Senie pilnveidošanās stāsti

  • Senie ķīniešu vēsturnieki, kas fiksēja patiesību par katru cenu

    Senajā Ķīnā vēsture tika uzskatīta par tik pat svētu lietu kā reliģija, un vēsturnieki jau kopš dzimšanas tika apmācīti rūpīgi aprakstīt valstī notiekošo un valdnieka privāto dzīvi.
  • Ķīniešu akupunktūras leģendārā izcelsme

    Rietumu medicīnā akupunuktūra ir ienākusi diezgan nesen, taču tās izplatība ir iespaidīga. Pirmā akupunktūras skola ASV tika atvērta 1975. gadā un līdz 2018. gadam šajā valstī bija jau gandrīz 40 000 licencētu akupunktūras speciālistu. Viena no akupunktūras pievilcīgākajām iezīmēm mūsdienu Rietumu pasaulē ir tās senā vēsture, pretstatā Lielās farmācijas piedāvāto medikamentu neilgajai dominancei. Taču tikai retais apzinās, cik sena ir šī vēsture.
  • Austrumu un Rietumu komunikācijas vēsture

    1684. gadā Luija XIV pilī neaicināts ienāca vīrietis, lai uzdāvinātu karalim dažus vienkāršus priekšmetus, kas mainīja vēstures gaitu. Šis cilvēks bija Šeņs Fudzuns – ķīniešu izcelsmes jezuītu priesteris, kurš dzīvoja Eiropā.
  • Noslēpumi, kas apvij terakotas karavīrus un Ķīnas pirmā imperatora kapenes

    Vai zinājāt, ka 537. gadā pirms mūsu ēras senās Ķīnas Cjiņu valsts valdnieks Dzjins pēc nāves tika apglabāts kopā ar gandrīz visu savu imperatora galmu? Jā, patiešām 186 cilvēki tika apbedīti ar domu, ka pēc nāves viņi turpinās kalpot savam saimniekam, tāpat kā viņi to darījuši savas dzīves laikā.
  • Dvēsele ir nemirstīga: kā tapa Minu dinastijas ceremoniju ministra Džou Hunmo dzejolis "Dzīve un nāve"

    Minu dinastijas laikā dzīvoja augsta ranga amatpersona vārdā Džou Hunmo (1421.-1492. g.), otrajā vārdā Jaobi, kurš bija Minu dinastijas ceremoniju ministrs un pēc nāves saņēma pēcnāves titulu "Veņs Dins".
  • Orhideju paviljons: skaistuma svētki dzejā, kaligrāfijā un mūzikā

    Tā bija 353. gada trešā lunārā mēneša trešā diena. Van Sjidži, izcilākais kaligrāfs Ķīnas vēsturē, bija ielūdzis gan ģimenes locekļus, gan draugus savā Orhideju paviljonā uz ikgadējām Šansi svētku svinībām, lai sveiktu ilgi gaidīto pavasara siltumu.
  • Ķīniešu Mēness kalendāra Jaunā gada svētki, ko pavada pasaulē lielākā migrācija

    Mēness kalendāra Jaunais gads vai ķīniešu Jaunais gads, vai arī Pavasara svētki ir notikums, kas aizrauj visu pasauli. Šos svētkus atzīmē daudzās valstīs un bieži tos pavada nozīmīgākā ikgadējā cilvēku migrācija uz planētas.
  • Ķīniešu Jaunā gada svinības: svētku rīkošana un tradīcijas

    Ķīniešu Jaunais gads Ķīnā, Honkongā, Taivānā un citās Āzijas valstīs ir īpašs svētku laiks, kad tiek organizēti ģimeņu saieti, kopīgi pasākumi un tiek novēlēts miers un labklājība nākamajā gadā. Svētkus nosaka pēc Mēness kalendāra, un parasti tie notiek no janvāra beigām līdz februāra sākumam, ilgst 15 dienas un beidzas ar laternu festivālu.
  • Mati un tradicionālā ķīniešu kultūra

    Tradicionālajai ķīniešu kultūrai ir dievišķa izcelsme. Tas vērojams visos kultūras aspektos, tai skaitā arī seno ķīniešu matu sakārtojumā.
  • Kādēļ vislielākā Budas statuja senatnē tika uzcelta Sičuaņā? (2. daļa)

    Pasaulē lielākā akmenī cirstā Budas statuja, kas atrodas Dadu, Cjinjin un Miņ upju satecē Sičuaņas provincē, ir 71 metru augsta. Šī gigantiskā Budas statuja ir slavenais Lešaņas Milzu Buda, pazīstams arī kā Milzu Akmens Buda Maitreija no Linjuņa tempļa Dzjadžou (mūsdienu Lešaņas apgabals).
  • Kādēļ vislielākā Budas statuja senatnē tika uzcelta Sičuaņā? (1. daļa)

    Pasaulē lielākā akmenī cirstā Budas statuja, kas atrodas Dadu, Cjinjin un Miņ upju satecē Sičuaņas provincē, ir 71 metru augsta. Šī gigantiskā Budas statuja ir slavenais Lešaņas Milzu Buda, pazīstams arī kā Milzu Akmens Buda Maitreija no Linjuņa tempļa Dzjadžou (mūsdienu Lešaņas apgabals).
  • Cīņas mākslas un cīņas tikums

    Ķīniešu cīņas mākslas ietver daudz dažādas skolas, un tām ir sena vēsture. Cīņas mākslas ir pazīstamas kā viena no četrām Ķīnas nacionālajām vērtībām un tās ir visai iecienītas visās etniskajās grupās. Sākotnēji cīņas mākslas tika pielietotas militārajā apmācībā, tās bija cieši saistītas ar armijas lietām. Cīņas mākslas spēlēja nozīmīgu lomu auksto ieroču laikmetā, un to kaujai raksturīgās īpašības ir acīmredzamas. Praksē to mērķis ir nogalināt, ievainot un pakļaut pretinieku. Lai piespiestu pretinieku zaudēt spēju pretoties, tajās bieži tiek izmantotas maksimāli efektīvas cīņas metodes.
  • Cīņas mākslas lietpratējs: beidzot uzzināju, kas ir patiesa pilnveidošanās

    Dzimis Hebejas provinces laukos, Li Joufu kungs bija ķīniešu cīņas mākslas lietpratējs un ir ieguvis daudzus čempiona titulus. Būdams arī ķīniešu medicīnas doktors, viņš bija izlasījis daudzas vēsturiskas grāmatas, kā arī tekstus par pārdabiskām spējām, cenšoties labāk izprast pasauli. Tomēr viņu joprojām mulsināja pamatjautājums: "Kāds ir dzīves mērķis?"
  • Ķīniešu cīņas mākslu zaudētā gudrība

    Lielākā daļa no mums par ķīniešu cīņas mākslām uzzina no romāniem, filmām un seriāliem. Mēs izbrīnā aizturam elpu, kad redzam, kā asa sižeta filmās varoņi demonstrē neparastas prasmes un veiklību. Mēs varam prātot, vai šie kadri ir fantāzijas augļi, vai arī tie ir balstīti uz autentiskām cīņas mākslām?
  • Rets ieskats zudušajā ķīniešu arhitektūrā

    18. gadsimtā, imperatora Cjaņluna valdīšanas laikā, kāds franču jezuīts pēc sevis atstāja ilustrētu manuskriptu ar nosaukumu Essai sur l'Architecture des Chinois (Eseja par ķīniešu arhitektūru). Viņa darbs joprojām ir nenovērtējams materiāls par Ķīnas arhitektūras kultūras mantojumu, kas mūsdienās ir gandrīz pilnībā zudis.