Kā mainījies ģērbšanās stils Ķīnas vēsturē

Ķīniešu interese un tieksme pēc izsmalcinātiem tērpiem ir pastāvējusi jau kopš pašiem civilizācijas pirmsākumiem. No pirmajiem imperatoriem un dinastijām līdz pat mūsdienām daudzveidīgais vēsturiskais fons un dažādās kultūras ir ietekmējušas šo dažādo un tik skaisto apģērba stilu veidošanos.

Starp artefaktiem, kas atrasti Džoukoudiaņā (Pekinā) bija kaula adata, kas liecina, ka šūšanas tehnikas tika apgūtas jau senatnē, iezīmējot agrāko nodaļu apģērbu vēsturē. Tātad cilvēki bija sākuši šūt jau 18 000 – 11 000 gadus pirms mūsu ēras. Tika atrasti arī arī mazi, caurumoti akmentiņi un dzīvnieku zobi, un domājams, ka cilvēki šos mazos priekšmetus uzvēra uz auklas un nēsāja ap kaklu vai vidukli kā rotājumu.

Džou dinastijas laikā tradicionālajām virsdrēbēm parasti bija taisnstūra formas apkakles un taisnas piedurknes, kas varēja būt gan šauras, gan platas. Šiem apģērbiem, kuru garums parasti bija līdz ceļiem, bieži vien bija plata josta.

Karojošo valstu periodā gan vīriešu, gan sieviešu apģērbs lielākoties tika darināts no krāšņiem, krāsainiem materiāliem. Apģērbiem bija slaids, pagarināts siluets, kas eleganti ieskāva ķermeni un platas apkakles.

Haņu dinastijas laikā ierēdņi valkāja īpašas galvassegas, kas bija rotātas ar horizontālām joslām (lian guaņ). Amatpersonu apģērbam bija platas un krokotas piedurknes, kas atspoguļoja viņu statusu un izsmalcinātību.

Tanu dinastijas laikā apģērbs pakāpeniski kļuva platāks un garāks. Ikdienā cilvēki bieži valkāja zīda un brokāta apģērbu košās krāsās. Sievietes, izejot ārā, vilka cepures ar plīvuriem. Tanu dinastijas laikā sievietes virs blūzes bieži vilka vesti bez apkakles ar divām pogām, kas aizpogātas centrā. Šīm vestēm bija piedurknes līdz elkoņiem, un tās sniedzās līdz viduklim, nosedzot daļu svārku, kuru augšdaļa sniedzās līdz krūtīm. Tiaņbao laikmetā dižciltīgās sievietes valkāja brīvu apģērbu ar piedurknēm, kas lejasdaļā bija platākas par metru, un daļa no viņu tērpa, aptuveni 12 – 15 centimetrus gara, bieži vien vilkās pa zemi.

Sunu dinastijas laikā sieviešu apģērbs pārsvarā bija garš un šaurs. Vasarā viegls lina apģērbs palīdzēja saglabāt vēsumu. Krekliem bija ar izšūtiem ziediem rotātas mežģīņu apkakles, kas sniedzās no kakla gandrīz līdz potītēm.

Ķīnas Republikas laikā sievietes lielākoties valkāja čeonsamus (mandarīnu kleitas), kamēr vīrieši bija ģērbušies garos halātos vai ķīniešu svārkos, kas pazīstami kā Suņjatsena frencis.

Pēc 1949. gada, kad kontroli pār kontinentālo Ķīnu pārņēma Ķīnas komunistiskā partija (ĶKP), apģērbu klāsts kļuva vienveidīgāks un mazāk individualizēts. Gan vīrieši, gan sievietes lielākoties valkāja vienādus kreklus un bikses. Kultūras revolūcijas laikā zaļas militārās formas bija modē gan vīriešiem, gan sievietēm.

2025. gada vasarā Ķīnas ielās jaunas sievietes valkāja jau ļoti atklātu apģērbu – topiņus uz lencēm un saplēstus džinsus vai ļoti īsus šortus ar caurspīdīgiem krekliņiem. Jauni vīrieši staigāja cieši pieguļošos kreklos un apspiestās biksēs, papildinot savu tēlu ar lieliem auskariem. Izskatās, ka sievietes vēlas vilkt pēc iespējas mazāk apģērba, bet vīrieši vēlas izskatīties citādāk.

Tikai dažu desmitgažu laikā cilvēku ģērbšanās paradumi ir pavisam attālinājušies no tradīcijām. Vai šis tā dēvētais "personalizētais ģērbšanās" stils patiešām ir pievilcīgs?

Daudzi cilvēki uzskata, ka tas, kas ticis radīts pagātnē ir vecmodīgs un nezinātnisks, savukārt mūsdienās radītais tiek uzskatīts par zinātnisku un progresīvu. Es nepiekrītu šim viedoklim. Ja ieskatīsimies vērīgāk, redzēsim, ka dažādu Ķīnas dinastiju apģērbs ne tikai nodrošināja siltumu un aizsardzību, bet arī atspoguļoja tautas kultūru un izpratni par skaistumu. Ģenerāļi savos kaujas tērpos izskatījās majestātiski un vareni, savukārt intelektuāļi un dzejnieki deva priekšroku plīvojošām garām piedurknēm, kas piešķīra tiem eleganci un izsmalcinātību. Tanu dinastijas sieviešu apģērbi bija grezni un vizuāli patīkami, bet Sunu dinastijas sieviešu kleitas bija vieglas un elegantas. Pat puķes uz vīriešu matadatām izskatījās pievilcīgi un gaumīgi.

Mūsdienās krūšu un muguras atsegšana tiek uzskatīta par modernu tendenci, un dīvains apģērbs tiek uzskatīts par stilīgu. Tradicionālie sievišķības un vīrišķības ideāli tiek arvien biežāk noraidīdi. Sievietes vairs nevēlas izskatīties maigas, sievišķīgas un tikumīgas, bet vīrieši vairs neuzskata vīrišķīgus džentlmeņus par saviem paraugiem.

Pēc tam, kad 1949. gadā ĶKP sagrāba varu, tā neuzkrītoši, bet sistemātiski mainīja cilvēku domāšanu. Kultūras revolūcijas laikā sievietes nolika malā savus čeonsamus un uzvilka kombinezonus, jo viņas tika mudinātas izskatīties netīras un nekoptas, lai pierādītu, ka ir tikpat labas kā vīrieši. Sievišķīgās skaistules, kas kādreiz bija redzamas uz reklāmas plakātiem, aizstāja sievietes ar vīrišķīgākām iezīmēm. Tīrība un sakoptība tika uzskatīta par "kapitālisma palieku", par jauno ideālu kļuva nabadzīga un nevīžīga strādnieka izskats.

Mūsdienās vīriešu kārtas slavenībām, kas redzamas dažādos kontinentālās Ķīnas plašsaziņas līdzekļos, ir viena kopīga iezīme: gaiša āda, pievilcīgi sejas vaibsti un slaidas figūras. Tikmēr, runājot par meitenēm, tas, kas kādreiz tika uzskatīts par atkailināšanos, tagad tiek saukts par brīvību; tas, kas kādreiz tika uzskatīts par nepiedienīgu, tagad tiek saukts par pašapziņu. Tas, kas kādreiz bija nepieņemami, tagad ir normāli.

Sabiedrībā izplatīts maldīgs uzskats, ka cilvēkiem automātiski jāpieņem tas, ko vairākums uzskata par labu un pareizu. Līdz ar to visam jaunajam ir jābūt modernam, un no mums tiek sagaidīts, ka sekosim valdošajām tendencēm. Tomēr senais stāsts par Džanu Guolao, kurš jāja uz sava ēzeļa, sēžot atmuguriski, labi ilustrē šo problēmu. Praktizējot daoismu, Džans bija pamanījis, ka deģenerētā sabiedrībā tas, kas tiek uzskatīts par progresu, patiesībā ir gluži pretējs. Mūsdienu sabiedrībā morālās vērtības ir nokritušas līdz bīstami zemam līmenim.

Bet es nezaudēju cerību, jo zinu, ka viss iet cauri "veidošanās - stabilitātes - sabrukšanas - iznīcības" ciklam un arī ģērbšanās stils galu galā atgriezīsies pie tradīcijām un patiesa skaistuma.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/8/23/229498.html