Imperatora Kansji dienas kārtība

Tas, kā bija jāaudzina Cjinu dinastijas prinči, tika noteikts imperatora Kansji valdīšanas laikā (1654. –1722. g.). Prinči uzsāka mācības sešu gadu vecumā. Katru dienu viņiem bija jāceļas piecos no rīta, lai sāktu mācības, kuras beidzās tikai sešos vai septiņos vakarā. Viņiem bija tikai viena brīvdiena – Jaungada diena – un divas saīsinātas dienas pirms tam. Tāds bija viņu grafiks visu gadu – vienalga, vai lija lietus, vai spīdēja saule, gan vasarā, gan ziemā.

Mācības notika Vujidžajā ("Vieta, kur nav viegluma un komforta"), kas atradās Čančuņas dārzā. Pats vietas nosaukums jau norādīja uz to, cik nopietni un stingri imperators izturējās pret prinču izglītību.

Līdztekus tam, ka imperators Kansji lika lielas cerības uz saviem bērniem, viņš arī pats rādīja labu piemēru. Tinsjuņ Gejaņ ("Kansji vadlīnijas ģimenēm") viņš sacīja: "Raksturs veidojas, pateicoties apzinīgām pūlēm ikdienas dzīvē. Pat vasaras karstumā es neizmantoju vēdekli un nenoņemu cepuri, jo ikdienā sevi nelutinu"

Dienas kārtība "Vietā, kur nav viegluma un komforta"

Kad runa bija par prinču audzināšanu, imperators Kansji bija ļoti stingrs. Viņš bieži pārbaudīja viņu mājasdarbus un cīņas mākslu prasmes. Vēsturiskie pieraksti, kas datēti ar 1687. gada 10. jūniju, satur šādus ierakstus par Vujidžaju:

Jiņ Ši (laika posms no 3 līdz 5 rītā) – patstāvīgs darbs klasē, gatavošanās skolotāju ierašanās brīdim.

Mao Ši (laika posms no 5 līdz 7 rītā) – skolotāji pārbaudīja imperatora dēlu mājasdarbus un lūdza viņus deklamēt tekstus. Kad teksts bija iegaumēts, prinči sāka mācīties jaunu tekstu un viņiem tika uzdoti jauni mājasdarbi, kas tiks pārbaudīti nākamajā dienā. Mandžūru valodu viņiem pasniedza Dahata, bet ķīniešu valodu – Tans Biņs.

Čeņ Ši (laika posms no 7 līdz 9 rītā) – pēc agrās rīta tikšanās ar galminiekiem, imperators Kansji ieradās pārbaudīt prinču zināšanas. Galvenokārt viņš pārbaudīja, vai dēli spēj atstāstīt klasiskos darbus.

Si Ši (laika posms no 9 līdz 11 rītā) – vasarā šajā laikā bija ļoti karsts, taču prinči nedrīkstēja izmantot vēdekļus, un viņiem bija jāsēž ar taisnu muguru. Viņi vingrinājās kaligrāfijā, pārrakstot katru rakstzīmi 100 reizes.

Vu Ši (laika posms no 11 rītā līdz 1 dienā) – pusdienas pārtraukums, kam seko patstāvīgas nodarbības kaligrāfijā.

Vei Ši (laika posms no 1 līdz 3 dienā) – prinči devās uz pagalmu, kur sākās fiziskās nodarbības. Sporta aktivitātes sevī ietvēra šaušanu ar loku, cīkstēšanos un cīņas mākslas.

Šeņ Ši (laika posms no 3 līdz 5 dienā) – atkal ieradās imperators Kansji un pēc nejaušības principa izvēlējās tekstus, lūdzot prinčiem tos atstāstīt un izskaidrot nozīmi. Prinči tika pārbaudīti visi pēc kārtas.

Jou Ši (laika posms no 5 līdz 7 vakarā) – imperatora dēli pagalmā trenējās šaušanā ar loku. Imperators lūdza katru no viņiem izdarīt šāvienu un rezultāti bija atšķirīgi. Imperators lika arī viņu treneriem izdarīt šāvienus. Noslēgumā imperators pats izšāva vairākas bultas, un katra no tām trāpīja mērķī.

Pēc tam prinči varēja būt brīvi, un tā beidzās parasta mācību diena.

61 gadu ilga godprātīga valdīšana

Kansji, kurš Cjinu dinastijas laikā valdīja 61 gadu, bija visilgāk valdījušais imperators Ķīnas vēsturē. Paplašinot valsts robežas, kā arī atverot plašas iespējas tautas labklājībai un turībai, viņš tika pasludināts par "imperatoru, kāds piedzimst tikai reizi tūkstotī gadu."

Sākot ar Kansji, Cjinu dinastijas imperatori katru dienu, izņemot retus gadījumus, agri no rīta tikās ar galma ierēdņiem. Pat Kansji valdīšanas 18. gadā, kad Pekinu satricināja stipra zemestrīce, Kansji kā parasti noturēja savu rīta sanāksmi.

Sākotnēji rīta sanāksmes sākās pulksten 6 pavasarī un vasarā un pulksten 7 rudenī un ziemā. Daudziem vecāka gadagājuma galminiekiem bija jāceļas nakts vidū, lai laicīgi ierastos uz audienci. Ar laiku viņiem kļuva arvien grūtāk, tāpēc tie vairākkārt lūdza imperatoru noteikt elastīgāku rīta audienču grafiku.

Imperators Kansji uzklausīja viņus un veica atbilstošas izmaiņas. Ikreiz, kad galvaspilsētā bija spēcīgas lietusgāzes, snigšana, neparasti karsts vai ļoti auksts laiks, rīta audience varēja tikt atcelta, ja vien nebija steidzamu jautājumu. Turklāt tie, kas bija vecāki par 60 gadiem, varēja apmeklēt sanāksmi reizi divās vai trijās dienās. Tomēr pats imperators Kansji centās būt tur katru dienu. "Es to daru jau vairāk nekā 30 gadus, un tā ir kļuvusi par pierastu lietu," viņš paskaidroja. "Es justos neērti, ja palaistu garām sanāksmi. Turklāt, ja mēs tiktos tikai reizi trijās vai četrās dienās, es ar laiku varētu atslābināties." Tāpēc viņš turpināja rīkot sanāksmes katru dienu.

Ja kaut kas bija steidzams, Kansji strādāja pie tā visu nakti, pierakstot savus komentārus uz dokumentiem. Viņš nepiekrita uzskatam, ka "imperatoram jārisina tikai svarīgākie jautājumi, bet ikdienišķās lietas var atstāt citiem." Viņš skaidroja – ja imperators kaut uz mirkli būs neuzmanīgs, tas var sagādāt problēmas visai tautai un radīt nelaimes nākamajām paaudzēm. Citiem vārdiem sakot, nevērīga attieksme pret maznozīmīgiem jautājumiem tagad var radīt nopietnas problēmas vēlāk.

Kansji valdīšanas 15. gada (1676. g.) vasarā, Dzeltenā upe bieži mēdza pārplūst, jo tās krasti bija sliktā stāvoklī. Lai izprastu situāciju, Kansji vairākas reizes apmeklēja reģionu, lai visu pārbaudītu un izpētītu, un meklētu risinājumu. Viņš sēdās laivā un devās uz Mendzjiņu, Sjuidžou, Sucjaņu, Pidžou, Taojuaņu un Cjinkou upes lejtecē un apmeklēja Šaņsji, Šaaņsji, Iekšējo Mongoliju, Ninsja un citas vietas valsts vidusdaļā. Viņš arī kuģoja no Henčenbao (uz dienvidiem no Jinčuaņas) visā garumā pa Dzeltenās upes vidusdaļu. Kansji pārbaudes ceļojums ilga 22 dienas, kuru laikā viņš nobrauca tūkstošiem jūdžu. Imperators veica rūpīgas pārbaudes visur, kur ieradās.

Daudzi imperatori Ķīnas vēsturē rūpējās par upju stāvokli, tomēr tikai daži no viņiem darīja tik daudz kā Kansji. Viņš ne tikai personīgi devās uz reģioniem, kur bija radušās problēmas, bet arī piedāvāja saprātīgus risinājumus sarežģītiem jautājumiem.

Mācīties un pilnveidoties katru dienu

Imperators Kansji vairākkārt mudināja nākamās paaudzes cītīgi strādāt un mācīties un neatslābināties ne uz mirkli. Viņš teica: "Jidzjin (Pārmaiņu kanons) teikts, ka tas ir dižens tikums – katru dienu panākt jaunus sasniegumus. Lai neizšķiestu dārgo laiku, katru dienu ir jāsper solis uz priekšu."

"Kansji vadlīnijās ģimenēm", viņš rakstīja: "Visiem cilvēkiem patīk atpūsties un nepatīk smags darbs. Bet sirds man saka, ka tikai smagi strādājot var uzzināt, kas ir vieglums. Ja cilvēks nododas tikai atpūtai, viņš nesapratīs, ko nozīmē atpūta, un nespēs izturēt nekādas grūtības. Tāpēc "Pārmaiņu kanonā" teikts: "Debesis ir taisnīgas un dziedinošas, un cildeni ļaudis vienmēr tiecas uz sevis pilnveidošanos." Tādēļ tikumīgi cilvēki uzskata smagu darbu par svētību, bet vieglu dzīvi par nelaimi."

Imperators Kansji visu savu dzīvi vadījās pēc šādiem principiem. No brīža, kad viņš sēdās tronī, līdz pat savai nāvei, viņš gandrīz katru dienu apmeklēja rīta sanāksmes, izņemot retus gadījumus, piemēram, kad bija slims, triju lielāko svētku laikā vai ja notika kādi neparedzēti nozīmīgi atgadījumi. Atskatoties uz savu 61 gadu ilgo valdīšanu, viņš teica: "Es strādāju cītīgi un apdomīgi, un nekad neesmu atpūties no saviem pienākumiem pat nakts laikā. Gadu desmitiem esmu darījis visu iespējamo, katru dienu bez izņēmuma."

Uzticīgs saviem vārdiem un darbiem, imperators Kansji rādīja labu piemēru nākamajām paaudzēm tikumības izkopšanas ziņā, un viņa atstātā vērtīgā garīgā bagātība ir viens no tradicionālās ķīniešu kultūras dārgumiem.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/9/30/195968.html