Drakoni ir nozīmīga tradicionālās ķīniešu kultūras sastāvdaļa. Drakonu attēli ir atrodami visur – no skulptūrām līdz zīmējumiem, no traukiem līdz rotājumiem un karogiem. Ķīnā notiek Drakonu laivu festivāls un Drakonu laternu festivāls, bet drakonu dejas ir populāras ķīniešu kvartālos visā pasaulē, tāpēc drakoni turpina parādīties mūsu dzīvēs arī šodien.
Šeit mēs vēlamies aplūkot dažus vēsturiskus pierakstus, kuros minēti drakoni.
Deviņu drakonu rullis
Sunu dinastijas laika gleznotāja Čeņa Žuna glezna "Deviņi drakoni" ir 1096,4 cm garš un 46,3 cm plats rullis. Katrs no tajā attēlotajiem deviņiem drakoniem ir unikāls, sākot no izskata un beidzot ar to, kā tie ir izvietoti un šķietami pārvietojas. Daļa no tiem atrodas kalnos, daļa – mākoņos, bet citi ūdenī. Īpaši izteiksmīgi ir mākoņi. Uz ruļļa ir vairāk nekā 50 zīmogu, kas liecina par to, ka tas reiz piederējis imperatoriem Cjaņlunam, Dzjacjinam un citiem. Cjinu dinastijas beigās šis darbs tika aizvests no Ķīnas un tagad atrodas Bostonas Tēlotājmākslas muzejā.
Senatnē nebija fotoaparātu, taču daži mākslinieki, kas nodarbojās ar garīgo pilnveidošanos, attīstīja pārdabiskas fotogrāfiskas atmiņas spējas, un, pateicoties savām lieliskajām mākslinieciskajām prasmēm, viņi varēja spilgti atveidot redzēto, sākot ar cilvēkiem un priekšmetiem un beidzot ar paradīzi un dievišķām būtnēm. Viņu novērošanas spējas un mākslinieciskā meistarība bija ārkārtīgi neparastas.
Drakonu apraksti vēstures grāmatās
Sākot ar Ši Dzji (Dižā vēsturnieka pieraksti), kas tika sarakstīti pirms aptuveni 2000 gadiem, Ķīnā ir sistemātiski veikti un saglabāti astronomisko un ģeoloģisko novērojumu, kā arī cilvēku pasaules notikumu pieraksti.
Vēstures grāmatās ir daudz aprakstu par drakoniem. Saskaņā ar "Agrīnās Haņu dinastijas vēstures hroniku", divi drakoni bija redzēti ūdenī akā Laņtinas apgabalā Haņu imperatora Hueija otrajā valdīšanas gadā (194. g.p.m.ē). Naktī drakoni aizlidoja.
"Dzjiņu dinastijas vēsturē" ir aprakstīts atgadījums, kas notika Junhe periodā, Mužuna Huana valdīšanas laikā, 345. gada aprīlī. Kad kalnā parādījās melns drakons un balts drakons, imperators un viņa ierēdņi devās tos vērot. Kad viņi bija nedaudz vairāk nekā 200 soļu attālumā no drakoniem, imperators sarīkoja to pielūgšanas ceremoniju. Drakoni draiskojās sapulcējušos priekšā un pēc tam aizlidoja. Iepriecinātais imperators apžēloja visus noziedzniekus valstī un nosauca savu pili par Helunu (Divi drakoni), bet uz kalna uzcēla Lunsjanas (Lidojošā drakona) templi.
Ir arī citi teksti, kuros aprakstīta drakonu parādīšanās. Ja neskaita nostāstus un astroloģiskās zīmes, melnie drakoni ir pieminēti vismaz 10 reizes. Piemēram, "Agrīnās Haņu dinastijas vēsturē" ir dokumentēta melnā drakona parādīšanās imperatora Čena valdīšanas laikā (33. –7. g.p.m.ē). Grāmatā "Ziemeļu dinastiju vēsture" teikts: "Dzjande sestajā valdīšanas gadā (577. g.) divi drakoni cīnījās savā starpā Dadžou ciematā, Bodžou apgabalā. Baltais drakons uzvarēja un melnais nomira." Grāmatā "Sunu dinastijas vēsture" teikts: "1014. gadā Džaodžou parādījās melns drakons."
Balto drakonu parādīšanās ir reģistrēta vismaz 17 reizes. Saskaņā ar "Dzjiņu dinastijas vēsturi" divi balti drakoni tika redzēti Miaņči pilsētā Hunnunas apgabalā 267. gada pavasarī. "Čeņu dinastijas vēsturē" teikts, ka 559. gada pavasarī "Guandžou gubernators Oujans Vejs ziņoja, ka Džu upes dienvidu krastā parādījies balts drakons. Tas bija apmēram 30 metrus garš." Saskaņā ar "Piecu dinastiju laikmeta vēsturi", kad vēlīnās Dzjiņu dinastijas imperators Ši Dzjintans un viņa dēls Ši Čungujs apmeklēja Jedu 941. gadā, tur bija iestājies sausums. "Imperators sūtīja cilvēkus uz Bailuntaņas ezeru lūgties par lietu. Ūdens vidū parādījās balts drakons. Tajā naktī stipri lija, un cilvēki bija pārsteigti." Nākamajā gadā Ši Čungujs kļuva par jauno imperatoru.
Dzelteni drakoni tiek pieminēti aptuveni 30 reizes. Saskaņā ar "Agrīnās Haņu dinastijas vēsturi", dzeltens drakons parādījās Sjiņfenā mūsu ēras 53. gadā, imperatora Sjuiaņa valdīšanas laikā. Dzeltens drakons bija redzams arī Džeņdinā, kad valdīja imperators Čens. No Dzjinaņas apgabala ziņoja, ka dzeltens drakons ticis redzēts Ličenā imperatora Aņa laikā mūsu ēras 124. gadā.
Arī dažādu prefektūru un apgabalu hronikās ir dokumentēta drakonu parādīšanās. "Junpinas hronikā" rakstīts, ka 1839. gada vasarā Laotinas apgabalā parādījās drakons. Vietējie iedzīvotāji uzcēla viņam nojumi, lai pasargātu no saules stariem, un pastāvīgi aplēja ar ūdeni. Trīs dienas vēlāk drakons spēcīga negaisa laikā devās prom.
Drakons no debesīm
Tanu dinastijas laika slavenais rakstnieks Liu Dzunjuaņs pierakstīja stāstu ar nosaukumu "Izraidītais drakons".
"Kāds jauns vīrietis ar uzvārdu Ma no Fufenas apgabala reiz man pastāstīja šādu atgadījumu. Ma bija 15 vai 16 gadi, un viņš spēlējās ar saviem draugiem Dzedžou, kad pēkšņi uzplaiksnīja spoža gaisma, un no debesīm uz zemes nokrita dīvaina sieviete. Viņai bija zils ādas halāts ar baltu oderi, un galvā skaista diadēma.
Arī turīgo un dižciltīgo dzimtu dēli, kas ceļoja šajā apkārtnē, ieraudzīja šo neparasti skaito jauno sievieti, piegāja pie viņas un bez pienācīgas cieņas mēģināja uzrunāt viņu. Sieviete dusmīgi sacīja: "Jūs tā nedrīkstat darīt! Es dzīvoju Debesu pilī un bieži ceļoju starp dievišķajām pasaulēm, augšup un lejup starp zvaigznēm. Pat Penlai un Kuņluņ [kur dzīvo dievības] mani neinteresē, jo man tās šķiet pārāk parastas. Debesu imperators uzskatīja mani par pārāk augstprātīgu, un par sodu nosūtīja uz šo cilvēku pasauli. Pēc septiņām dienām es varēšu atgriezties. Lai gan es šeit esmu iesprostota un pazemota, es nekādā gadījumā neesmu jums līdzīga. Ja jūs nepārstāsiet pret mani šādi izturēties, jums draud nelaime."
To dzirdot, jaunieši nobijās un atkāpās. Ziņkārības mākts, Ma sekoja sievietei un redzēja, kā viņa ieiet budistu templī un tur paliek. Pēc septiņām dienām viņa paņēma tasi ūdens un izpūta no tās krāsainu mākoni. Tad sieviete, apgriezusi savu ādas apmetni uz āru, pārvērtās par baltu drakonu un uzlidoja augstu debesīs."
Imperators Kansji un drakons
"Rituālu pierakstos" teikts – ja ļaudis izkops tikumību, dievi svētīs cilvēkus ar lietiem, dzidriem avotiem un labklājību. Var parādīties tādi brīnumi kā Dzeltenās upes karte, kā arī fēniksi, cjiliņi (vienradži), dievišķie bruņurupuči un drakoni.
Cjinu dinastijas imperators Kansji (kan nozīmē "miers" un sji nozīmē "labklājība") pierakstīja vienu no šādām parādībām. Lai gan viņš bija mandžūrs, 61 gadu ilgajā valdīšanas laikā (1661. – 1722. g.) viņu cienīja mongoļi, tibetieši, haņi un citas etniskās grupas.
Savas valdīšanas 44. gadā (1705. g.) imperators Kansji jau piekto reizi devās uz Ķīnas dienvidiem un apmetās Dzjiņšaņas templī. Kad viņš 30. aprīlī devās izpētīt apkārtni, nedaudz smidzināja, bet nebija ne vēja, ne pērkona. Pēkšņi viņš debesīs ieraudzīja milzīgu drakonu, kas bija vairākus desmitus metrus garš. Drīz pēc tam tas pazuda mākoņos.
Tā iespaidots, imperators uzrakstīja dzejoli "Ieraugot drakonu".
Laukos un debesīs ir drakons,
tā ir tīra enerģija, kas noslēpumaini nāk un iet;
Tas atšķiras no plūdu drakona, kas iznīcina mājas un laukus,
vai miglas drakona, kas kaitē mūsu dārziem un sējumiem.
Paceļoties mākoņos svētītā gaismā,
drakons virpuļo augšup un lejup, lai viss nonāktu harmonijā.
Apseglojot sešus drakonus, var valdīt pār pasauli,
pildīt savu pienākumu un laicīgi nodrošināt apūdeņošanu.
Ir gan veiksmes, gan neveiksmes brīži, un
nākas pielikt lielas un mazas pūles;
Drakona tikums ir grandiozs, lai kur tas dzīvotu,
tīrai spēlei ir nepieciešama vadība.
Jandzi upe ir plaša un majestātiska,
tās ūdeņi – dziļi un dzidri;
Ar lielu vitalitāti, kā pērkons, traucas debesīs
katru dienu piedzīvo atjaunošanos, klusi sekojot debesu likumam.
(Turpinājums sekos)
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/9/21/211426.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...