Senie pilnveidošanās stāsti

  • Etiķetes nozīme Ķīnā un tās evolūcija (2. daļa)

    Drāmas, kuru galvenais sižets saistīts ar intrigām un cīņu par varu Cjinu dinastijas imperatora pilīs, kādreiz bija starp populārākajiem televīzijas seriāliem Ķīnā. Piemēram "Leģenda par Dženu Huanu" un "Stāsts par Jaņsji pili" guva tik lielu popularitāti, ka tika translēti arī Dienvidaustrumāzijā, Taivānā un Japānā. Šie stāsti nostiprināja stereotipu, ka pils dzīvē dominēja nerimstošas intrigas un biežas, vardarbīgas cīņas par varu.
  • Etiķetes nozīme Ķīnā un tās evolūcija (1. daļa)

    Ķīna, kas pateicoties tās senajam un bagātajam kultūras mantojumam, savulaik tika dēvēta par "etiķetes valsti", ir piedzīvojusi ievērojamas pārmaiņas kopš 1949. gada, kad tajā varu pārņēma Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP). Drīz vien šis godpilnais apzīmējums kļuva par tukšu frāzi. Lai gan daudzi ķīnieši joprojām lepojas ar savu seno civilizāciju, tikai retais patiesi izprot vai spēj paskaidrot etiķetes dziļāko nozīmi.
  • Trīs stāsti par to, kā senos laikos cilvēki pilnveidoja pacietību

    Grāmatā Šuoveņ Dzjedzi rakstzīme 忍 (žeņ, pacietība) tiek skaidrota kā 能 (nen, spēja), kas ir saistīta ar "lāci". Lācis, savukārt, simbolizē "radījumu ar iekšējo spēku", norādot uz gudrību un spējām. Tā vitalitātes un spēka dēļ tas kļuva arī par apzīmējumu izcilam talantam.
  • Tradicionālās kultūras stāsti: cieņa pret skolotāju un pateicība

    Tradicionālajā ķīniešu kultūrā skolotājs vienmēr ticis cienīts par to, ka dalās savās zināšanās un pieredzē. "Visi gudrie karaļi un svētie valdnieki ciena skolotājus un augsti vērtē Dao (ceļu)." (no "Vēlīnās Haņu dinastijas vēstures pierakstiem", kuros dokumentēti konkrēti gadi Haņu dinastijas vēsturē, ko apkopojuši dažādi autori).
  • Kā mainījies ģērbšanās stils Ķīnas vēsturē

    Ķīniešu interese un tieksme pēc izsmalcinātiem tērpiem ir pastāvējusi jau kopš pašiem civilizācijas pirmsākumiem. No pirmajiem imperatoriem un dinastijām līdz pat mūsdienām daudzveidīgais vēsturiskais fons un dažādās kultūras ir ietekmējušas šo dažādo un tik skaisto apģērba stilu veidošanos.
  • Mans skatījums uz 24 Saules periodiem

    Lai izaudzētu veselīgus kultūraugus un iegūtu bagātīgu ražu, lauksaimnieki saprot, ka sējas un ražas novākšanas laiks ir tikpat svarīgi kā augsne, mēslojums, saules gaisma un ūdens. Senajā Ķīnā, vērojot gadalaiku maiņas un Saules kustību pa savu orbītu gada laikā, cilvēki noteica un apkopoja 24 Saules periodus (laika posmus) katrā lunārajā gadā. Daudzi uzskata, ka šī sistēma ir ne tikai laika dalīšanas veids, bet arī ķīniešu civilizācijas zināšanu par lauksaimniecību pamats.
  • Patiesība un maldi: atmaksa par uzbrukumiem budismam, kas aprakstīta "Divdesmit četru dinastiju vēstures" grāmatās

    Vai Budas eksistē? Vai taisnība, ka ļaunums tiek sodīts, bet labais atalgots? Daudziem cilvēkiem nav izpratnes par šiem jautājumiem. "Divdesmit četru dinastiju vēstures" grāmatās (grāmatu krājums, kurā sīki aprakstīta dažādu dinastiju vēsture Ķīnā no 91. g. p.m.ē. līdz 1644. gadam) ir aprakstīti četri nozīmīgi mēģinājumi iznīcināt budisma reliģiju.
  • Ko nozīmē tradicionālajā ķīniešu kultūrā lietotais izteiciens "Aukstā rasa"

    "Purpura vīnogulāji ar dzelteniem ziediem aukstajā rasā šķiet tik trausli" – tās ir Tanu dinastijas dzejnieka Vana Čanlina dzejas rindas. Ar to viņš norāda, ka vēlā rudenī iestājas Aukstās rasas laiks, kad rasa pamazām pārvēršas salnā, vēstot par to, ka lielākajā Ķīnas daļā laiks kļūs auksts.
  • Četras senās Ķīnas skaistules un tas, kā viņas ietekmēja vēsturi

    Ķīnas vēsturē četras skaistules ir ievērojamas ne tikai ar savu lielisko izskatu, bet arī ar nozīmīgo lomu, kāda tām bija attiecīgo dinastiju liktenī. Lai gan viņu ārējais izskats bija ievērības cienīgs jau pats par sevi, tas, kā viņas ietekmēja vēsturi, bija atkarīgs no viņu rakstura. Godīga un nesavtīga sirds vienmēr ir tikusi uzskatīta par nenovērtējamu un paliekošu vērtību, un, kā mēs redzēsim, tai ir spēks izveidot vai sagraut impēriju.
  • Valsts sabrukuma priekšvēstnesis: vēstures mācības

    Senās ķīniešu filozofijas antoloģijā Luši Čuņcju ir stāsts par Tu Šu – Dzjiņu valsts vēsturnieku Karojošo valstu periodā (475.-221. g.p.m.ē.). Redzot haosu savā valstī, Tu devās uz Džou valsti.
  • Leģendas par drakoniem (2. daļa)

    Drakoni ir nozīmīga tradicionālās ķīniešu kultūras sastāvdaļa. Drakonu attēli ir atrodami visur – no skulptūrām līdz zīmējumiem, no traukiem līdz rotājumiem un karogiem. Ķīnā notiek Drakonu laivu festivāls un Drakonu laternu festivāls, bet drakonu dejas ir populāras ķīniešu kvartālos visā pasaulē, tāpēc drakoni turpina parādīties mūsu dzīvēs arī šodien.
  • Leģendas par drakoniem (1. daļa)

    Drakoni ir nozīmīga tradicionālās ķīniešu kultūras sastāvdaļa. Drakonu attēli ir atrodami visur – no skulptūrām līdz zīmējumiem, no traukiem līdz rotājumiem un karogiem. Ķīnā notiek Drakonu laivu festivāls un Drakonu laternu festivāls, bet drakonu dejas ir populāras ķīniešu kvartālos visā pasaulē, tāpēc drakoni turpina parādīties mūsu dzīvēs arī šodien.
  • Stāsti par Konfūcija skolnieku Dzigunu (2.daļa)

    Pavasaru un rudeņu periodā cilvēki par galveno savas dzīves jēgu uzskatīja tiekšanos pēc Dao. Gan vienkāršie cilvēki, gan mācītie vīri un ierēdņi, par dzīves augstāko mērķi uzskatīja Patiesības izpratni. Dao sekotāji tika ļoti cienīti, un tie, kas no tā novirzījās, tika uzskatīti par pazudušām dvēselēm.
  • Stāsti par Konfūcija skolnieku Dzigunu (1.daļa)

    Senajā Ķīnā skolnieki ļoti cienīja savus skolotājus. Tika uzskatīts – ja cilvēks vēlas pilnveidoties, tad mācībām jāpieiet ar patiesu sirdi. Kā vēsta sens ķīniešu sakāmvārds: "Skolotājs uz vienu dienu ir tēvs uz mūžu", un tas liecina par skolēnu cieņas līmeni pret saviem skolotājiem.
  • Pieci tumsas paveidi

    Meistars Kuans, pazīstams arī kā Dzije, bija slavens mūziķis no Dzjiņas, vienas no valstīm, kas tā tika nodēvēta Ķīnas vēstures Pavasara un Rudeņu periodā (770.–476. g. p.m.ē.) Tolaik augstākās klases mūziķiem parasti tika piešķirts tituls "Ši" (Meistars). Viņa darbība tiek datēta ar laika periodu no 572. līdz 532. gadam pirms mūsu ēras, valdnieku Dzjindao un Dzjiņpina valdīšanas laikā. Dokumentos, kas attiecas uz Haņu dinastijas valdīšanas laiku, viņš aprakstīts kā īpaši talantīgs mūziķis. Vēsturē viņš ir iemantojis titulu "Mūzikas gudrais".