Senie pilnveidošanās stāsti

  • Dievbijīgais ķīniešu imperators-budists

    Ķīnā budisms uzplauka Dienvidu dinastijas laikā, un tas notika galvenokārt tāpēc, ka Sjao Jaņs (464.-549.g.) – pirmais Lianu dinastijas imperators (pēcnāves vārds Vudi) bija dievbijīgs budists. Viņš ne tikai veicināja budisma izplatību visā valstī, bet arī pats apzinīgi praktizēja budismu savā ikdienas dzīvē un valsts pārvaldībā.
  • Kā trakais mūks padzina Cjiņu no tempļa

    Sudžou pilsētā ir Sjijuaņas templis, kura “500 Arhatu” zālē atrodas Trakā mūka māla statuja. Mūkam ir desmit nepilnības: šķība mute, kupraina mugura, šķielējošas acis, sikspārņa ausis, kraupis uz galvas, līkas kājas, tievas rokas, šauri pleci, baloža krūtis un šķībs deguns. Tādējādi viņš ir pazīstams kā “mūks ar desmit nepilnībām”.
  • Lai izvēlētos pēcteci, vecākais mūks uzaicināja sekotājus kāpt kalnā. Un tas bija pārbaudījums

    Budistu skolas patriarhs Hueinens sāka meklēt sev pēcteci, un lai atrastu cienīgu, viņš nolēma pārbaudīt mūku gudrības sakni.
  • Senā arhitektūra: Dule templis

    Viens no senākajiem Ķīnas kultūras mantojuma objektiem atrodas nelielā pilsētiņā, ko sauc par Dzjisjaņu, vairāk nekā simts kilometru attālumā no Tiaņdzjiņas pilsētas. Dule templis, kas tulkojumā aptuveni nozīmē “Vientuļo prieku templis”, tiek uzskatīts par senāko koka ēku Āzijā.
  • Uzticīgais ģenerālis Jue Fejs

    Senajā Ķīnā vārdam „patriotisms” piemita dziļa morāla jēga. Ikviens, sākot no imperatoriem līdz pat civiliedzīvotājiem, piešķīra lielu nozīmi sevis pilnveidošanai un deva savu ieguldījumu nācijas un valsts uzplaukumā, kas kopumā arī iezīmē ķīniešu tradicionālās ticības patriotismam apveidus.
  • Tradicionālās ķīniešu kultūras simboli: Fēnikss

    Fēnikss, iespējams, ir visvairāk vizuāli attēlotais mītiskais putns cilvēces vēsturē. Šo putnu godāja daudzas kultūras – senie ēģiptieši, grieķi, ķīnieši un arābi. Tradicionālajā ķīniešu kultūrā fēnikss, saukts par Fen Huanu, tika uzskatīts par cēlu putnu, kurš spēj novērtēt cilvēka raksturu un nest svētību taisnīgajiem.
  • Senās ķīniešu leģendas vēsta par epidēmiju dieviem

    Ķīniešu tradicionālajā kultūrā cilvēki bijāja dažādus dievus, tādus kā upju dievus, kalnu dievus, pērkona dievus, zemes dievus utt.
  • Kā senajā Ķīnā tika veidotas ģimenes un kāpēc vecāku norunātās laulības bija spēcīgas

    Mūsdienās tradicionālos saprecinātājus ir aizstājusi iepazīšanās tiešsaistē, ātra iepazīšanās un pat savedēju tirgi. Senajā Ķīnā vecāki paši atrada meitai vai dēlam piemērotu partneri. Tādējādi, lai izprecinātu savu dēlu vai meitu, viena ģimene meklēja citu ģimeni ar līdzīgu statusu. Bieži vien par starpniekiem tika izmantoti savedēji, par to ir stāstīts arī tādās ķīniešu tautas pasakās, kā „Mulaņa”.
  • Kādas ir sekas, ja budisma svētie raksti tiek pārrakstīti bez pietiekamas cieņas

    Pirms vairāk nekā 1000 gadiem Japānā dzīvoja kāds ģenerālis vārdā Tošijuki Fudzivara. Viņš bija arī izcils dzejnieks. Ķīniešu kaligrāfija Japānā izplatījās Suju un Tanu dinastiju laikā, un japāņi to apbrīnoja tāpat, kā ķīniešu tradicionālo kultūru. Ķīniešu kaligrāfijas apguve Japānā kļuva par modes lietu un attīstījās kā mākslas novirziens. Fudzivara arī bija kaligrāfijas cienītājs.
  • Vārti uz slēptajām pasaulēm senajās ķīniešu leģendās

    Viljams Bleiks rakstīja: "Redzēt pasauli smilšu graudā. Un debesis lauku ziedā." Buda runāja par trīs tūkstošiem pasauļu, un daoismā tiek uzskatīts, ka cilvēka ķermenis ir kosmoss. Senajos ķīniešu stāstos ir aprakstīti gadījumi, kā cilvēki caur dažādiem nelieliem atvērumiem ir nonākuši plašās pasaulēs.
  • Budas Milarepa pilnveidošanās stāsts (12. daļa)

    Daudzus gadus vēlāk, dienās, kad pieminēja Godāto, debesīs parādījās varavīksnes un nolija ziedu lietus. Gaisā virmoja debešķīgas melodijas un patīkami aromāti, un bija redzami daudzi citi brīnumi. Turklāt, visapkārt uz zemes uzplauka brīnišķīgi un neredzēti ziedi. Gadu pēc gada bija bagātīgas ražas un nebija ne slimību, ne karu. Viens pēc otra notika dažādi brīnumi, pārāk daudz, lai tos uzskaitītu.
  • Budas Milarepa pilnveidošanās stāsts (11. daļa)

    Visā vēstures gaitā Himalaji ir bijusi vieta, kur ir daudz cilvēku, kas pilnveidojas. Tauta šeit dzīvo vienkāršu, pieticīgu dzīvi, visi dzied un dejo. Viņi arī godina Budas Likumu. Gandrīz pirms tūkstoš gadiem tur bija cilvēks, kas pilnveidojās, un viņa vārds bija Milarepa. Kamēr neskaitāmiem Budām un Bodhisatvām bija jānodzīvo daudzas dzīves un jāpārcieš neskaitāmas nelaimes, lai sasniegtu pilnību, Milarepa vienas dzīves laikā sasniedza līdzvērtīgu diženumu un tikumu, un vēlāk kļuva pazīstams kā Tibetas budisma Balto cepuru sektas dibinātājs.
  • Budas Milarepa pilnveidošanās stāsts (10. daļa)

    Visā vēstures gaitā Himalaji ir bijusi vieta, kur ir daudz cilvēku, kas pilnveidojas. Tauta šeit dzīvo vienkāršu, pieticīgu dzīvi, visi dzied un dejo. Viņi arī godina Budas Likumu. Gandrīz pirms tūkstoš gadiem tur bija cilvēks, kas pilnveidojās, un viņa vārds bija Milarepa. Kamēr neskaitāmiem Budām un Bodhisatvām bija jānodzīvo daudzas dzīves un jāpārcieš neskaitāmas nelaimes, lai sasniegtu pilnību, Milarepa vienas dzīves laikā sasniedza līdzvērtīgu diženumu un tikumu, un vēlāk kļuva pazīstams kā Tibetas budisma Balto cepuru sektas dibinātājs.
  • Budas Milarepa pilnveidošanās stāsts (9. daļa)

    Visā vēstures gaitā Himalaji ir bijusi vieta, kur ir daudz cilvēku, kas pilnveidojas. Tauta šeit dzīvo vienkāršu, pieticīgu dzīvi, visi dzied un dejo. Viņi arī godina Budas Likumu. Gandrīz pirms tūkstoš gadiem tur bija cilvēks, kas pilnveidojās, un viņa vārds bija Milarepa. Kamēr neskaitāmiem Budām un Bodhisatvām bija jānodzīvo daudzas dzīves un jāpārcieš neskaitāmas nelaimes, lai sasniegtu pilnību, Milarepa vienas dzīves laikā sasniedza līdzvērtīgu diženumu un tikumu, un vēlāk kļuva pazīstams kā Tibetas budisma Balto cepuru sektas dibinātājs.
  • Budas Milarepa pilnveidošanās stāsts (8. daļa)

    Visā vēstures gaitā Himalaji ir bijusi vieta, kur ir daudz cilvēku, kas pilnveidojas. Tauta šeit dzīvo vienkāršu, pieticīgu dzīvi, visi dzied un dejo. Viņi arī godina Budas Likumu. Gandrīz pirms tūkstoš gadiem tur bija cilvēks, kas pilnveidojās, un viņa vārds bija Milarepa. Kamēr neskaitāmiem Budām un Bodhisatvām bija jānodzīvo daudzas dzīves un jāpārcieš neskaitāmas nelaimes, lai sasniegtu pilnību, Milarepa vienas dzīves laikā sasniedza līdzvērtīgu diženumu un tikumu, un vēlāk kļuva pazīstams kā Tibetas budisma Balto cepuru sektas dibinātājs.