Sekojot zelta vidusceļam: Konfūcija mazdēla taisnais godprātīgums

Konfūcijs sāka izplatīt savu mācību, kad bija sasniedzis 30 gadu vecumu. (Attēls: pixabay/CC0 1.0)

Izņemot pusleģendārās japāņu imperatora dzimtas līniju, par ģimeni ar pasaulē visgarāko ģenealoģisko vēsturi uzskatāma ķīniešu skolotāja Konfūcija ģimene. Un ja nebūtu viņa pēcnācēju centieni, Konfūcija filozofiskie sasniegumi, iespējams, jau sen būtu iegrimuši aizmirstībā.

Pirms 2500 gadiem, dzīvojot dažādās valstīs, no kurām izveidojās mūsdienu Ķīna, Konfūcijam bija tikai viens mērķis: izplatīt savas morāles un sociālās mācības katras valsts dižciltīgo vidū un redzēt, ka viņa gudrība tiek īstenota visā zemē. Diemžēl, neskatoties uz viņa daudzajiem pārbraucieniem no vienas vietas uz otru, tikai nedaudzi vadoņi Konfūcija padomus uztvēra nopietni, viņi turpināja cīnīties un vērpt savstarpējas intrigas.

Konfūcijam, kura vārds ķīniešu valodā bija Kun Cju, bija tikai viens mazdēls – Kun Dzji – kuru laikabiedri pazina un kurš vēstures grāmatās pieminēts kā Dzi Si ( 子思).

Konfūcija mazdēls Dzi Si visaugstāk vērtēja patiesumu un pastāvīgumu. (Attēls: via szsdsh.net)

Jau agrā bērnībā Dzi Si bija zinātkārs un dalījās ar savu vectēvu alkās pēc morālām patiesībām. Kādu dienu Dzi Si ieraudzīja, kā Konfūcijs dziļi nopūšas. Viņš jautāja: "Vai jūs nopūtāties, jo uztraucaties, ka jūsu bērni un mazbērni nespēs turpināt jūsu iesākto un veicināt morāli? Vai arī jūs apskaužat Jao un Šuņa [divi leģendāri gudrie-imperatori] viedumu, jo nespējat mēroties ar viņiem diženumā?"

Konfūcijs atbildēja: "Bērns, kā gan tu varētu zinātu manas vēlmes?"

Dzi Si sacīja: "Ja tēvs cērt malku, bet viņa dēls to nenes, tad dēls ir necienīgs. Ikreiz, kad par to domāju, es ļoti uzcītīgi mācos, neuzdrošinoties pat nedaudz atslābināties, lai es arī varētu izprast Ceļu un nākotnē palīdzēt pasaulei."

To dzirdot, Konfūcija noskaņojums uzlabojās: "Tad man vairs nav jāuztraucas," viņš sacīja.

"Patiesums ir ceļš uz Debesīm"

Dzi Si cītīgi studēja gudro grāmatas. Viņš sacīja: "Patiesums ir ceļš uz Debesīm." Būtībā Dzi Si uzskatīja Patiesumu (ķīniešu valodā čen (誠)) par konsekvenci cilvēka rīcībā.

Reiz konfūcisma zinātnieks Mendzi lūdza Dzi Si padomu saistībā ar jēdzienu "patiesums". Dzi Si sacīja: "Cilvēka ķermeņa, ģimenes, valsts un pasaules pilnveidošanas pamats ir morāles izkopšana, un morāles pilnveidošanas atslēga ir patiesums."

"Patiesums ir Debesu likums, un tiekšanās pēc patiesuma ir cilvēka esamības likums. Nav tādas lietas kā patiesa sirds, kas nevar aizkustināt cilvēkus; bez patiesuma nav iespējams aizkustināt cilvēkus. Godavīrs nekad nemāna savu sirdi, un esot vientulībā, viņam vajadzētu būt vēl apdomīgākam."

Ķīna karojošo valstu laikmetā. (attēls: Philg88/CC BY-SA 3.0)

Kad Veju valstī sākās karš, Dzi Si ieteica Veju valdniekam iecelt Gou Čenu par ģenerāli, sacīdams: "Gou Čens ir ļoti talantīgs ģenerālis." Veju valdnieks sacīja: "Es zinu. Tomēr, kad Gou Čens bija ierēdnis, viņš reiz iekasējot nodokļus, apēda divas olas, kas piederēja citiem, tāpēc es viņu neizvēlos."

Dzi Si sacīja: "Ikvienam ir stiprās puses, tomēr ikviens reizēm kļūdās, tādēļ, ja jūs viņu pareizi vadīsiet un mācīsiet, es ticu, ka viņš mainīsies. Neignorējiet viņa stiprās puses un neatsakieties no viņa." Veju valdnieks izrādīja savu cieņu Dzi Si un atbildēja: "Es pieņemu jūsu padomu."

Valdīšana ar tikumu un kultūru

Vēlāk, kad Dzi Si dzirdēja, ka Veju valdnieks saviem ministriem piedāvāja kļūdainu plānu, un tie viņam vienbalsīgi piekrita, viņš teica: "Es redzu, ka šobrīd Veju valsts patiešām ir jāapraksta kā "valdnieks nav kā valdnieks, un ministri nav kā ministri"!"

Kad viņam jautāja, kāpēc, Dzi Si atbildēja: "Valdnieks ir tik pašpārliecināts, ka labprāt ļauj citiem viņu slavēt, nepārbaudot vai jautājums ir pareizs vai nepareizs – tas ir vairāk kā muļķīgi; slavēt, neizvērtējot, vai tas ir pamatoti vai nē, tas ir vairāk kā glaimot. Tas sekmē ļaundaru kultūras attīstību!"

Dzi Si turpināja: "Kā ļaudis var būt laimīgi, kad [tādi vadoņi] šādā veidā valda pār viņiem?! Priecāties, kad cilvēkam norāda uz viņa kļūdām – tā ir nostāja, kādu gudrie ieņēma kad saņēma kritiku."

Dzi Si tiecās pārvaldīt valsti ar tikumību un kultūru, un viņa apņēmība nekad nemainījās, lai arī kādos apstākļos viņš atrastos. Viņš aizmirsa par savu personīgo dzīvi un nāvi, un nosodīja to valdnieku kaitīgo rīcību, kuri cīnījās par varu un pašlabumu, iebiedēja vājos, tādējādi radot cilvēkiem grūtības un graujot Ceļu.

Reiz Hu Mu Bao, vietējais iedzīvotājs no Lu, ieteica Dzi Si būt reālistiskākam pret pasauli un neturēties pie saviem morāles principiem katrā situācijā.

Dzi Si atbildēja: "Mani uztrauc tikai tas, ka mans redzējums un morāle nav pietiekami vērienīgi. Es vēlos, lai sabiedrība pieņemtu un praktizētu labestības un tikumības ceļu. Ja es pagriezīšu muguru saviem centieniem un ceļam uz Debesīm un centīšos panākt, lai pasaule mani pieņem, vai tad tas, ko es darīšu, būs pasaulei noderīgs? Tas būtu grēks, tāpēc es nekad nepārstāšu meklēt morālo patiesību."

Patiesa bagātība un patiesa dižciltība

Dzi Si apceļoja valstis un sludināja morāles doktrīnas. Viņu cienīja daudzi valdnieki un mīlēja cilvēki. Lu hercogs Mu aicināja viņu kļūt par valsts premjerministru, bet Dzi Si pieklājīgi atteicās, jo gribēja mācīt. Lai gan Dzi Si visu savu mūžu bija nabadzīgs, viņš uzskatīja, ka bagātības un dižciltības jēga ir šāda: bagāts ir tas, kuram nav jāubago no citiem; dizčiltīgs ir tas, kurš nepazemo sevi.

Tādējādi neubagošanu un sevis nepazemošanu var uzskatīt par bagātību un dižciltību. Viņš nosodīja gan glaimošanu, gan tieksmi pēc slavas, un atzīmēja, ka ar augstu amatu un dāsnu atalgojumu nav pietiekami, lai iekārdinātu patiesi izcilu cilvēku.

Konfūcijs, kā to attēlojis Rietumu mākslinieks. (Attēls: Publisks domēns)

Dzena Dzi dēls Dzens Šeņs jautāja Dzi Si: "Vai jūs liecat sevi, lai sasniegtu Ceļu, vai arī aizstāvat savus centienus uz nabadzības rēķina?" Dzi Si sacīja: "Es gribētu, lai Ceļš izplatās. Pašreizējā haosā ir īstais laiks to darīt. Labāk palikt nabadzīgam savos centienos, nekā liekties, lai kļūtu bagāts un varens. Ja jūs pakļaujaties citiem, jūs vadīs citi, bet, ja jūs stāvat uz Ceļa, tad jūs necietīsiet neveiksmi, dzīvojot saskaņā ar to."

Dzi Si uzskatīja, ka viņam vajadzētu veicināt morālo patiesību izplatīšanos. Ja bagātības un labklājības iegūšanai būtu nepieciešams sevi morāli liekt, tad labāk būtu turēties pie saviem morālajiem principiem, paliekot nabadzīgam un pieticīgam, lai nebūtu jāpakļaujas citiem, un paliktu savu morāles principu cienīgs. Viņš arī teica: "Ceļu nevar atstāt ne uz mirkli, pretējā gadījumā tas nav Ceļš." Izvēlē starp "ceļu" (道) un "virzienu" (勢), Dzi Si parādīja patiesa gudrā augsto morāli.

Attiecībās ar cilvēkiem Dzi Si stingri ievēroja etiķetes un morāles noteikumus. Viņš sekoja Konfūcijam, bet pēc tam nodeva savu gudrību Mendzi. Viņš uzrakstīja klasiskā konfūcisma darbu "Vidusceļš" (中庸), kam bija liela ietekme uz vēlākām paaudzēm.

Lūsija Krauforde ir dzimusi un uzaugusi Ķīnā, un nu jau 20 gadus dzīvo Kanādā. Ieguvusi maģistra grādu izglītībā un strādājusi dažādās profesijās, viņa šobrīd tulko un raksta stāstus par seno un mūsdienu Ķīnu.


Avots: https://visiontimes.com/2021/03/02/following-the-middle-path-the-righteous-integrity-of-confucius-grandson.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.