Klasiskā ķīniešu valoda: Austrumāzijas "latīņu valoda"

1. daļa
 

Daudzi domā, ka ķīniešu valoda ir vienkārši viena valoda. Patiesībā – visā Ķīnas teritorijā ļaudis runā simtiem dialektos, daudzi no kuriem nav saprotami viens otram, turklāt šie dialekti dalās vēl arī apakšgrupās. Tas, ko vairums cilvēku uzskata par ķīniešu valodu, ir mandarīnu dialekts, lai gan arī kantoniešu dialektā runā daudz cilvēku, it īpaši Dienvidķīnā, Honkongā un ķīniešu kvartālos visā pasaulē.

Kā gan ar šādu valodas daudzveidību cilvēkiem Ķīnā izdevies sazināties savā starpā? Neskatoties uz izrunas, gramatikas un dialektu atšķirībām, viens valodas aspekts tika standartizēts visā Ķīnā, kā arī izplatīts citās Austrumāzijas valstīs: literārā jeb klasiskā ķīniešu valoda.

Atvasināta no ķīniešu mutvārdu valodas, ko lietoja laikā pirms Cjiņu dinastijas (221. – 207. p. m. ē.), klasiskā ķīniešu valoda pakāpeniski atdalījās no parastās sarunvalodas, izveidojoties par patstāvīgu klasiskās literatūras un oficiālās rakstības valodu.

Valoda, kas paredzēta tikai rakstībai

Mūsdienu ķīniešu valodā lielākā daļa vārdu sastāv no divām vai vairākām ķīnzīmēm, kas kopā iegūst noteiktu nozīmi. Apskatīsim, piemēram, ķīnzīmi 文 (veņ). Kopā ar ķīnzīmi 化 (hua) tā kļūst par 文化 – kas nozīmē "kultūra"; savienojumā ar 件 (dzjaņ) tā kļūst par 文件 un nozīmē "dokuments"; bet kopā ar 字 (dzi) tā veido 文字 un nozīmē "rakstu valoda".

Taču klasiskajā ķīniešu valodā lielākā daļa vārdu sastāv no vienas atsevišķas ķīnzīmes, un tie var tikt brīvi izmantoti kā dažādas vārdšķiras. Tādējādi ķīnzīme 文 pati par sevi jau norāda uz jebkuru vai visiem no augstāk minētajiem. Tā arī var nozīmēt "civils" – kā pretstats "tādam, kas saistīts ar karu"; var aprakstīt laipnu, lēnprātīgu vai izglītotu cilvēku; vai pat būt cilvēka uzvārds. Norādes uz tās nozīmi meklējamas tai apkārt esošajā tekstā, un lasītāja paša ziņā ir atšifrēt pareizo nozīmi.

文言文 (veņ jaņ veņ) ir termins ķīniešu valodā, kas nozīmē "klasiskā ķīniešu valoda". Pievērsiet uzmanību tam, ka mums jau zināmais 文 ir gan pirmā, gan trešā ķīnzīme. Tādā veidā šis termins pats par sevi jau atspoguļo vienu no svarīgākajiem klasiskās ķīniešu valodas konceptiem: elastīgu interpretāciju.

Patiesi, vārdu savienojums 文言文 ietver sevī neskaitāmas iespējamības. Tas var nozīmēt gan "dokuments, kurā tiek runāts par rakstību", gan "elegants rokraksts". Vai arī varbūt "teksts par to, kā būt lēnprātīgam un laipnam cilvēkam". Vai arī tas varētu nozīmēt "pieraksts par to, ko teica Veņas kundze" un pat "Veņa kungs runā par literatūru". Taču parasti 文言文 tiek saprasts kā "literārās valodas rakstība".

Tā kā ķīniešu valodā daudzi vārdi skan vienādi, taču tiek rakstīti atšķirīgi, sarunāties klasiskajā ķīniešu valodā varētu būtu ļoti mulsinoši. Palūkosimies vēlreiz uz 文 (veņ). Tas skan tāpat kā 聞 – "dzirdēt", 紋 – "koksnes tekstūra", 蚊 – "ods"…, un šo sarakstu varētu turpināt vēl un vēl.

Runājot gandrīz uzreiz radīsies pārpratumi. Taču, rakstot klasiskajā ķīniešu valodā, nerodas neskaidrības par to, kas ar šo ķīnzīmi ir domāts.

Turpinājums sekos.


Avots: https://www.shenyunperformingarts.org/blog/view/article/e/pgoUHGu8Mh0/classical-chinese-language-literature-wen-yan-wen.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.