Senie pilnveidošanās stāsti

  • Kādēļ vislielākā Budas statuja senatnē tika uzcelta Sičuaņā? (1. daļa)

    Pasaulē lielākā akmenī cirstā Budas statuja, kas atrodas Dadu, Cjinjin un Miņ upju satecē Sičuaņas provincē, ir 71 metru augsta. Šī gigantiskā Budas statuja ir slavenais Lešaņas Milzu Buda, pazīstams arī kā Milzu Akmens Buda Maitreija no Linjuņa tempļa Dzjadžou (mūsdienu Lešaņas apgabals).
  • Cīņas mākslas un cīņas tikums

    Ķīniešu cīņas mākslas ietver daudz dažādas skolas, un tām ir sena vēsture. Cīņas mākslas ir pazīstamas kā viena no četrām Ķīnas nacionālajām vērtībām un tās ir visai iecienītas visās etniskajās grupās. Sākotnēji cīņas mākslas tika pielietotas militārajā apmācībā, tās bija cieši saistītas ar armijas lietām. Cīņas mākslas spēlēja nozīmīgu lomu auksto ieroču laikmetā, un to kaujai raksturīgās īpašības ir acīmredzamas. Praksē to mērķis ir nogalināt, ievainot un pakļaut pretinieku. Lai piespiestu pretinieku zaudēt spēju pretoties, tajās bieži tiek izmantotas maksimāli efektīvas cīņas metodes.
  • Cīņas mākslas lietpratējs: beidzot uzzināju, kas ir patiesa pilnveidošanās

    Dzimis Hebejas provinces laukos, Li Joufu kungs bija ķīniešu cīņas mākslas lietpratējs un ir ieguvis daudzus čempiona titulus. Būdams arī ķīniešu medicīnas doktors, viņš bija izlasījis daudzas vēsturiskas grāmatas, kā arī tekstus par pārdabiskām spējām, cenšoties labāk izprast pasauli. Tomēr viņu joprojām mulsināja pamatjautājums: "Kāds ir dzīves mērķis?"
  • Ķīniešu cīņas mākslu zaudētā gudrība

    Lielākā daļa no mums par ķīniešu cīņas mākslām uzzina no romāniem, filmām un seriāliem. Mēs izbrīnā aizturam elpu, kad redzam, kā asa sižeta filmās varoņi demonstrē neparastas prasmes un veiklību. Mēs varam prātot, vai šie kadri ir fantāzijas augļi, vai arī tie ir balstīti uz autentiskām cīņas mākslām?
  • Rets ieskats zudušajā ķīniešu arhitektūrā

    18. gadsimtā, imperatora Cjaņluna valdīšanas laikā, kāds franču jezuīts pēc sevis atstāja ilustrētu manuskriptu ar nosaukumu Essai sur l'Architecture des Chinois (Eseja par ķīniešu arhitektūru). Viņa darbs joprojām ir nenovērtējams materiāls par Ķīnas arhitektūras kultūras mantojumu, kas mūsdienās ir gandrīz pilnībā zudis.
  • Ko Konfūcijs sacīja par sevis pilnveidošanu

    Konfūcijs (551. – 479. g. p.m.ē.), pirmais izcilais skolotājs Ķīnā, bija arī viens no lielākajiem un ietekmīgākajiem filozofiem pasaulē. Viņa mācība un filozofija, kas pierakstīta "Konfūcija apkopotās runās", ir Āzijas kultūras un sabiedrības pamats.
  • Senās Ķīnas arhitektūra un tās slēptās nozīmes

    No krāšņām pilīm un tempļiem līdz savdabīgām lauku rezidencēm – Ķīnas senā arhitektūra ir dzīvs 5000 gadu senas civilizācijas iemiesojums. Šis Ķīnas dinastiju atstātais mantojums izpaužas pilsētu arhitektūrā, logu formās un dārzu ainavās, kas redzamas visā valstī.No krāšņām pilīm un tempļiem līdz savdabīgām lauku rezidencēm – Ķīnas senā arhitektūra ir dzīvs 5000 gadu senas civilizācijas iemiesojums. Šis Ķīnas dinastiju atstātais mantojums izpaužas pilsētu arhitektūrā, logu formās un dārzu ainavās, kas redzamas visā valstī.
  • Izpratne par Džouji jeb "Pārmaiņu grāmatu"

    Saskaņā ar seno ķīniešu filozofiju, piecas stihijas un jiņ-jan likums regulē it visu Visumā, kurš nepārtraukti un sistemātiski attīstās.
  • Stāsts par ķīniešu rakstzīmēm

    No visa kultūras mantojuma klāsta nekas nav nozīmīgāks par cilvēku valodu. Ķīniešu rakstzīmes kā logogrammu veids ir īpaši unikālas.
  • Tradicionālo krāsu nozīmes (6. daļa)

    No piesārņojuma brīvā vidē zilā krāsa ir lielākais krāsas laukums, ko cilvēks redz, izejot pa durvīm, jo tā ir plašo debesu pamatkrāsa.
  • Tradicionālo krāsu nozīmes (5. daļa)

    Vēl viena krāsa, kas tradicionālajā kultūrā ir līdzvērtīga zelta krāsai, ir violetā krāsa. Ir arī labi zināmais daoistu nostāsts "Violetais cji nāk no Austrumiem", un šī parādība tiek uzskatīta par labvēlīgu zīmi.
  • Tradicionālo krāsu nozīmes (4. daļa)

    Ja ir kāda krāsa, ko tradicionāli atzīst dažādās valstīs un kultūrās, tad tā ir zelta krāsa. Taču mūsdienās cilvēki zelta krāsu bieži saista ar dārgmetālu – zeltu (naudu). Daži pat apzināti noraida "zelta" krāsu, lai izrādītu savu nicinājumu naudai, apgalvojot, – tie, kas to izmanto, cenšas izrādīt savu bagātību vai labklājību. Patiesībā cilvēkam, kurš nav pieķēries bagātībai, nav šādu aizspriedumu, un, redzot zelta krāsu, viņš nedomā par naudu.
  • Tradicionālo krāsu nozīmes (3. daļa)

    No medicīniskā viedokļa raugoties, cilvēkiem ar dažādu izcelsmi bieži vien ir līdzīga vienas un tās pašas krāsas neiroloģiskā uztvere. Tas nozīmē, ka mūsu kultūrās interpretācijas par konkrētu krāsu var būt līdzīgas.
  • Tradicionālo krāsu nozīmes (2. daļa)

    Tā kā dažādas dinastijas deva priekšroku dažādām krāsām, nevar apgalvot, ka sarkanā krāsa būtu tradicionālā svētku krāsa. Šanu dinastija tam ir labs piemērs. Tajā laikā cilvēki uzskatīja, ka sarkanā ir asins krāsa un simbolizē nāvi, tāpēc tolaik šo krāsu izmantoja bērēs.
  • Ķīniešu Jaunais 2022. gads – Tīģera gads

    Ķīniešu Jaunais gads šogad iestājas otrdien, 2022. gada 1. februārī. Tīģeris ir trešais no 12 ķīniešu zodiaka dzīvniekiem, līdzās žurkai, vērsim, trusim, pūķim, čūskai, zirgam, kazai, pērtiķim, gailim, sunim un cūkai.