Senie pilnveidošanās stāsti

  • Putekļi, zeme un molekulas

    Ķīniešu hieroglifs 塵 (čeņ) nozīmē putekļi. Tas veidots no divām daļām, katra no tām ir atsevišķs hieroglifs. Ar augšējo 鹿 tiek apzīmēts briedis.
  • Noslēpums, ko slēpj ķīniešu hieroglifs ar nozīmi „ienaidnieks”

    Varbūt arī jums šobrīd ar kādu ir ilgstošas nesaskaņas, un jūs uzskatāt šo cilvēku par savu ienaidnieku. Tādēļ jūs būsiet pārsteigti, uzzinot, kāda slēpta nozīme piemīt šim ķīniešu hieroglifam 仇 (čou), ar kuru parasti apzīmē jēdzienu „naids”, „naidīgums” vai „ienaidnieks”.
  • Ķīniešu hieroglifs „sji” ar nozīmi „mācīties”: putnēns mācās lidot

    Hieroglifa 習 augšējā daļa ir neatkarīgs hieroglifs 羽, kas nozīmē „spalva”. Apakšējā daļa ir cits neatkarīgs hieroglifs 白, kas nozīmē „balts” un „gaišs, un tas simbolizē starojošu sauli.
  • Imperators Jao nodod varu visspējīgākajam cilvēkam, nevis savam dēlam

    Pirms aptuveni 4 300 gadiem, imperatora Jao valdīšanas laikā, visu pasauli bija pārņēmuši milzu plūdi. Zeme ziemeļu puslodē atradās apmēram 2 000 metrus zem jūras līmeņa, senās Rietumu civilizācijas gandrīz visas tika noslaucītas no zemes virsmas.
  • Pieticība

    Reiz Japānā dzīvoja pazīstams budistu mūks. Kādu dienu pie viņa viesos ieradās mācīts vīrs. Šis cilvēks bija visai augstprātīgs un mēdza ieslīgt nebeidzami garās runās, izklāstot mūkam savas gudrās atziņas.
  • Kādēļ Džan Guolao jāja uz ēzeļa, sēžot atmuguriski

    Ķīniešu leģendās Džan Guolao tēls figurē kā viens no Astoņiem Nemirstīgajiem daosiem. Spriežot pēc vēsturiskajiem pierakstiem, šāds cilvēks patiešām eksistēja. Tanu dinastijas valdīšanas laikā (637.-907. g.) viņš mitinājās Taošaņa kalnā Hendžou apgabalā.
  • Sirsnīgs padoms, ko devis izsalcis gars: cilvēkam jānožēlo grēki, kamēr viņš vēl ir dzīvs

    Kāds zinātnieks bija visai drosmīgs vīrs. Kādu nakti, kad lietus bija pierimis un debesīs spoži spīdēja mēness, viņš devās uz kapsētu, paņemot līdzi krūku ar rīsu vīnu. Raugoties apkārt, viņš sacīja: „Kāda burvīga nakts! Turklāt esmu šeit viens pats. Kurš no pazemes valstības vēlētos man piebiedroties un iebaudīt nedaudz vīna?”
  • Skaudība nodara ļaunu citiem un sagādā ciešanas pašam

    Imperators Kansji no Cjinu dinastijas, kas ir viens no ievērojamākajiem imperatoriem Ķīnas vēsturē, reiz teicis: „Ikvienam, kas ir sabiedrības daļa, svarīgi būt augstsirdīgam. Tas nozīmē: priecāties, kad citiem dzīvē klājas labi, un būt līdzcietīgam, kad citiem klājas grūti. Tā rīkoties ir labi attiecībā pašam pret sevi..., jo debesis svētīs šo cilvēku.”
  • Cao Cao: ar diženu iecietību un labvēlīgu attieksmi apveltīts valdnieks

    Trejvalstu laikmets (220.-280. g.) bija visai trauksmains laiks Ķīnas vēsturē, kad uz skatuves uznāca kolorītas vēsturiskās personības, iemiesojot Ķīnas kultūrā priekšstatu par uzticību un taisnīgumu.
  • Stāsts par astoņiem zelta stieņiem un Debesu gribu

    Kad nesen ierados savā dzimtajā ciemā, kāds 86 gadus vecs vietējais Faluņ Dafa praktizētājs izstāstīja man atgadījumu, kas, pēc viņa teiktā, senos laikos esot noticis šajā rajonā. Es viņa stāstu pierakstīju un literāri apstrādāju.
  • Dzīvība pastāv, pateicoties cilvēka dvēselei

    Vairums cilvēku tic, ka katram cilvēkam ir dvēsele, bet tikai nedaudziem zināms, kad un kā dvēsele sāk pārvaldīt cilvēka fizisko ķermeni. Dažas norādes attiecībā uz to mēs varam atrast Cjinu dinastijas laika (1636.-1912. g.) zinātnieka un rakstnieka Juaņ Meja grāmatas „Dzibujui” II sējumā.
  • Kad tikumība zūd, nelaime ir neizbēgama

    Tradicionālajā ķīniešu kultūrā cilvēka tikumībai tiek piešķirta liela nozīme. Daudzos senos tekstos cilvēki tiek mudināti pilnveidot savu raksturu, darīt labu, lai saņemtu svētību un novērstu nelaimi.
  • Kad Konfūcijs satika Laodzi

    Laodzi un Konfūcijs – divi visievērojamākie gudrie Ķīnas vēsturē – dzīvoja vienā un tajā pašā laika posmā pirms 2 500 gadiem Ķīnā, Pavasaru un Rudeņu periodā.
  • Citātu izlase no „Dzuo komentāriem”: vēsturiskais pamats izpratnei par Faluņ Dafa (ceturtā no četrām daļām)

    „Dzuo komentāri” jeb „Dzuo Džuaņ” ir senās Ķīnas vēsturiskās prozas piemineklis par notikumiem Pavasaru un Rudeņu periodā. Leģenda vēsta, ka to sastādījis Lu valsts (mūsdienu Šaņdunas province) oficiālais vēsturnieks Dzuo Cjumins. „Dzuo komentāros” aptverts laika posms no 722. līdz 468. gadam pirms mūsu ēras, un tajā galvenokārt aprakstīti šī laikmeta politiskie, ekonomiskie, kultūras, diplomātiskie un militārie notikumi.
  • Jan Džeņs: „Debesis zina, Zeme zina, tu zini, un es zinu”

    Jan Džeņs dzīvoja Austrumu Haņu dinastijas (25.-220. g.) valdīšanas laikā Huajiņas apgabalā (Šaņsji province mūsdienās). Viņš bija plaši pazīstams ar savām zināšanām un gudrību, bet tas, ar ko viņš izcēlās kā ievērojama vēsturiskā personība, bija viņa godīgums un taisnīgums.