Senie pilnveidošanās stāsti

  • Senās Ķīnas stāsti: Vei valsts valdnieks marķīzs Veņs jautā Dzi Sja par mūziku

    Dzi Sja (507.g.p.m.ē. – 420.g.p.m.ē.) bija Konfūcija skolnieks un ievērojams pedagogs. Vei valsts valdnieks marķīzs Veņs reiz jautāja Dzi Sja: „Kad es uzvelku savas galma drēbes un klausos seno mūziku, es ātri vien apguļos un aizmiegu. Bet, kad es klausos mūziku no Džen un Vei karalistēm, es nekad nejūtos noguris. Sakiet man lūdzu, kāpēc senā mūzika nogurdina cilvēkus, bet jauno laiku mūzika piesaista cilvēkus?”
  • Senās Ķīnas stāsti: Teikt “jā”, domājot “nē”, ir ļaundara īpašība

    Sens teiciens “Tieņ (debesis) Gao (augsts) Tin (klausīties) Bei (sīkas lietas)“ nozīmē, ka, lai arī Dievi stāv augstu virs mums, viņi redz visus labos un ļaunos darbus, tādēļ katram tiks atdarīts pēc nopelniem – ar labu vai ļaunu. Tādēļ, ja cilvēks saka “jā”, bet domā “nē”, tad viņš vienkārši krāpj citus.
  • Senās Ķīnas stāsti: Fu Šuo gudrie vārdi sarunā ar Vu Dinu

    Fu Šuo ierosināja Vu Dinam: „Gudram karalim ir jāseko Visuma ceļam. Karalim jānodibina valsts, jāizvēlas galvaspilsēta un jāieceļ ierēdņi noteiktos amatos. Tas nav domāts karaļa ērtībām un komfortam, bet gan tautas labklājībai. Dievi ir visgudrākie, un viņi zina visu. Gudram karalim ir jāvada valsts tādā pat veidā, kā dievi attiecas pret cilvēkiem. Ja valdnieks un ierēdņi seko Visuma ceļam, tauta būs viegli vadāma.”
  • Tiekšanās pēc komforta: Tabu senās Ķīnas ļaudīm

    Tao Kans, ierēdnis Dzjiņ dinastijas laikā, katru rītu iznesa no mājas 100 keramikas podus un katru vakaru sanesa tos atpakaļ. Citi aiz ziņkāres viņam jautāja, kāpēc viņš tā dara. Viņš sacīja: „Es visiem spēkiem cenšos strādāt valsts labā. Ja es jutīšos pārāk komfortabli, tad es baidos, ka nevarēšu labi izpildīt savus pienākumus. Tādēļ es bieži strādāju ārā.” Vēlāk viņš kļuva par astoņu valstu valdnieku un bija ļoti ievērojams.
  • Tradicionālā kultūra: Mācība bērnu izglītošanai (1. daļa)

    Kādreiz Ķīna tika dēvēta par „Pieklājības un morāles valsti”. Taču brīnišķīgā tradicionālā ķīniešu morāle un pieklājība tika sabradāta un iznīcināta, kad kādreiz tik civilizētajā Ķīnā parādījās komunisma rēgs, kurš izplatīja aplamas teorijas un nepatiesus, nekrietnus uzskatus, ļaunumu un agresiju. Mūsdienu Ķīnā pieaugušajiem ir tikpat maz zināšanu par morāli, cik senajos laikos to bija maziem bērniem. Tāpēc es eksperimentāli interpretēju atsevišķas daļas no „Mācības bērnu izglītošanai”, lai sabiedrība gūtu no tā labumu.
  • Senās Ķīnas stāsti: Kad Konfūcijs cieta trūkumu

    Konfūcijs (551. - 479. g.p.m.ē.) tiek uzskatīts par vienu no dižākajiem skolotājiem un filozofiem Ķīnas vēsturē, un viņš ir būtiski ietekmējis ķīniešu morāli un mākslu. Savas dzīves pēdējos gados viņš ar saviem skolniekiem apceļoja dažādas valstis (kurās pie varas bija karojoši valdnieki), lai izplatītu savu mācību, tomēr tajā laikā viņš netika uzņemts pārāk labvēlīgi.
  • Džansuņa – gādīga, iecietīga un gudra imperatore

    Ierastais imperatores vai imperatora konkubīnes tēls senajā Ķīnā vienmēr ir sieviete, kura nežēlīgi cīnās par imperatora labvēlību un ietekmi galmā. Taču Tanu dinastijas imperatora Taidzuna sievu Džansuņu (601.g.- 636.g.) atceras kā brīnišķīgu un neatkarīgu sievieti, kura spēja pozitīvi ietekmēt imperatora lēmumus.