Tradicionālās kultūras stāsti: cieņa pret skolotāju un pateicība

Tradicionālajā ķīniešu kultūrā skolotājs vienmēr ticis cienīts par to, ka dalās savās zināšanās un pieredzē. "Visi gudrie karaļi un svētie valdnieki ciena skolotājus un augsti vērtē Dao (ceļu)." (no "Vēlīnās Haņu dinastijas vēstures pierakstiem", kuros dokumentēti konkrēti gadi Haņu dinastijas vēsturē, ko apkopojuši dažādi autori).

Šis princips jo īpaši attiecas uz pilnveidošanās aprindām. Pazemība un pateicība skolotājiem nesīs dievišķo svētību, savukārt necieņa pret skolotājiem un tradīcijām var izraisīt nevēlamas sekas. Lūk, divi piemēri.

Šakjamuni un viņa māceklis

Starp daudzajiem Budas Šakjamuni mācekļiem Maudgaljajana tika uzskatīts par izcilāko pārdabisko spēju ziņā. Reiz, klausoties Šakjamuni mācību, Maudgaljajana redzēja, ka to klausās arī būtnes citās dimensijās. Svētās ainas iespaidots, viņš vēlējās uzzināt, cik tālos dažādos debesu ķermeņos mītošās būtnes varētu dzirdēt Šakjamuni teikto.

Maudgaljajana dvēsele izgāja no fiziskā ķermeņa un pacēlās uz augstākām dimensijām. Katrā dimensijā, kurā viņš iegāja, viņš varēja dzirdēt Šakjamuni teikto. Viņš turpināja celties arvien augstāk un augstāk. Tikmēr Šakjamuni zināja, ko dara Maudgaljajana.

Kad Maudgaljajana ieradās paradīzē, kas tika dēvēta par Spožo Karogu, viņš atklāja, ka visas tur esošās būtnes ir ļoti garas. Viena no viņām ieraudzīja sīko Maudgaljajanu un izteica piezīmi: "No kurienes radies šis kukainis, kas staigā pa mūsu bļodu?" Paradīzes Dharmas valdnieks teica, ka tas ir Šakjamuni māceklis, un Šakjamuni glābj cilvēkus, kas atrodas Sahā [ciešanu] pasaulē.

Tieši tajā brīdī Šakjamuni izmantoja savas dievišķās spējas, lai liktu Maudgaljajanai pārveidot savu ķermeni. Ar Šakjamuni palīdzību Maudgaljajana pēkšņi kļuva gigantisks un sāka izstarot gaismu. Gaismā parādījās neskaitāmi lotosa ziedi, un uz katras lotosa ziedlapiņas varēja redzēt Šakjamuni izklāstām savu mācību. Redzot šo ainu, dievišķās būtnes šajā paradīzē salika pret krūtīm kopā sakļautas plaukstas, lai izrādītu viņam cieņu.

Parādījis savas pārdabiskās spējas, Maudgaljajana teica, ka ir ieradies no tālas vietas, taču nezina, kā tur atgriezties. Viņš cerēja, ka Dharmas valdnieks palīdzēs viņam tikt atpakaļ. Dharmas valdnieks atbildēja, ka pat ar visām Maudgaljajana spējām viņš nespēs atgriezties vienas kalpas (miljardiem gadu) laikā. "Bet ir kāds noslēpums – nekad neaizmirstiet savas saknes. Saglabājiet savu skolotāju savā sirdī un no visas sirds skandējiet skolotāja vārdu – Buda Šakjamuni –, un jūs varēsiet atgriezties."

Sekojot padomam, Maudgaljajana no visas sirds sāka atkārtot Šakjamuni vārdu. Tajā pašā mirklī Šakjamuni atveda viņu atpakaļ uz Sahā pasauli, lai viņš varētu turpināt pilnveidoties.

Sekas, kas rodas, ja aizmirst savu Skolotāju

Ķīniešu stāstā "Iecelšana dievu kārtā" Huans Tiaņhua aiziet no sava daoistu meistara, lai palīdzētu Dzjan Dzijam cīnīties pret korumpēto Šanu dinastiju. Šajā laikā viņi sastopas ar četriem Dēmonu ģimenes ģenerāļiem. Saskaņā ar "Piecu elementu" teoriju Huans ir šo četru ģenerāļu ienaidnieks. Tomēr neilgi pēc tam, kad sākas cīņa, četri ģenerāļi nogalina Huanu.

Par laimi, Huana meistars spēja viņu izglābt, izmantojot savas pārdabiskās spējas, un viņš paskaidroja Huanam, kāpēc viņš cietis neveiksmi. "Pēc aiziešanas no meistara tu sāki ēst gaļu – tas ir viens grēks; turklāt tu atteicies no sava daoistu apģērba un sāki valkāt laicīgo ļaužu apģērbu, kas ir otrais grēks."

Daoisti parasti ir veģetārieši. Tomēr drīz vien pēc aiziešanas no sava meistara Huans sāka ēst gaļu un pārstāja valkāt daoistu tērpus, tā vietā ģērbjoties kā augsta ranga amatpersona. Dzjan Dzija viņam atgādināja: "Tu esi daoists, tad kāpēc tu mainīji savu apģērbu? Lai gan es esmu kanclers, es neuzdrošinos aizmirst savu skolotāju."

Kad cilvēks aizmirst, no kurienes nācis, viņš ir kā upe bez avota vai koks bez saknēm. Tādējādi neveiksme ir neizbēgama. Jo īpaši tas attiecas uz cilvēku, kas iet garīgo ceļu. Bez sava skolotāja atbalsta cilvēks ir ļoti vājš. Tādā veidā Huans zaudēja savus spēkus un pat dzīvību.

Līdzīgas sekas var piedzīvot arī laicīgie cilvēki. Tradicionālajā ķīniešu kultūrā valda vispārpieņemts uzskats, ka, darot labu, uzkrājas tikums, bet darot ļaunu – karma. Tikumu var pārveidot bagātībā, panākumos un labklājībā, savukārt karma var radīt dažādas grūtības vai likstas dzīvē.

Tāpēc, saglabājot pieticību un pazemību, un paliekot labam cilvēkam, iespējams nodrošināt sev labu nākotni.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/8/9/229282.html