Desmit izslavētākie ziedi Ķīnā

Kā skaistuma iemiesojums ziedi ir viens no pārsteidzošākajiem brīnumiem uz šīs planētas. Tie ir klātesoši literatūrā, ēdienos, dzērienos, rotās un dekorācijās. Ķīnā ir 10 populāri ziedi, no kuriem katrs simbolizē kādu garīgo iezīmi vai vērtību, kas tiek lolota ķīniešu tradicionālajā kultūrā.

1. Plūmju koku ziedi

Plūmju koku ziedi tiek godāti, kā viens no "Četriem vīriem ar cēlu raksturu".

Tāpat kā orhidejas, bambusi un krizantēmas, plūmju ziedi tiek godāti kā "četri vīri ar cēlu raksturu".

Ainavisko īpašību un simboliskās nozīmes dēļ plūmju ziedi tiek attēloti visur, sākot no keramikas līdz sienu gleznojumiem. Plūmes auglis ir auglības simbols, bet plūmes koks – izturības simbols, jo zied pat ziemas aukstumā.

Būdami gada pirmie ziedi, tie simbolizē arī atjaunošanos un tīrību. Un tā kā plūmes ziedam ir piecas ziedlapiņas, tas simbolizē arī panākumus un labklājību, jo šis skaitlis ķīniešu kultūrā ir svēts.

Daudzos mākslas darbos bieži tiek attēloti gari, izstiepti, ziedoši plūmes zari, ar savvaļas dabu fonā. Ņemot vērā to, kā plūmes ziedi tiek uztverti, kā arī to skaistumu, ir daudz mākslas darbu, kuros attēloti uzplaukuši plūmes ziedi.

2. Peonija

Zieda žilbinošās krāsas, neparasti lielā izmēra un apaļās formas dēļ, peonija tiek uzskatīta par labklājības simbolu.

Peonija ir labklājības simbols zieda žilbinošās krāsas, neparasti lielā izmēra un apaļās formas dēļ.

Savulaik izcilais ķīniešu dzejnieks Li Bajs no Tanu dinastijas (618.– 907. g.) savā slavenajā dzejolī Cjin Pin Diao salīdzināja konkubīnes Janas Juihuanas skaisto seju ar ziedošu peoniju. "Peldošie mākoņi man atgādina viņas apģērbu un peonijas – viņas seju," viņš rakstīja.

Peonijas zied maijā, to lielās ziedlapiņas un košās krāsas ķīniešu tradicionālajā kultūrā ir saistītas ar labklājību un bagātību. Tās kļuva ļoti populāras Tanu dinastijas laikā, kad ķīnieši deva priekšroku lieliskām un krāšņām lietām, piemēram, masīviem un spēcīgiem zirgiem un lieliem ziediem. Vēlāk Cjinu dinastijas laikā peonija tika izvēlēta par nacionālo ziedu.

Daudzos Jaungada zīmējumos feju bērni vienmēr tur rokās peonijas, kas piepilda cilvēku vēlmes pēc labvēlīga un bagāta jaunā gada.

3. Krizantēma

Krizantēma ir individualitātes simbols, jo zied rudenī, kad lielākā daļa puķu jau ir noziedējušas.

Krizantēma, viena no "Četriem vīriem ar cēlu raksturu”, ir individualitātes simbols, jo zied rudenī, kad vairums puķu jau ir noziedējušas.

Krizantēma bieži tiek saistīta ar slaveno dzejnieku Tao Juaņminu no Austrumu Dzjiņu dinastijas (317. – 420. g.). Dzejolī "Dzerot vīnu" Tao rakstīja: "Kamēr pie austrumu žoga plūcu krizantēmas, mans skatiens nesteidzīgi pievērsās dienvidu kalniem." Šis darbs kļuva par vienu no pazīstamākajiem dzejoļiem, kurā attēlota mierīga un apmierināta dzīve, par kādu sapņo daudzi cilvēki.

Tao bija vientuļnieks, kurš baudīja dabas skaistumu un vienkāršu dzīvi. Viņa pieminētās krizantēmas drīzāk simbolizēja pazemību, nevis tieksmi pēc slavas un bagātības.

Ar savu izsmalcināto skaistumu krizantēma ķīniešu mītos un literatūrā ir ienākusi arī kā ilgmūžības simbols.

4. Lotoss

Lotosa zieds ir nozīmīgs kā tīrības simbols budismā un arī tradicionālajā ķīniešu kultūrā.

Lotosa zieds ir nozīmīgs kā tīrības simbols budismā un arī tradicionālajā ķīniešu kultūrā. Sunu dinastijas zinātnieks Džou Duņji savā prozas darbā Ai Liaņ Šuo cildina lotosu kā ziedu "neaptraipītu dūņām, no kurām tas nāk, un kurš paliek nevainojams, neskatoties uz to, ka to apskalo ūdens".

Senajā ķīniešu literatūrā lotoss bieži tiek saistīts ar sievietes cēlo un tīro personību. Ķīniešu klasikas darbā "Sapnis sarkanajā tornī" galvenā varoņa Dzja Baojuja godīgā un krietnā kalpone Cjina Veņa pēc aiziešanas mūžībā kļūst par lotosu feju.

5. Ķīnas roze

Ķīnas roze ir vitalitātes simbols, jo ir mazprasīga un zied visos gadalaikos.

Augs ir ļoti līdzīgs citām rozēm, tomēr tam ir mazāk ērkšķu un ir lielākas ziedlapiņas; augs cēlies Ķīnā, tāpēc tā nosaukums ir "Ķīnas roze".

"Ziedošs vai novītis, šim ziedam nekad nerūp pavasara iestāšanās; izcilākās peonijas parādās tikai pavasara beigās un vasaras sākumā, bet Ķīnas rozes izbauda visus četrus gadalaikus paliekot nemainīgi skaistas," šādi ziedu savā dzejas pantā aprakstīja dzejnieks Su Ši no Suņu dinastijas (960. – 1279. g.).

Ķīnieši sāka audzēt rozes apmēram pirms 2000 gadiem. Haņu dinastijā (206. – 220. g.p.m.ē.) Ķīnas rozes tika plaši audzētas karaliskajos dārzos. Tanu dinastijas laikā šie augi nokļuva lielākajā daļā reģionu ap Jandzi upi.

6. Acālija

Acālija simbolizē ziedošanos.

Senajos ķīniešu dzejoļos un stāstos bieži pieminētā acālija, jeb du dzjuaņ, bija Tanu dinastijas dzejnieka Baja Dzjuiji iecienītākais zieds. Viņš ne tikai slavēja šos ziedus savos dzejoļos, bet arī pats centās audzēt acālijas.

"Kādreiz augušas kalnos, tagad zied dārzos... sūtiet vēsti Dievam un ļaujiet acālijai kļūt par ziedu karalieni," Bajs rakstīja dzejolī "Acāliju divpadsmit melodijas".

Ķīniešu mitoloģijā skumjš putns vārdā Du Dzjuaņ kliedza dienu un nakti, līdz sāka spļaut asinis, kas visus ziedus uz kalna nokrāsoja sarkanā krāsā. Ziedi tika nosaukti nelaimīgā putna vārdā.

7. Kamēlija

Kamēlija ir labvēlības simbols.

Kamēlija ir labvēlības simbols. Budistu tradīcijās tiek uzskatīts, ka tas ir viens no četriem ziediem, kas aug debesīs.

Kamēlija Ķīnā nonāca jau Trejvalstu laikmetā (220. –280. g.).

Ir kāds dzejolis "Oda kamēlijai", ko sarakstījusi augstdzimusī Huažujas kundze, un kurā kamēlija aprakstīta šādi: "Tā zied pakalnos, līdzīgi degošam saulrieta mirdzumam un plūstošiem rozā mākoņiem... šī ainava ir skaistāka nekā simtiem ziedu, kas zied debesīs".

8. Orhideja

Orhideja ir tikumības simbols.

Orhideja ir viena no "Četriem vīriem ar cēlu raksturu", un tiek uzskatīta par tikumības simbolu. Orhidejām ir raksturīgs smalks aromāts, taču tās bieži vien aug tuksnesī, un ļaudis par tām neko nezina – tāpat kā par tikumīgiem cilvēkiem, par kuriem citi neko nezina, kamēr nenonāk ar tiem saskarē.

Kā viena no "Četriem vīriem ar cēlu raksturu", orhideja ir labi pazīstama ar savu smalko aromātu. Un ķīnzīme laņ ar kuru tā tiek apzīmēta, jau tūkstošiem gadu tiek plaši izmantota sieviešu vārdos.

Senie ķīnieši mūžīgo draudzību sauca par laņ dzjao jeb draudzību, kas ir tik cēla kā orhideja, bet brīnišķīgu prozu un dzeju par laņ džan jeb vārdiem, kas ir graciozi kā orhideja. Ķīnā šos ziedus sāka audzēt aptuveni pirms 2000 gadiem. Pēc Veju un Dzjiņu dinastijām (220. –420. g.) orhidejas galvenokārt izmantoja dārzu izdaiļošanai.

Pasaulē pirmo monogrāfiju par orhidejām Dzjiņ Džan Laņ Pu sarakstīja Džao Šigens no Sunu dinastijas. Grāmatas trīs sējumos aprakstītas apmēram 30 orhideju sugas un to īpatnības.

9. Aromātiskais osmants

Aromātiskais osmants ir ilgmūžības simbols.

Ķīniešu mitoloģija vēsta, ka aromātiskais osmants auga uz Mēness, un to pastāvīgi nocirta daoisma praktizētājs Vu Gans, kurš pārkāpa daoistu pilnveidošanās noteikumus. Osmanta ziedus ķīnieši jau izsenis ir iecienījuši to smaržas un kultūras asociāciju dēļ.

Savā dzejolī Li Cjindžao no Sunu dinastijas aprakstīja osmantu kā "gaiši dzeltenu, maigu augu, kas atstāj aiz sevis tīkamu smaržu; nav vajadzīgas spilgti zaļas un sarkanas krāsas, osmants ir zieds, kam paredzēts mirdzēt."

Aromātisko osmantu Ķīnā audzē jau vairāk nekā 2500 gadus. Pateicoties leģendai par Vu Ganu, augs, kurš bieži zied augustā, ir saistīts arī ar Rudens vidus svētkiem. Vu tiek pavēlēts katru dienu uz Mēness nocirst lielu un spēcīgu osmanta koku, tomēr burvīgais koks nekad neiet bojā un katru rudeni zied smaržīgiem ziediem. Vu ir atļauts atpūsties tikai Rudens vidus svētku laikā.

10. Narcise

Narcisēm ar to zaļām, baltām un dzeltenām krāsām piemīt sava veida debesu skaistums.

Narcisēm ar to zaļām, baltām un dzeltenām krāsām, un kuras bieži audzē ūdenī, piemīt sava veida debesu skaistums, tāpēc tām vienmēr ir vieta dažādu kultūru mitoloģijās.

Grieķu mitoloģijā zieds tika nosaukts mednieka Narcisa vārdā, kurš bija labi pazīstams ar savu skaistumu, savukārt ķīniešu folklorā narcises simbolizē imperatora Jao abas meitas.

Viens no vadošajiem konfūcisma zinātniekiem Džu Sji no Sunu dinastijas aprakstīja narcisi kā "feju ar dzeltenu cepuri un zaļām piedurknēm". Vēstures pieraksti liecina, ka Ķīnā narcise tika ievesta no Itālijas Tanu dinastijas laikā.

Pēc gadsimtiem ilgas selekcijas ķīnieši izveidoja izcilas ziedu šķirnes. Ķīniešu Jaunā gada laikā šos ziedus bieži izmanto kā rotājumu.

Avots: https://www.nspirement.com/2021/07/17/most-famous-chinese-flowers.html

* * *