Senie pilnveidošanās stāsti

  • Orhideju paviljons: skaistuma svētki dzejā, kaligrāfijā un mūzikā

    Tā bija 353. gada trešā lunārā mēneša trešā diena. Van Sjidži, izcilākais kaligrāfs Ķīnas vēsturē, bija ielūdzis gan ģimenes locekļus, gan draugus savā Orhideju paviljonā uz ikgadējām Šansi svētku svinībām, lai sveiktu ilgi gaidīto pavasara siltumu.
  • Ķīniešu Mēness kalendāra Jaunā gada svētki, ko pavada pasaulē lielākā migrācija

    Mēness kalendāra Jaunais gads vai ķīniešu Jaunais gads, vai arī Pavasara svētki ir notikums, kas aizrauj visu pasauli. Šos svētkus atzīmē daudzās valstīs un bieži tos pavada nozīmīgākā ikgadējā cilvēku migrācija uz planētas.
  • Ķīniešu Jaunā gada svinības: svētku rīkošana un tradīcijas

    Ķīniešu Jaunais gads Ķīnā, Honkongā, Taivānā un citās Āzijas valstīs ir īpašs svētku laiks, kad tiek organizēti ģimeņu saieti, kopīgi pasākumi un tiek novēlēts miers un labklājība nākamajā gadā. Svētkus nosaka pēc Mēness kalendāra, un parasti tie notiek no janvāra beigām līdz februāra sākumam, ilgst 15 dienas un beidzas ar laternu festivālu.
  • Mati un tradicionālā ķīniešu kultūra

    Tradicionālajai ķīniešu kultūrai ir dievišķa izcelsme. Tas vērojams visos kultūras aspektos, tai skaitā arī seno ķīniešu matu sakārtojumā.
  • Kādēļ vislielākā Budas statuja senatnē tika uzcelta Sičuaņā? (2. daļa)

    Pasaulē lielākā akmenī cirstā Budas statuja, kas atrodas Dadu, Cjinjin un Miņ upju satecē Sičuaņas provincē, ir 71 metru augsta. Šī gigantiskā Budas statuja ir slavenais Lešaņas Milzu Buda, pazīstams arī kā Milzu Akmens Buda Maitreija no Linjuņa tempļa Dzjadžou (mūsdienu Lešaņas apgabals).
  • Kādēļ vislielākā Budas statuja senatnē tika uzcelta Sičuaņā? (1. daļa)

    Pasaulē lielākā akmenī cirstā Budas statuja, kas atrodas Dadu, Cjinjin un Miņ upju satecē Sičuaņas provincē, ir 71 metru augsta. Šī gigantiskā Budas statuja ir slavenais Lešaņas Milzu Buda, pazīstams arī kā Milzu Akmens Buda Maitreija no Linjuņa tempļa Dzjadžou (mūsdienu Lešaņas apgabals).
  • Cīņas mākslas un cīņas tikums

    Ķīniešu cīņas mākslas ietver daudz dažādas skolas, un tām ir sena vēsture. Cīņas mākslas ir pazīstamas kā viena no četrām Ķīnas nacionālajām vērtībām un tās ir visai iecienītas visās etniskajās grupās. Sākotnēji cīņas mākslas tika pielietotas militārajā apmācībā, tās bija cieši saistītas ar armijas lietām. Cīņas mākslas spēlēja nozīmīgu lomu auksto ieroču laikmetā, un to kaujai raksturīgās īpašības ir acīmredzamas. Praksē to mērķis ir nogalināt, ievainot un pakļaut pretinieku. Lai piespiestu pretinieku zaudēt spēju pretoties, tajās bieži tiek izmantotas maksimāli efektīvas cīņas metodes.
  • Cīņas mākslas lietpratējs: beidzot uzzināju, kas ir patiesa pilnveidošanās

    Dzimis Hebejas provinces laukos, Li Joufu kungs bija ķīniešu cīņas mākslas lietpratējs un ir ieguvis daudzus čempiona titulus. Būdams arī ķīniešu medicīnas doktors, viņš bija izlasījis daudzas vēsturiskas grāmatas, kā arī tekstus par pārdabiskām spējām, cenšoties labāk izprast pasauli. Tomēr viņu joprojām mulsināja pamatjautājums: "Kāds ir dzīves mērķis?"
  • Ķīniešu cīņas mākslu zaudētā gudrība

    Lielākā daļa no mums par ķīniešu cīņas mākslām uzzina no romāniem, filmām un seriāliem. Mēs izbrīnā aizturam elpu, kad redzam, kā asa sižeta filmās varoņi demonstrē neparastas prasmes un veiklību. Mēs varam prātot, vai šie kadri ir fantāzijas augļi, vai arī tie ir balstīti uz autentiskām cīņas mākslām?
  • Rets ieskats zudušajā ķīniešu arhitektūrā

    18. gadsimtā, imperatora Cjaņluna valdīšanas laikā, kāds franču jezuīts pēc sevis atstāja ilustrētu manuskriptu ar nosaukumu Essai sur l'Architecture des Chinois (Eseja par ķīniešu arhitektūru). Viņa darbs joprojām ir nenovērtējams materiāls par Ķīnas arhitektūras kultūras mantojumu, kas mūsdienās ir gandrīz pilnībā zudis.
  • Ko Konfūcijs sacīja par sevis pilnveidošanu

    Konfūcijs (551. – 479. g. p.m.ē.), pirmais izcilais skolotājs Ķīnā, bija arī viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem filozofiem pasaulē. Viņa mācība un filozofija, kas pierakstīta "Konfūcija apkopotās runās", ir Āzijas kultūras un sabiedrības pamats.
  • Senās Ķīnas arhitektūra un tās slēptās nozīmes

    No krāšņām pilīm un tempļiem līdz savdabīgām lauku rezidencēm – Ķīnas senā arhitektūra ir dzīvs 5000 gadu senas civilizācijas iemiesojums. Šis Ķīnas dinastiju atstātais mantojums izpaužas pilsētu arhitektūrā, logu formās un dārzu ainavās, kas redzamas visā valstī.No krāšņām pilīm un tempļiem līdz savdabīgām lauku rezidencēm – Ķīnas senā arhitektūra ir dzīvs 5000 gadu senas civilizācijas iemiesojums. Šis Ķīnas dinastiju atstātais mantojums izpaužas pilsētu arhitektūrā, logu formās un dārzu ainavās, kas redzamas visā valstī.
  • Izpratne par Džouji jeb "Pārmaiņu grāmatu"

    Saskaņā ar seno ķīniešu filozofiju, piecas stihijas un jiņ-jan likums regulē it visu Visumā, kurš nepārtraukti un sistemātiski attīstās.
  • Stāsts par ķīniešu rakstzīmēm

    No visa kultūras mantojuma klāsta nekas nav nozīmīgāks par cilvēku valodu. Ķīniešu rakstzīmes kā logogrammu veids ir īpaši unikālas.
  • Tradicionālo krāsu nozīmes (6. daļa)

    No piesārņojuma brīvā vidē zilā krāsa ir lielākais krāsas laukums, ko cilvēks redz, izejot pa durvīm, jo tā ir plašo debesu pamatkrāsa.