Etiķetes nozīme Ķīnā un tās evolūcija (2. daļa)

Drāmas, kuru galvenais sižets saistīts ar intrigām un cīņu par varu Cjinu dinastijas imperatora pilīs, kādreiz bija starp populārākajiem televīzijas seriāliem Ķīnā. Piemēram "Leģenda par Dženu Huanu" un "Stāsts par Jaņsji pili" guva tik lielu popularitāti, ka tika translēti arī Dienvidaustrumāzijā, Taivānā un Japānā. Šie stāsti nostiprināja stereotipu, ka pils dzīvē dominēja nerimstošas intrigas un biežas, vardarbīgas cīņas par varu.

Cīņa par varu bija pastāvīga realitāte imperatora pilīs, jo labais un ļaunais, uzticība un nodevība vienmēr ir pastāvējis līdzās. Dažkārt ļaunums uzvarēja un valstī valdīja tumsa. Tomēr senie ķīnieši saglabāja stingru pārliecību, ka Debesis vēro un nosaka visu, un jebkura novirze no Debesu Ceļa neturpināsies ilgi. Piemēram, Sja dinastijas imperators Dzje bija ļoti aizrāvies ar savu konkubīni Mo Sji, kas noveda pie Sja dinastijas sabrukuma. Līdzīgi, Šanu dinastijas imperators Džou bija savas sievas Daji apburts, kas galu galā beidzās ar viņa gāšanu no troņa un pašsadedzināšanos savā pilī Lutai.

Pilīs dzīvojošie godāja Debesis un ievēroja etiķetes noteikumus. No imperatores tika gaidīts, ka viņa iemiesos ideālās tradicionālās sievietes īpašības – maigumu, laipnību un tikumību. Viņai bija būtiska loma svarīgos rituālos un viņa vadīja imperatora zīda audzēšanas rituālus, tostarp zīdtārpiņu kopšanas un zīdkoka lapu novākšanas rituālus.

Zīda audzēšanas rituāli bija saistīti ar sieviešu nozīmīgās lomas izcelšanu lauksaimniecībā, kur vīrieši nodarbojās ar zemes apstrādi, bet sievietes ar aušanu.

Imperatorei bija jābūt par tikumības un laipnības paraugu citām imperatora sievām un konkubīnēm, kā arī par "valsts etiķetes māti". Slavenākās tikumīgās imperatores Ķīnas vēsturē ir Cjinu dinastijas imperatora Taidzuna sieva Sjaodžuana; Liao dinastijas imperatora Dzjiņdzuna sieva Sjao Čuo; Haņu dinastijas imperatora Veņa sieva Dou Jifana; Sunu dinastijas imperatora Džeņdzuna sieva Liu; Haņu dinastijas imperatora Guanvu sieva Jiņa Lihua; Tanu dinastijas imperatora Taidzuna sieva Džansuņa un Minu dinastijas imperatora Taidzu sieva Ma Sjujina.

Cjinu dinastijas laikā dēla godbijība tika uzskatīta par vissvarīgāko tikumu. No imperatores tika sagaidīts, ka viņa kalpos imperatora atraitnei un nodrošinās viņai kompāniju, kamēr imperators pildīs savus valsts pienākumus. Ikdienā imperatore divreiz dienā, rīta agrumā un vakarā, vadīja pārējās sievas un konkubīnes apliecināt cieņu imperatora atraitnei. Kad imperatora Cjaņluna māte – imperatora atraitne Čuncjina – devās uz Veco vasaras pili (tagad Pekinā – Juaņmin Juaņ komplekss), viņa dzīvoja imperatores Sjaosjaņas pilī Čančuņā, kur imperatore Sjaosjaņa izrādīja viņai cieņu, personīgi rūpējoties par atraitni un apkalpojot viņu.

Neviens no iepriekš minētajiem etiķetes aspektiem netika parādīts augstāk minētajos ķīniešu televīzijas seriālos. Tā vietā šajos stāstos imperatora pilis tika attēlotas kā vietas, kur valda naids, kur sievas un konkubīnes vērpj intrigas viena pret otru, lai kļūtu par imperatori un uzvarētu pārējās.

Šajos televīzijas seriālos bija ainas, kurās augstāka līmeņa konkubīnes sodīja zemāka līmeņa konkubīnes. Tomēr tas ir pilnīgs izdomājums, jo tikai imperatoram bija tiesības sodīt konkubīnes vai arī kalpones.

"Cjinu dinastijas vēstures melnrakstā" aprakstīts gadījums ar imperatoru Cjaņlunu un to, kā viņš sodīja savu konkubīni par kalpones nogalināšanu. 60 gadu vecumā viņš kļuva par tēvu meitai no jaunas konkubīnes vārdā Duna, kuru viņš ļoti mīlēja. Viņš piešķīra savai jaunākajai meitai pirmās pakāpes princeses – Hesjao titulu. Imperatora labvēlības iedrošināta, Duna kļuva augstprātīga. Kādu dienu viņa par nenozīmīgu sīkumu piekāva kalponi, kura pēc tam nomira. Šīs ziņas sadusmots imperators uzrakstīja garu dekrētu, kurā deva norādījumus par atgadījuma izmeklēšanu. Viņš paziņoja: "Nekad nav bijis gadījuma, kad konkubīne piekautu un nogalinātu kalponi. Dunas gadījumā, lai tas būtu taisnīgi, ir jāpiemēro bargs sods – gan no tiesiskā, gan emocionālā viedokļa."

Imperators rakstīja, ka gadījumā, ja kalpones vai einuhi viņu sadusmos, viņš piespriedīs tiem 20 sitienus ar nūju, smagākos gadījumos – ne vairāk kā 40 sitienus. Imperators uzskatīja, ka Dunas noziegums ir tik smags, ka viņai ir jāatņem tituls. Tomēr viņš tikai pazemināja viņas titulu tādēļ, ka viņa meita-princese bija vēl pavisam maza. Viņš atlaida incidentā iesaistītos eunuhus un uzlika viņiem naudas sodu vienas līdz divu gadu algas apmērā. Viņš arī izmaksāja kalpones ģimenei kompensāciju – 100 taelus sudraba. No šīs stāsta mēs uzzinām, ka visas Cjinu dinastijas laikā, līdz pat imperatora Cjanluna valdīšanai, imperatora pilī neviens nebija nogalinājis kalponi. Cilvēka dzīvība tika augstu vērtēta.

"Leģenda par Džeņu Huaņu" satur neiespējamas sižeta līnijas par konkubīnēm, kurām ir attiecības ar imperatora ārstiem. Patiesībā nekas tāds vienkārši nebija iespējams. Cjinu dinastijas laikā, kad imperatora ārstam bija jāapmeklē slimniece "Aizmugures pilī", kur dzīvoja imperatora sievas un konkubīnes, tika ievēroti ļoti stingri protokoli. Imperatora ārstu vienmēr pavadīja vismaz divi citi galma ārsti un einuhs no imperatora aptiekas, tādējādi nodrošinot, ka ārsts ar pacienti ne uz brīdi nepaliek divatā. Turklāt ārstiem bija aizliegts fiziski pieskarties pacientei pat pulsa mērīšanas laikā. Ir bijuši stāsti par impērijas ārstiem, kas pulsu mērīja, sajūtot to caur auklu, kas apsieta ap pacientes roku. Lielākoties pirms pulsa mērīšanas ārsts uz pacientes rokas locītavas uzlika kabatlakatiņu. Pārējie divi ārsti arī mērīja viņas pulsu, lai izvairītos no kļūdām vai pārpratumiem.

Daži skatītāji, kuriem bija noteiktas zināšanas par tradicionālo ķīniešu kultūru, pēc šo televīzijas drāmu noskatīšanās teica: "Šīs drāmas tik ļoti izkropļo Ķīnas vēsturi, ka sagroza skatītājiem smadzenes un padara viņus trakus."

Ķīnas oficiālajās mācību grāmatās Ķīnas komunistiskā partija tādus tikumus kā "maigums, laipnība, cieņa, taupība un pieticība", kas Ķīnas vēsturē tradicionāli tiek augstu vērtēti, ir aizstājusi ar tādām negatīvām īpašībām kā "zemiskums, vardarbība, augstprātība, izšķērdība un cīņa". Tā rezultātā daudzi cilvēki, kas uzauguši šajā vidē, sāk ticēt, ka viņu senčiem piemita šīs īpašības. Turklāt mācību grāmatās senā ķīniešu kultūra netiek atspoguļota visaptveroši un sistemātiski. Tā vietā, tajās tiek popularizēta marksisma, ļeņinisma un modernās kultūras vēsture. Šīs jaunās tendences ir attālinājušas ķīniešu tautu no tās ortodoksālās kultūras un morāles tradīcijām.

Ķīnas 5000 gadu ilgās civilizācijas laikā etiķetei un mūzikai vienmēr ir tikusi piešķirta prioritāte, lai izkoptu intelektu un tikumu, ļaujot cilvēkam atgriezties pie savas patiesās būtības un pacelties augstākā līmenī, tāpēc nepalaidiet garām iespēju, kad šī skaistā tradīcija atkal tiks mācīta Ķīnā.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/9/9/229753.html