Patiesība un maldi: atmaksa par uzbrukumiem budismam, kas aprakstīta "Divdesmit četru dinastiju vēstures" grāmatās

Vai Budas eksistē? Vai taisnība, ka ļaunums tiek sodīts, bet labais atalgots? Daudziem cilvēkiem nav izpratnes par šiem jautājumiem. "Divdesmit četru dinastiju vēstures" grāmatās (grāmatu krājums, kurā sīki aprakstīta dažādu dinastiju vēsture Ķīnā no 91. g. p.m.ē. līdz 1644. gadam) ir aprakstīti četri nozīmīgi mēģinājumi iznīcināt budisma reliģiju.

Termins "Trīs Vu un viens Dzun" attiecas uz Ziemeļu Veju dinastijas imperatoru Taivu, Ziemeļu Džou dinastijas imperatoru Vu, Tanu imperatoru Vudzunu un Vēlīnās Džou imperatoru Šidzunu. Katrs no šiem imperatoriem nomelnoja budisma mācību un apmeloja Budu, par ko saņēma karmisku sodu.

Pirmais nozīmīgais uzbrukums notika Tuoba Tao – Ziemeļu Veju dinastijas imperatora Taivu valdīšanas laikā. Viņš bija trešais dinastijas imperators un valdīja no 423. gada decembra līdz 452. gada martam.

"Veju grāmatā" rakstīts, ka gan Tuoba Tao vectēvs, gan tēvs bija dievbijīgi budisti, kas veicināja Tuoba Tao pozitīvu attieksmi pret budismu jau kopš viņa bērnības. Tomēr pēc kāpšanas tronī viņa nostāja pamazām mainījās, lielā mērā pateicoties Cuja Hao, viņam uzticamā premjerministra ietekmei, kurš bija gudrs, spējīgs un ļoti labi pārzināja "Sjuaņsjan Jiņ-Jan" (noslēpumaino Jiņ un Jan fenomenu).

Cujs Hao juta spēcīgu nepatiku pret budismu, uzskatot, ka lielais mūku skaits mazina strādājošo cilvēku resursus, un, ka Budas statuju liešana un tempļu celtniecība ir valsts naudas šķērdēšana.

446. gada pavasarī uzliesmoja sacelšanās, un imperators Taivu personīgi vadīja tās apspiešanu. Pēc ienākšanas Čanaņā budistu tempļos tika atrasti daži ieroči, kas lika viņam domāt, ka mūki sadarbojas ar nemierniekiem.

Šajā sakarā Cujs Hao brīdināja imperatoru, ka tempļos slēpjas problēmas un tie būtu jālikvidē. Drīz pēc tam Tuoba Tao pavēlēja iznīcināt tempļus un Budas statujas, kā arī nogalināt mūkus.

Apzinoties šo postījumu nopietno raksturu un apmērus, dažas amatpersonas runāja ar Cuju Hao, jo viņa viedoklis būtiski ietekmēja imperatoru. Viens no tiem bija Kou Cjaņdži, cienījams daoisma reformators, kuru augsti vērtēja arī Tuoba Tao. Cujs Hao bija viņa skolnieks.

Kou Cjaņdži centās pārliecināt Cuju Hao panākt, ka Tuoba Tao atceļ savu pavēli, bet Cujs Hao atteicās klausīties. Kou Cjaņdži viņu brīdināja: "Tādā gadījumā tev draud priekšlaicīga nāve un iznīcība visai tavai dzimtai."

Cuja Hao sieva godāja budistu svētos rakstus un bieži tos lasīja, kas Cuju ļoti saniknoja. Tāpēc vienu dienu viņš sadedzināja svētos rakstus un pelnus izmeta tualetē.

Cuja Hao brālēni – Djzidžou gubernators Cujs Dze un Sjinjanas gubernators Cujs Mo – arī bija budisti. Taču Cujs Hao izsmēja viņus, sakot: "Tātad jūs noliecat galvas un krītat ceļos šo barbaru dieva priekšā!" Lai gan Cujs Dze un Cujs Mo stāstīja viņam par to, cik budisms ir brīnišķīgs, Cujs Hao atteicās klausīties.

Viņš palika augstprātīgs un iedomīgs. Daži ierēdņi, kas mācēja glaimot, ieteica uzstādīt akmens plāksnes, uz kurām būtu iegravēta Veju dinastijas vēsture un Cuja nopelni. Cujs Hao ar prieku piekrita un uzņēmās nozīmīgu lomu šī projekta īstenošanā. Tomēr šajās plāksnēs bija ne visai glaimojoši attēloti daži iepriekšējie valdnieki, un Tuoba Tao tas ļoti nepatika. Viņš uzsāka izmeklēšanu pret Cuju Hao, kuras laikā viņš tika atzīts par vainīgu korupcijā.

450. gadā Tuoba Tao pavēlēja sodīt ar nāvi visu Cuja Hao klanu, saudzējot vien Cuja Dze un Cuja Mo ģimenes, kuras Cujs Hao bija noniecinājis un izsmējis par ticību budismam. Kou Cjaņdži brīdinājums par "visas Cuja dzimtas iznīcināšanu" piepildījās.

Vēstures pieraksti rāda, ka tad, kad Cujs Hao bija ievietots būrī un atstāts pie toreizējās galvaspilsētas Čenpinas vārtiem, karavīri, kas viņu apsargāja, pūļa acu priekšā urinēja viņam uz galvas.

"Veju grāmatā" ir ierakstīts: "Kopš augsto ministru apkaunošanas neviens nebija cietis tādu pazemojumu kā Hao. Visi cilvēki to uzskatīja par atmaksu." Cujs Hao mēģināja apspiest budismu un saņēma par to karmisko sodu.

Tajos gados, kad Ziemeļu Veju dinastijā tika vajāts budisms, Tuoba Tao gandrīz zaudēja dzīvību, kad spēcīga negaisa laikā viņam uzkrita salokāms aizslietnis. Citi to uzskatīja par debesu brīdinājumu. Tomēr viņš neuztvēra to nopietni, uzskatot šo negadījumu par nejaušību.

452. gada pavasarī 45 gadus veco Tuoba Tao nogalināja viņa einuhs Dzuns Ajs. Vēlāk tajā pašā gadā imperators Veņčens pilnībā atjaunoja budismu Ziemeļu Veju valstī.

Nākamais uzbrukums budismam notika, kad Ziemeļu Džou dinastijas imperators Vu (Juveņs Juns) 574. gadā aizliedza gan budismu, gan daoismu. 578. gadā viņš, būdams 36 gadu vecs, pēkšņi saslima un nomira. Nomira arī viņa mazais dēls, un neilgi pēc tam Ziemeļu Džou dinastija sabruka.

Lai gan Tanu imperators Vudzuns (Li Jaņs) bija dedzīgs daoists, viņš kļuva bēdīgi slavens ar budisma un citu reliģiju vajāšanu, kas savu kulmināciju sasniedza 845. gadā. Viņš iznīcināja tūkstošiem budistu tempļu un svētnīcu, kā arī padzina no klosteriem lielu skaitu mūku un mūķeņu. Viņš nomira nākamajā gadā, 33 gadu vecumā, neatstājot pēcnācējus.

Vēlīnās Džou dinastijas imperators Šidzuns (Čai Žuns) 955. gadā izdeva rīkojumus apspiest budismu, tādējādi cenšoties palielināt valsts budžetu un nostiprināt centralizēto varu. Viņš slēdza desmitiem tūkstošu tempļu, izkausēja statujas un pārvērta metālu monētās, kā arī piespieda vairāk nekā 60 000 mūku un mūķeņu atgriezties laicīgajā dzīvē. Tiek vēstīts, ka imperators Šidzuns ar āmuru sadauzīja Budas statuju. Viņš saslima un nomira 39 gadu vecumā.

Patiesībā, budisma vajāšanu laikā dažādas amatpersonas centās pārliecināt varasiestādes pārtraukt vajāšanu, taču tās atteicās viņus uzklausīt. Valdnieki izturējās augstprātīgi un uzskatīja, ka viņiem, kam pieder vara, ir tiesības darīt visu, ko vien tie vēlas, pat vajāt budisma mācību un principus.

Gudrie saglabāja skaidru prātu, bet nesaprātīgie apmaldījās labirintā. Mums vajadzētu mācīties no pagātnes.

Tomēr 20. gadsimta beigās Ķīnas komunistiskās partijas (ĶKP) vadītājs uzsāka nežēlīgu vajāšanu pret budisma tradīcijās ieturētu garīgo praksi Faluņ Dafa (jeb Faluņgun). Desmitiem miljonu nevainīgu praktizētāju tika nelikumīgi arestēti un ieslodzīti. Šie cilvēki tika pakļauti nežēlīgai spīdzināšanai, piespiedu darbam, smadzeņu skalošanai un uzraudzībai dzīvesvietā. Liels skaits praktizētāju ir zaudējuši dzīvību valsts sankcionētās orgānu izņemšanas dzīviem cilvēkiem rezultātā. Vajāšanu intenstāte joprojām nemazinās.

Neatkarīgi no tā, ko cilvēki uzskata par pieļaujamu, karmiskais cēloņu un seku likums – ļaunums tiek sodīts un labais tiek atalgots – nekad nemainās.

Ir bijuši daudzi atmaksas gadījumi, kas piemeklējuši tos, kuri aktīvi vai pasīvi piedalījušies Faluņgun vajāšanā. Minghui.org 2019. gada februārī publicēja ziņojumu, kurā teikts ka,"19 gadus ilgās Faluņgun vajāšanas laikā vairāk nekā 20 000 cilvēku ir piedzīvojuši karmisko atmaksu", norādot, ka saskaņā ar nepilnīgiem statistikas datiem no 1999. līdz 2019. gadam atmaksu piedzīvoja 20 784 cilvēki, tostarp 4 149 vainīgo ģimenes locekļi.

Mēs esam redzējuši, kā daži no viņiem krita pretkorupcijas kampaņu laikā, daži nomira no slimībām, citi sirgst ar smagu depresiju, vēl citi iekļuvuši ceļu satiksmes negadījumos un piedzīvojuši citas nelaimes. Tomēr viņus joprojām gaida sods ellē, jo Budas Likums ir gan žēlsirdīgs, gan arī nopietns.

Gadu gaitā Faluņgun praktizētāji Ķīnā un ārvalstīs ir ieguldījuši ievērojamu laiku un pūles centienos izskaidrot cilvēkiem patiesību, kā arī brīdina viņus nepiedalīties vajāšanā. Daudzi cilvēki, kas strādā Ķīnas tiesu sistēmā un milicijā, ir uzzinājuši patiesību, mainījuši savu attieksmi un tādējādi nodrošinājuši sev un savām ģimenēm glābiņu.

Tomēr pēdējos gados ar Čeņa Jisjiņa (pašreizējā valsts drošības ministra) un viņa sekotāju starpniecību ļaunā ĶKP un tās vadītājs (Sji Dzjiņpins) ir izveidojuši pret Faluņgun vērstās kampaņas filiāles ārzemēs, lai izplatītu savu vajāšanas politiku ārpus Ķīnas robežām, jo īpaši Ziemeļamerikā.

ĶKP vadītāji cenšas iznīcināt Faluņgun, uzvarēt ASV un dominēt pasaulē, uzskatot, ka drīkst rīkoties nesodīti, un neviens viņus nespēs apturēt. Tomēr realitāte un vēstures mācības liecina ko citu. Dievišķais vienmēr ir augstāks par cilvēci, neatkarīgi no tā, cik viltīga, iedomīga un augstprātīga būtu ļaunā ĶKP un tās sekotāji.

Slavenais vācu rakstnieks Gēte reiz teica: "Nav grūti pamanīt citu cilvēku maldīgās ambīcijas; grūti ir atpazīt savējās – tam nepieciešama liela prāta skaidrība."

Cujs Hao no Ziemeļu Veju dinatijas izmisīgi raudāja, kad pirms nāvessoda izpildīšanas tika iesprostots būrī un pazemots, taču no debesu likumiem izvairīties nav iespējams. Cilvēkam būs jāuzņemas atbildība par visu, ko viņš dara, jo katrs pats izvēlas savu ceļu.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2025/6/9/228425.html