templis, kura “500 Arhatu” zālē atrodas Trakā mūka māla statuja. Mūkam ir desmit nepilnības: šķība mute, kupraina mugura, šķielējošas acis, sikspārņa ausis, kraupis uz galvas, līkas kājas, tievas rokas, šauri pleci, baloža krūtis un šķībs deguns. Tādējādi viņš ir pazīstams kā “mūks ar desmit nepilnībām”.
  • Lai izvēlētos pēcteci, vecākais mūks uzaicināja sekotājus kāpt kalnā. Un tas bija pārbaudījums

    Budistu skolas patriarhs Hueinens sāka meklēt sev pēcteci, un lai atrastu cienīgu, viņš nolēma pārbaudīt mūku gudrības sakni.
  • Senā arhitektūra: Dule templis

    Viens no senākajiem Ķīnas kultūras mantojuma objektiem atrodas nelielā pilsētiņā, ko sauc par Dzjisjaņu, vairāk nekā simts kilometru attālumā no Tiaņdzjiņas pilsētas. Dule templis, kas tulkojumā aptuveni nozīmē “Vientuļo prieku templis”, tiek uzskatīts par senāko koka ēku Āzijā.
  • Uzticīgais ģenerālis Jue Fejs

    Senajā Ķīnā vārdam „patriotisms” piemita dziļa morāla jēga. Ikviens, sākot no imperatoriem līdz pat civiliedzīvotājiem, piešķīra lielu nozīmi sevis pilnveidošanai un deva savu ieguldījumu nācijas un valsts uzplaukumā, kas kopumā arī iezīmē ķīniešu tradicionālās ticības patriotismam apveidus.
  • Tradicionālās ķīniešu kultūras simboli: Fēnikss

    Fēnikss, iespējams, ir visvairāk vizuāli attēlotais mītiskais putns cilvēces vēsturē. Šo putnu godāja daudzas kultūras – senie ēģiptieši, grieķi, ķīnieši un arābi. Tradicionālajā ķīniešu kultūrā fēnikss, saukts par Fen Huanu, tika uzskatīts par cēlu putnu, kurš spēj novērtēt cilvēka raksturu un nest svētību taisnīgajiem.
  • Senās ķīniešu leģendas vēsta par epidēmiju dieviem

    Ķīniešu tradicionālajā kultūrā cilvēki bijāja dažādus dievus, tādus kā upju dievus, kalnu dievus, pērkona dievus, zemes dievus utt.
  • Kā senajā Ķīnā tika veidotas ģimenes un kāpēc vecāku norunātās laulības bija spēcīgas

    Mūsdienās tradicionālos saprecinātājus ir aizstājusi iepazīšanās tiešsaistē, ātra iepazīšanās un pat savedēju tirgi. Senajā Ķīnā vecāki paši atrada meitai vai dēlam piemērotu partneri. Tādējādi, lai izprecinātu savu dēlu vai meitu, viena ģimene meklēja citu ģimeni ar līdzīgu statusu. Bieži vien par starpniekiem tika izmantoti savedēji, par to ir stāstīts arī tādās ķīniešu tautas pasakās, kā „Mulaņa”.
  • Kādas ir sekas, ja budisma svētie raksti tiek pārrakstīti bez pietiekamas cieņas

    Pirms vairāk nekā 1000 gadiem Japānā dzīvoja kāds ģenerālis vārdā Tošijuki Fudzivara. Viņš bija arī izcils dzejnieks. Ķīniešu kaligrāfija Japānā izplatījās Suju un Tanu dinastiju laikā, un japāņi to apbrīnoja tāpat, kā ķīniešu tradicionālo kultūru. Ķīniešu kaligrāfijas apguve Japānā kļuva par modes lietu un attīstījās kā mākslas novirziens. Fudzivara arī bija kaligrāfijas cienītājs.