Lai izaudzētu veselīgus kultūraugus un iegūtu bagātīgu ražu, lauksaimnieki saprot, ka sējas un ražas novākšanas laiks ir tikpat svarīgi kā augsne, mēslojums, saules gaisma un ūdens. Senajā Ķīnā, vērojot gadalaiku maiņas un Saules kustību pa savu orbītu gada laikā, cilvēki noteica un apkopoja 24 Saules periodus (laika posmus) katrā lunārajā gadā. Daudzi uzskata, ka šī sistēma ir ne tikai laika dalīšanas veids, bet arī ķīniešu civilizācijas zināšanu par lauksaimniecību pamats.
Saules periodi tika noteikti Dzeltenās upes baseinā karojošo valstu laikā (475. –221. g. p.m.ē.). 24 Saules periodi oficiāli tika dokumentēti Rietumu Haņu dinastijas laikā izdotajā Taiču kalendārā. Kalendārs tika pabeigts Haņu dinastijas imperatora Vu valdīšanas pirmajā gadā (104. g.p.m.ē.), un tas ir pirmais pilnīgi pabeigtais kalendārs, kas saglabājies Ķīnā. No šī kalendāra mēs redzam, cik cieši senie ķīnieši bija saistīti ar dabu, un kā tā ietekmēja viņu dzīvi.
No astronomiskā viedokļa 24 Saules periodi atbilst 24 konkrētām Zemes pozīcijām tās rotācijā ap Sauli gada laikā. Katrs periods atbilst 15° garam Saules ekliptikas posmam. Saulei ir nepieciešamas aptuveni 15 dienas, lai pārietu no viena Saules perioda uz nākamo, bet Saules periodu secība atspoguļo gadalaiku, klimata un dabas periodisko parādību izmaiņas. Dažādiem Saules periodiem ir nozīmīga loma lauksaimniecībā, un tiem ir atšķirīga ietekme uz cilvēka veselību.
Ekliptikas plakne sakrīt ar Zemes orbītas plakni, un tā ar debess ekvatora plakni veido 23,4° lielu leņķi. Pavasara ekvinokcija iestājas, kad ekliptikas plakne sakrīt ar ekvatoriālo plakni un Saule spīd tieši uz ekvatora, virzoties no dienvidiem uz ziemeļiem (1. attēls). Tas ir tad, kad šķietamais ekliptiskais garums ir 0°. Vasaras saulgrieži iestājas tad, kad ekliptiskā plakne atrodas 23,4° uz ziemeļiem no ekvatora, Saule dienas vidū var atrasties 90° augstumā virs horizonta, t.i., tieši virs galvas, un spīd tieši uz Ziemeļu tropu loka – vienas no piecām galvenajām paralēlēm. Zemei turpinot riņķot ap Sauli un Saulei spīdot tieši uz ekvatora, tai atkal virzoties no ziemeļiem uz dienvidiem, iestājas rudens ekvinokcija, un ekliptiskais garums ir 180°. Kad Saule spīd tieši uz Dienvidu tropu loku, iestājas ziemas saulgrieži ar ekliptisko garumu 270°.
Saules periodi apzīmē četras klimata parādības.
1. Sezonālās izmaiņas (Ziemeļu puslodē): pavasara sākums (Li-čuņ), pavasara vidus (Čuņ-feņ, pavasara ekvinokcija), vasaras sākums (Li-sja), vasaras vidus (Sja-dži, vasaras saulgrieži), rudens sākums (Li-cju), rudens vidus (Cju-feņ, rudens ekvinokcija), ziemas sākums (Li-dun) un ziemas vidus (Dun-dži, ziemas saulgrieži).
2. Temperatūras izmaiņas: mazāks siltums (Sjao-šu), lielāks siltums (Da-šu), siltuma beigas (Ču-šu), mazāks aukstums (Sjao-haņ) un lielāks aukstums (Da-haņ).
3. Nokrišņu veidi: lietus ūdens (Jui-šui), graudaugu lietus (Gu-jui), ziemas rasa (Bai-lu), aukstā rasa (Haņ-lu), pirmais sals (Šuan-dzjan), viegls sniegs (Sjao-sjue) un stiprs sniegs (Da-sjue).
4. Fenoloģija un lauksaimniecība: kukaiņu pamošanās (Dzjin-dži), svaigi zaļumi (Cjin-min), nenogatavojušies graudaugi (Sjao-maņ), graudaugi vārpās (Man-džun, arī aktīva ražas novākšana un sēšana).
Pirmais saules periods ir pavasara sākums (Li-čuņ), kas attiecināms uz 4. vai 5. februāri. Datums simbolizē ziemas beigas un oficiālo pavasara sākumu. Tas ir laiks, kad cilvēki sāk nodarboties ar lauksaimniecību, jo no šīs dienas temperatūra turpina paaugstināties un dienas kļūst garākas.
Cilvēki rīkojas saskaņā ar Saules periodiem – pavasarī aršana, vasarā ravēšana, rudenī ražas novākšana, ziemā tās uzglabāšana. Viņi maksimāli izmanto visus tiem pieejamos resursus un aizlūdz par labu ražu.
Gada pirmajā pusē (pavasarī un vasarā) divi katra mēneša Saules periodi lielākoties sākas Gregora kalendāra 6. un 21. dienā. Gada otrajā pusē (rudenī un ziemā) katra mēneša divi Saules periodi pārsvarā iekrīt Gregora kalendāra 8. un 23. dienā. Konkrēti Saules periodu datumi katru gadu svārstās atkarībā no garajiem gadiem vai nelielām Zemes rotāciju svārstībām; tie sākas aptuveni šajos datumos ar maksimālo vienas vai divu dienu nobīdi.
Šie 24 Saules periodi 2006. gadā tika iekļauti Ķīnas "Valsts nozīmes nemateriālā kultūras mantojuma sarakstā" un 2016. gadā – UNESCO "Cilvēces nemateriālā kultūras mantojuma reprezentatīvajā sarakstā". Nemateriālais kultūras mantojums ir no paaudzes paaudzē pārmantotie nemateriālie kultūras elementi, zināšanas un prasmes.
Man ir citāds viedoklis par šo terminoloģiju. Lai gan 24 Saules periodi nepastāv fiziski, piemēram, kā mēbele, mēs paļaujamies uz tiem, lai izaudzētu ražu, kas ir taustāma un nepieciešama mūsu izdzīvošanai. Mums nebūtu lielas ražas, ja sētu rīsus novembrī vai kviešus decembrī.
Ja kaut ko nevar redzēt ar neapbruņotu aci, tas nenozīmē, ka tas ir netaustāms. Piemēram, mūsu acis neredz elektromagnētiskos viļņus, magnētisko lauku vai DNS, taču tie eksistē materiālā veidā. Ja ir atbilstoši instrumenti, mēs varam tos vērot un mijiedarboties ar tiem. Tāpat mēs varam strādāt saskaņā ar 24 Saules periodiem, izmantojot lauksaimniecības instrumentus un tehniku, lai nodrošinātu sev pārtiku.
Termins "mantojums" attiecas uz kaut ko tādu, ko atstāja mūsu senči, nevis uz juridiskām īpašumtiesībām. 24 Saules periodi nepieder mūsu senčiem; tā ir objektīvi pastāvoša debesu ķermeņu kustība. Mūsu senči novēroja un pierakstīja šīs debesu parādības, lai dzīvotu saskaņā ar debesu ritmu. Debesu ķermeņu kustība Saules sistēmā ir radīta visai cilvēcei un visām paaudzēm, nevis kādai atsevišķai. Tāpēc to nevajadzētu uzskatīt par mantojumu.
Saules periodus mums ir dāvājušas debesis. Iespējams, ka pareizāk būtu tos uzskatīt par dievišķās vai tradicionālās kultūras daļu. Galu galā senās Ķīnas kultūra nav tikai tas, ko mēs redzam visrpusēji, – tā ir dievišķa un atspoguļo dabas dziļāko būtību.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/7/19/228933.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...