Grāmatā Šuoveņ Dzjedzi rakstzīme 忍 (žeņ, pacietība) tiek skaidrota kā 能 (nen, spēja), kas ir saistīta ar "lāci". Lācis, savukārt, simbolizē "radījumu ar iekšējo spēku", norādot uz gudrību un spējām. Tā vitalitātes un spēka dēļ tas kļuva arī par apzīmējumu izcilam talantam.
Dzeltenajam imperatoram, Huasja civilizācijas dibinātājam, tika piešķirts tituls "Jousjuns" (Lācis). Grāmatā "Kalnu un jūru kanons" rakstīts, ka tad, kad Diženais Jujs kontrolēja ūdeņus, viņš pārvērtās par dievišķu lāci, lai atvērtu kalnus un izlauztos cauri mežonīgajām teritorijām, kas bija lāča gudrības, izturības un neatlaidības izpausme. Šie senie apraksti ir bagātinājuši mūsu izpratni par tikuma Žeņ (pacietība jeb izturība) dziļo kontekstu un garīgo nozīmi.
Su Vu gana aitas
Aptuveni 100. g. p.m.ē., kad Sjunnu (Ķīnas ziemeļos dzīvojošo klejotāju cilšu konfederācija) izrādīja vēlmi atkal dzīvot harmonijā ar Haņu dinastiju, Haņu dinastijas imperators Vu (156. – 87. g.p.m.ē.) nosūtīja vairāk nekā 100 cilvēku delegāciju, kuru vadīja Su Vu (140. – 60. g.p.m.ē.) diplomātiskā misijā pie Sjunnu, lai izteiktu viņiem pateicību.
Brīdī, kad delegācija gatavojās atgriezties Haņu teritorijā, Sjunnu nometnē izcēlās iekšēji nemieri, un Su Vu un viņa ļaudis tika sagūstīti. Viņiem lika padoties un kalpot Sjunnu valdniekiem. Su Vu atteicās piekāpties.
Sākumā Čaņjujs (Sjunnu valdnieks) nosūtīja Haņu ierēdni, kurš bija padevies, mēģināt pārliecināt Su Vu padoties, kā atlīdzību piedāvājot tam naudu un amatus. Taču Su Vu stingri noraidīja šo priekšlikumu.
Tad Čaņjujs lika ieslodzīt Su Vu pagrabā bez ēdiena un ūdens, cerot, ka šāda spīdzināšana piespiedīs viņu padoties.
Bija ziemas sākums, stindzinošs aukstums un sniegs. Su Vu briesmīgi cieta, bet izdzīvoja, veldzējot slāpes ar sniegu un graužot aitādas apģērbu un ādas jostu.
Lai salauztu Su Vu gribu, Čaņjujs izsūtīja viņu uz neapdzīvotu reģionu netālu no Ziemeļjūras (mūsdienu Baikāla ezera) ganīt aitas. Viņš izsmēja Su Vu, sakot: "Tu atgriezīsies pie sava Haņu imperatora tikai tad, kad auniem atskries jēri!"
Su Vu tika izsūtīts trimdā uz tuksnesi viens pats, viņam līdzi bija tikai Haņu dinastijas vēstnieka zizlis. Viņam netika dota nekāda pārtika, tādēļ Su nācās izdzīvot, pārtiekot no savvaļas augiem, ledus un visa cita, ko viņš varēja atrast. Kad laiks kļuva auksts, viņš saritinājās starp aitām, lai sasildītos.
Zinot, cik ļoti Su Vu cieš, Čaņjujs nosūtīja vēl vienu padevīgu Haņu amatpersonu mēģināt viņu pārliecināt padoties, taču viss velti. Su Vu sacīja šim vīram: "Es jau sen esmu gatavs mirt. Ja uzstāj, lai es padodos, beigsim sarunu tūlīt pat un ļauj man nomirt tavu acu priekšā."
Redzot viņa nelokāmo uzticību un godīgumu, amatpersona nopūtās un sacīja: "Viņš patiešām ir varonis! Mēs, kas mēģinājām viņu pārliecināt, esam vainojami šausmīgā noziegumā." Asaras ritēja pār viņa vaigiem, kad viņš atvadījās no Su Vu.
Dienu no dienas Su Vu ganīja aitas ar koka zizli, kuru viņam bija uzdāvinājis Haņu dinastijas imperators Vu. Ar laiku visi mazie karodziņi, kas bija piestiprināti zizlim, nokrita.
Pagāja 19 gadi, un Su Vu bārda un mati bija kļuvuši pilnīgi sirmi.
Imperators Vu nejauši uzzināja, ka Su Vu joprojām ir dzīvs, un viņam izdevās to atrast un aizvest mājās. Kad Su Vu atgriezās galvaspilsētā Čanaņā, viņš joprojām turēja rokās nobružāto zizli, kas viņam tika iedots pirms tik daudziem gadiem.
Su Vu stāsts kļuva par lojalitātes, godprātības un neatlaidības simbolu, ko Ķīnā no paaudzes paaudzē atceras kā stāstu par to, kā "Su Vu ganīja aitas".
"Ļauj siekalām nožūt uz sejas"
Tanu dinastijas imperatores Vu Dzetiaņas (624. – 705. g.) valdīšanas laikā Lu Šide (630. – 699. g.) pildīja kanclera pienākumus, kad viņa jaunākais brālis Lu Sijins tika iecelts par Dai apagabala pārvaldnieku.
Kad Lu Sijins gatavojās doties prom, lai sāktu pildīt savus amata pienākumus, Lu Šide jautāja brālim: "Es esmu kanclers, un tu tagad esi Dai apgabala pārvaldnieks. Šie augstie amati noteikti raisīs ļaužu skaudību. Kā tu sevi pasargāsi?"
"Kopš šī brīža, pat ja kāds man iespļaus sejā, es nerunāšu pretī. Es vienkārši noslaucīšu seju. Es nedošu tev iemeslu uztraukties," atbildēja Lu Sijins.
"Patiesībā tas ir tieši tas, kas mani uztrauc," Lu Šide sacīja brālim. "Ja kāds iespļauj tev sejā, tas nozīmē, ka viņš ir dusmīgs uz tevi. Ja tu noslauki seju, tas parāda, ka esi ar to neapmierināts, un tas padarīs cilvēku vēl dusmīgāku. Tev tas vienkārši jāpieņem ar smaidu un jāļauj siekalām nožūt uz sejas. "
Tā radās teiciens "Ļaut siekalām nožūt uz sejas", kas norāda uz spēju paciest pazemojumu klusi un bez atriebības.
Spējīgs un pazemīgs
Di Žeņdzji (630. –704. g.) neko nezinot, Lou Šide ieteica viņu kanclera amatam. Pēc tam, kad viņš tika iecelts amatā, Di Žeņdzji vairākkārt nostūma Lou Šide malā un pat norīkoja viņu darbā ārpus galvaspilsētas.
Kad imperatore Vu Dzetiaņa to pamanīja, viņa jautāja Di Žeņdzji: "Vai Lou Šide ir spējīgs?"
"Kā ģenerālis viņš bija apdomīgs un uzticīgs, bet es nezinu, vai viņš bija spējīgs," atbildēja Di Žeņdzji.
"Vai viņš labi pazīst cilvēkus?" imperatore Vu Dzetijaņa atkal jautāja.
"Es agrāk ar viņu strādāju, bet nekad nav gadījies dzirdēt, ka viņš būtu labs cilvēku rakstura pazinējs," atbildēja Di Žeņdzji.
"Es jūs iecēlu par kancleru, jo Lou Šide jūs ieteica, tāpēc viņš noteikti prot labi novērtēt cilvēkus," sacīja imperatore un parādīja Di Žeņdzji rekomendācijas vēstuli, kuru bija rakstījis Lou Šide.
Di Žeņdzji nokaunējās un ar nopūtu teica: "Lou ir ļoti tikumīgs cilvēks. Es nezināju, cik ļoti iecietīgs viņš bija pret mani. Es ne tuvu nestāvu viņam klāt!"
Pēcvārds
Laodzi (571. – 470. g.p.m.ē.) savā darbā Daodedzjiņ rakstīja: "Stingri turoties pie nelokāmas tikumības, cilvēks atgriežas pie jaundzimušā tīrības." Un vēl: "Neatlaidīgi turpinot dzīvot saskaņā ar nelokāmu tikumību, cilvēks atgriezīsies bezgalības stāvoklī."
Gudri cilvēki rīkojas, vadoties pēc stingrām morāles vērtībām un viņus nemaldina vara, slava vai bagātība. Viņiem raksturīga vienkāršība, viņi neseko pūlim un necenšas izpatikt ietekmīgām personām, tādējādi viņi nepieļauj kļūdas, kā tas notiek ar parastiem cilvēkiem.
Saskaroties ar ārkārtīgām grūtībām, Su Vu tās izturēja ar apbrīnojamu neatlaidību, stingri turēdamies pie savas misijas un nekad neaizmirstot principu "vienmēr saglabāt tikumību."
Tanu dinastijas kanclers un slavenais ģenerālis Lou Šide demonstrēja izcilu augstsirdību un pacietību. Viņš rekomendēja tikumīgus un spējīgus cilvēkus, neprasot neko pretī un pieturoties principam: "Palikt nemainīgi pastāvīgam tikumībā".
Visi šie cilvēki ir kalpojuši par iedvesmas avotu nākamajām paaudzēm.
Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/8/29/229589.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...