Senie pilnveidošanās stāsti

  • Ķīniešu idioma: Labot aploku pēc tam, kad aitas ir pazudušas (亡羊補牢)

    Reiz gans atrada caurumu aitu aplokā, taču viņam bija slinkums to salabot. Dažas dienas vēlāk viņam pazuda dažas aitas. Tad gan viņš salaboja aizgaldu un pēc tam viņa aitas vairs nekad nezuda.
  • Četras lietas, kas apdraud sabiedrību

    Aptuveni pirms 2400 gadiem tagadējās Ķīnas teritorijā pastāvēja kādas 10 valstis, un katrai no tām bija savs valdnieks. Kādu dienu Veju valsts imperators Huei uzaicināja pārējos valdniekus uz svinībām savā lieliskajā pilī. Starp uzaicinātajiem bija arī Lu valsts (Konfūcija dzimtene) imperators Gun. Kad Huei aicināja uzsaukt tostu, valdnieks Gun pastāstīja par četriem faktoriem, kas var sagraut valsti.
  • Ķīniešu idioma: Tiaņ Dzji zirgu skriešanās sacīkstes (田忌賽馬)

    Karojošo valstu periodā (475. g.p.m.ē. – 221. g.p.m.ē.) dzīvoja ievērojams militārais stratēģis vārdā Suņ Biņs (孫臏) (miris 316. g.p.m.ē.), kurš, iespējams, bija grāmatas „Kara māksla” autora Suņ Dzi (孫子) pēctecis.
  • Džansuņa – gādīga, iecietīga un gudra imperatore

    Ierastais imperatores vai imperatora konkubīnes tēls senajā Ķīnā vienmēr ir sieviete, kura nežēlīgi cīnās par imperatora labvēlību un ietekmi galmā. Taču Tanu dinastijas imperatora Taidzuna sievu Džansuņu (601.g.- 636.g.) atceras kā brīnišķīgu un neatkarīgu sievieti, kura spēja pozitīvi ietekmēt imperatora lēmumus.
  • Ķīniešu idioma: Bo Le novērtē zirgu (伯樂相馬)

    Kā vēsta ķīniešu leģenda, sākotnēji par Bo Le (伯樂) sauca dievu, kurš bija atbildīgs par zirgiem Debesu valstībā. Viņš spēja spriest par zirga īpašībām pēc tā ārējā izskata. Vēlāk cilvēki par Bo Le sāka saukt tos, kuriem piemita līdzīgas spējas.
  • Tanu dinastijas imperators Taidzuns – visvairāk godātais imperators Ķīnā

    Tanu dinastijas otro imperatoru Li Šiminu (599.– 649. g.), pazīstamu arī kā imperatoru Taidzunu, vairāk nekā tūkstoš gadus godināja cilvēki Ķīnā, Korejā, Japānā un citās Ķīnas kaimiņvalstīs.
  • Ķīniešu idioma: Atstāt tīklam vienu pusi vaļā (網開一面)

    Pēdējais Sja dinastijas valdnieks (ap 1766. g.p.m.ē) bija ļoti tirānisks un izvirtis, kas izraisīja lielu neapmierinātību tautā. Lai glābtu cilvēkus no ciešanām, Tans apņēmās gāzt tirānu, un pēc tam izveidoja Šanu dinastiju (1600.g. –1066. g.p.m.ē.).
  • Ķīniešu idioma: Atritinot karti, atklājas duncis (圖窮匕現)

    Karojošo valstu perioda beigās Cjiņu valsts bija viena no spēcīgākajām karojošajām valstīm. Cjiņu valdnieks vēlējās iekarot pārējās valstis un izveidot vienotu Ķīnu. Kad Cjiņu armija pienāca pie Jaņu valsts robežas, Jaņu valsts kroņprincis ļoti nobijās, un nolēma nogalināt Cjiņu valsts valdnieku, lai nepieļautu, ka viņa valsts tiek iekarota.
  • Ķīniešu medicīnas karalis Suņ Simiao

    Suju un Tanu dinastijas laikā dzīvoja slavens tradicionālās ķīniešu medicīnas ārsts Suņ Simiao. Tradicionālās ķīniešu medicīnas ārsti sauca viņu par ķīniešu medicīnas karali, un nostāstos un teiksmās viņu bieži dēvēja par „daosu leģendas jātnieku tīģera mugurā,” kurš savu dzīvi bija veltījis cilvēku glābšanai, mācībai par „dzīvesveidu pilnveidojoties” un tādējādi sasniedzis nemirstību.
  • Ķīniešu idioma: Debesis un zeme apgriezušās otrādi (天翻地覆)

    Izteiciens „debesis un zeme apgriezušās otrādi” pirmo reizi parādījās Liu Šana poēmā „Astoņpadsmit melodijas nomadu flautai” Tanu dinastijas laikā (618. - 907.g.).
  • Budisma aizbildnis – imperators Vu no Lianu dinastijas

    Sjao Jaņs (pēcnāves vārds Vu Di,) bija dienvidu Lianu dinastijas dibinātājs un pirmais imperators, kurš valdīja 48 gadus.Viņš bija viens no visilgāk dzīvojušajiem imperatoriem Ķīnas vēsturē. Viņš nomira 85 gadu vecumā, ko pārspēja vien Cjinu dinastijas imperators Cjaņluns.
  • Ķīniešu idioma: Tīkli debesīs un lamatas uz zemes (天罗地网)

    Ziemeļu Sunu dinastijas laikā (960.-1127. g.) dzīvoja Dzja Ji un Li Šiši, kuri viens otru mīlēja. Dzja bija militārais atašejs, viņš bija ļoti glīts un pazīstams ar savu dzejoļu sacerēšanas talantu. Li bija slavena kurtizāne, kura ļoti labi dziedāja, dejoja un arī sacerēja dzeju. Viņi viens otru ļoti mīlēja un cienīja.
  • Drosmīgā karotāja Hua Mulaņa

    Hua Mulaņa ir leģendāra personība Ķīnas vēsturē. Viņa dzīvoja Ziemeļu un Dienvidu dinastijas laikā. Viņas stāsts ir saglabājies tautasdziesmā, bet oficiālajā Ķīnas vēstures hronikā tas nav ticis iekļauts. Pateicoties tautasdziesmai „Balāde par Mulaņu”, šis varonīgais likteņstāsts nav aizmirsts pat pēc tūkstošiem gadu.
  • Ķīniešu idioma: Trīsreiz apmeklēt salmu būdu (三顾茅庐)

    No stāsta, kurš ir atrodams romānā „Trejvalstu vēstures atstāstījums” ir radusies ķīniešu idioma 三顧茅廬 (sān gù máo lú), kas burtiski nozīmē „trīsreiz apmeklēt salmu būdu”, un tā tiek izmantota, lai aprakstītu uzstājīgu un vairākkārtēju vēršanos pēc palīdzības pie pieredzējuša cilvēka.
  • Pirmais ķīniešu dižais dzejnieks un „Atgriežos laukos un dārzos” autors Tao Juaņmins

    Tao Juaņmins bija izcils ķīniešu dzejnieks un slavens vientuļnieks. Viņš dēvēja sevi par „Dao vientuļnieku” vai „Piecu vītolu meistaru”, tādā veidā parādot savu vēlmi dzīvot mierīgu vientuļnieka dzīvi laukos.