Atbilstošs izskats un cieņa nozīmē daudz vairāk nekā virspusēja elegance

Bērnībā es bieži dzirdēju vecākus sakām, ka mums vienmēr jāievēro labas manieres, neatkarīgi no tā, vai mēs stāvam, sēžam, ēdam utt. Tolaik man nebija lielas izpratnes par to, ko tas nozīmē, un es domāju, ka tas attiecas uz to, lai citu acīs izskatītos labi.

Kad izaugu, dažreiz atgriežoties mājās no darba, es iegāzos atpūtas krēslā viesistabā; bet ārā devos istabas čībās, jo tā ir ērtāk. Uz ielas bieži redzēju cilvēkus, kas staigāja pidžamās, un vīriešus ar gariem matiem, dīvainām frizūrām; dažiem biksēs bija apzināti izplēsti caurumi, bet citi valkāja apģērbu, apavus, cepures, somas... ar skeletu vai zvērīga paskata velnu attēliem. Tikai nesen, kad izlasīju dažas senas grāmatas par labām manierēm, es sāku patiesi saprast, ko vecāki mums bērnībā teica par labām manierēm, un kāda tam ir dziļa nozīme.

"Vīriešiem jābūt cieņpilniem, sievietēm jaukām"

Grāmatā Šanšu Hungfan teikts, ka ir piecas svarīgas lietas. Pirmkārt "izskats", kas nozīmē, ka vīriešiem jāizskatās cieņpilniem, bet sievietēm – jaukām; neatkarīgi no tā, vai cilvēkam ir augsts stāvoklis sabiedrībā, vai zems; vai viņš vecs, vai jauns – visiem jāievēro savam vecumam atbilstošs uzvedības kodekss un vienmēr jāizturas pieklājīgi pret citiem.

Kas attiecas uz apģērbu, senatnē imperatori valkāja drēbes uz kurām bija izšūti drakonu un kalnu attēli, vasaļu valstu valdnieku apģērbu rotāja uguns simboli; augsta ranga tiesas ierēdņu drēbes bija ar cirvju attēliem, bet zinātnieki valkāja apģērbus ar rakstzīmi "dzji" (己, kas nozīmē "personība/pats"). Jo augstāka ir cilvēka morāle, jo atbilstošāka viņa uzvedība.

Jou Dzi, viens no Konfūcija sekotājiem, teica: "... Ja būsiet godbijīgs un ievērosiet etiķeti, jūs būsiet tālu no kauna un negoda."

Nepiedienīgs izskats un apģērbs – tās ir morāles normas, kuras pauž cilvēki, kuri sirdī zaudējuši pieklājību, un kas var nodarīt ļaunu viņiem pašiem.

Senajā Ķīnā cilvēki pievērsa lielu uzmanību pieklājībai visos ikdienas dzīves aspektos, tostarp ģērbšanās stilam. Ja parādījās kāda absurda parādība, piemēram, vīrietis, kas valkāja sieviešu drēbes, vai sieviete, kas valkāja vīriešu drēbes, vai arī cilvēki valkāja neatbilstošu apģērbu un uzklāja grimu, kas neatbilda viņu statusam, ļaudis teica, ka šis cilvēks ir ģērbies "dēmonu apģērbā".

Haņ Šu (Haņu dinastijas vēstures hronika) rakstīts: "Kad sabiedrības paražas izvirst un ir viegli maināmas, cilvēki sāk dīvaini ģērbties un tāpēc parādās "dēmonu apģērbs"."

Valkāt neatbilstošas drēbes ir slikta zīme

Sacerējumā Dzuoši Džuaņ (Džou komentāri) teikts, ka 660. gadā pirms mūsu ēras Dzjiņu valdnieks Sjaņs nosūtīja kroņprinci Šeņšenu ziemā vadīt militāro ekespedīciju un ļāva viņam valkāt drēbes divās dažādās krāsās, dekorētas ar zelta tīrradņiem.

Augsta ranga tiesas ierēdnis Hu Tu nopūtās un sacīja: "Kroņprinča ekspedīcijas laiks, viņa apģērbs un aksesuāri skaidri norāda uz ekspedīcijas iznākumu. Valdnieks gatavojas atstumt princi – ja viņš uzticētos princim, viņš būtu lūdzis viņu valkāt oficiālu formas tērpu atbilstošā krāsā ar nefrīta uzticības piekariņu un liktu viņam doties ceļā gada sākumā. Tomēr valdnieks atstūma princi, dodot viņam nepareizu apģērbu un aksesuārus, un ziemas ekspedīcija nevainagosies panākumiem. Aukstums un drēgnums ziemā ir ļoti spēcīgs, zelta gabali uz viņa drēbēm liecina par skumjām atvadām. Viņa apģērba nepareizās krāsas ir mājiens uz aukstumu. Kroņprincim vairs nav atbalsta."

Ģenerālis ar uzvārdu Lians arī teica: "Armijas komandieris vienmēr saņem pavēles imperatora senču tempļa priekšā, pieņem upurēto gaļu svētnīcā un valkā atbilstošu formas tērpu. Kroņprincim netika dots pienācīgs apģērbs, bet kaut kas dīvainās krāsās. Šīs pavēles sekas ir acīmredzamas."

Tiesas amatpersona Haņ Ji teica: "Dīvainās krāsas apģērbs norāda uz to, ka kaut kas nav kārtībā; zelta tīrradņi nozīmē, ka viņi aizies un neatgriezīsies. Ir skaidri redzams, ka valdnieks vēlas kaitēt kroņprincim."

Četrus gadus vēlāk kroņprincis Šenšens izdarīja pašnāvību, jo tika apmelots.

Nepatikšanu cēlonis – sarauktas uzacis, uzkrītošs grims un "dēmona apģērbs"

Haņu dinastijas imperatora Huaņa valdīšanas laikā (146. g. – 168. g.) galvaspilsētā Luojanā bija vērojamas dažas absurdas modes tendences – sievietes zīmēja sev sarauktas uzacis; sejas bija nopūderētas tā, lai būtu redzami "asaru traipi" (raudošais grims); mati bija saņemti vaļīgā mezglā uz vienu sānu ar izrisušu matu šķipsnu, it kā viņa būtu nokritusi no zirga; staigājot viņas grozīja gurnus, it kā nejustu pēdas; un smaidīja tā, it kā viņām sāpētu zobi. Tas viss radīja pavedinošu iespaidu.

Šādas perversas tendences galvaspilsētā aizsāka ģenerāļa Liana Dzji sieva Suņa Šo – ietekmīga, samaitāta un cietsirdīga valdnieka radiniece, un pavisam drīz šīs tendences kļuva modernas un izplatījās tālu un plaši visā Centrālajā līdzenumā.

Liana Dzji tēvs Lians Šans 135. gadā kļuva par ģenerāli, jo ieprecējās valdnieka ģimenē. Pēc Liana Šana nāves viņa dēls Lians Dzji 141. gadā arī kļuva par ģenerāli, un nākamos 18 gadus bija ietekmīgākais un nežēlīgākais augstmanis Haņu galmā, līdz 159. gadam, kad viņš un sieva izdarīja pašnāvību un viņu klani tika nogalināti pēc neveiksmīgā atentāta pret galma dāmu Sjuaņu, kura bija imperatora Huaņa tā laika sievas māte.

Juaņu dinastijas laika vēsturnieks Ma Duaņliņs (1254.–1324. g.) savā darbā Veņsjaņ Tunkao (Literāro liecību vispārēja izpēte) minēja, ka Tanu dinastijas beigās sievietes galvaspilsētā veidoja frizūru, kas pazīstama ar nosaukumu Pao Dzja Bun (uz augšu sasiets matu mezgls) kad matus, sākot no deniņiem brīvi saņem uz augšu un sasien galvvidū vaļīgā mezglā, bieži nostiprinot to ar stikla matadatām.

Tomēr, tā kā frizūras nosaukuma Pao Dzja Bun un vārda "stikls" izruna ķīniešu valodā ir līdzīga frāzes "būt bezpajumtniekam un nelaimīgam" izrunai, tā varēja būt zīme, ka imperators var zaudēt troni, bet valsts kļūt nestabila. Tāpēc vēlāk šāda frizūra un stikla matadatas tika uzskatītas par dēmoniskām.

Imperatora Genši bojā eja

Rietumu Haņu dinastijas beigās sabiedrībā valdīja haoss. Imperators Genši, kas kāpa tronī 23. gadā pēc Sjiņu dinastijas krišanas devās uz Ziemeļiem, lai padarītu Luojanu par galvaspilsētu.

Vietējās amatpersonas un visi augstmaņi iznāca viņu sagaidīt. Tomēr viņi pamanīja ko dīvainu – imperatora ģenerāļi bija ģērbti sieviešu apģērbā ar īsām piedurknēm un izšuvumiem, bet galvās viņiem bija vienkāršo cilvēku galvassegas.

Ieraugot šadu ainu, cilvēki pūlī sāka sačukstēties, daži saknieba lūpas, lai nesmietos; citi nobijās un aizbēga. Daži imperatora galma vecākie nopūtās un teica: ''Šāds dēmonisks apģērbs ir draudīga zīme, un drīz pār imperatora Genši galvu nāks nelaime!''

Viņu teiktais diemžēl piepildījās. Tikai divus gadus vēlāk Čimei nemiernieki nogalināja imperatoru Genši.

Imperators Guanvu veiksmīgi atjaunoja Haņu dinastiju

Kad imperators Guanvu (valdīja no 25. līdz 57. g) kopā ar saviem ierēdņiem ieradās Luojanas pilsētā, viņi bija ģērbti atbilstošos tradicionālajos formas tērpos. Šis iespaidīgais un majestātiskais skats aizkustināja un iedvesmoja daudzus.

Imperators Guanvu drīz vien darīja galu haosam, kas valdīja Rietumu Haņu dinastijas beigās, un nodibināja Austrumu Haņu dinastiju, kas pastāvēja 200 gadus un guva ievērojamus sasniegumus.

Kopš seniem laikiem dievi ir regulējuši cilvēku uzvedību ar morāles un taisnīguma principu palīdzību, lai cilvēki, cienot dievišķo un pievēršot uzmanību tikumībai, varētu baudīt svētības un izvairīties no nelaimēm.

Izskats un manieres liecina par cieņu pret debesīm un zemi, pret senčiem, valdnieku, kā arī skolotājiem. Ar šādiem tikumiem apveltīts cilvēks spēs kontrolēt savas vēlmes, atturēties no dēmoniskiem kārdinājumiem un saglabāt morāli un tikumību savā uzvedībā.

Vēsture ir sniegusi cilvēcei vērtīgas mācības un brīdinājumus, kurus nekad nevajadzētu aizmirst.


Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2021/8/9/194523.html

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.