Senie pilnveidošanās stāsti

  • Džuandzi – otrais lielākais daoisma patriarhs pēc Laodzi

    Savas dzīves laikā Džuandzi (369. – 286. g.p.m.ē.) nekad nav bijis ievērojams valdības ierēdnis. Savā dzimtajā pilsētā viņš kādu laiku ieņēma maznozīmīgu amatu. Reiz viņam tika piedāvāts kādas valsts premjerministra amats, taču viņš atteicās, jo nevēlējās mainīt savu brīvību pret valdības amatpersonas amatu.
  • Ši Kuans - mūzikas aizgādnis

    Pavasaru un rudeņu periodā (770.- 476. g.p.m.ē.) Dzjiņu karalistē dzīvoja akls mūzikas meistars Ši Kuans (572.g-532. g.p.m.ē).Viņš virtuozi spēlēja džen (pazīstams arī kā gudžens), kas ir cītarai līdzīgs septiņu stīgu ķīniešu mūzikas instruments. Runāja, ka dzirdot viņa meistarīgo izpildījumu, zirgi pārstāja ēst un sāka dīžāties, bet putni nolaidās zemē, un no viņu knābjiem izkrita barība. Tāpat runāja, ka klausoties mūziku, viņš varēja pareģot nākotni.
  • Mendzi – otrs gudrais Konfuciānisma skolā

    Mendzi, pazīstams arī kā Menciuss, dzimis apmēram vienu gadsimtu pēc Konfūcija nāves, tiek uzskatīts par konfuciānisma doktrīnas sekotāju un Konfūcija darba turpinātāju. Viņš tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem filozofiem, politiskajiem teorētiķiem un pedagogiem Ķīnas vēsturē.
  • Neziņa, ko darīt ar savām rokām un kājām(手足无措)

    Idioma „Neziņa, ko darīt ar savām rokām un kājām” var tik tulkota arī kā zaudējums. Burtiskā nozīmē šis teiciens nozīmē neziņu „kur likt savas rokas un kājas”.
  • Apkārtējo ainu rada prāts

    Idiomu „Apkārtējo ainu rada prāts” var tulkot arī kā „Izpratni nosaka dvēsele”. Runā, ka pirmoreiz šis izteiciens tika dzirdēts no senās Ķīnas filozofa un pedagoga Guigudzi, kurš dzīvoja Karojošo valstu periodā (476.-221. g.p.m.ē.). Tāpat šo stāstu var atrast arī Sunu dinastijas (960.-1279. g.) valdīšanas laika dzīvojošā Čeņ Sjiji grāmatā „Esejas par prātu un izskatu”.
  • Modzi – lielais ķīniešu domātājs, kurš iestājās par mieru un mīlestību

    Modzi (ap 470.-391. g.p.m.ē.) piedzima pēc Laodzi un Konfūcija (571.-479. g.p.m.ē.) un dzīvoja Pavasara un rudeņu un Karojošo valstu periodā (776.-222. g.p.m.ē.). Tas bija nemieru un lielas cietsirdības laikmets.
  • Veca govs neprātīgi mīl [savu] teļu(老牛舐犢)

    Idioma „Veca govs neprātīgi mīl [savu] teļu” tiek izmantota, lai aprakstītu vecāku mīlestību pret bērniem.
  • Konfūcijs - Ķīnas vēsturē dižākais gudrais un skolotājs

    Džou dinastijas (1122. – 222. g.p.m.ē.) valdīšanas pēdējos simts gados, sabiedrībai attīstoties, cilvēki kļuva arvien egoistiskāki. Senās Sja, Šanu un agrīnās Džou dinastiju tradicionālās tikumiskās vērtības aizstāja personīgās intereses. Tieši šajā laikā Ķīnā parādījās vairāki lielie svētie. Ja Dao mācība, kuras pamatlicējs bija Laodzi, bija veids, kā atgriezties pie sava sākotnējā patiesā Es, tad Konfūcija mācība akcentēja uzmanību uz augstu morāles īpašību audzināšanu sevī.
  • Svastika sengrieķu kultūrā

    Kopš Otrā pasaules kara svastikas simbola senā vēsturiskā nozīme ir zaudēta. Tas ir veiksmes, Visuma un Budu simbols. Simbols, kuru turēja dārgu un godāja daudzās kultūrās visā cilvēces pastāvēšanas laikā.
  • Laodzi – lielais svētais un Dao skolas pamatlicējs

    Laodzi (aptuveni 571.- 470. g.p.m.ē.) Ķīnā tiek uzskatīts par svēto un ir pazīstams kā dižs filozofs un Dao skolas – Dao ceļa pamatlicējs.
  • Svastika – sens un universāls simbols

    Kopš Otrā pasaules kara svastikas simbola senā vēsturiskā nozīme ir zaudēta. Tas ir veiksmes, Visuma un Budu simbols. Simbols, kuru turēja dārgu un godāja daudzās kultūrās visā cilvēces pastāvēšanas laikā.
  • „Uz lūpām medus, bet azotē - duncis”(口蜜腹劍)

    Idiomu „Uz lūpām medus, bet azotē - duncis” var tulkot kā „Ar smaidu piesegts duncis”. To bieži lieto, lai raksturotu tos, kuriem uz mēles ir medus, bet sirds ir žults pilna.
  • Svastikas uz Budas statujām

    Kopš Otrā pasaules kara svastikas simbola senā vēsturiskā nozīme ir zaudēta. Tas ir veiksmes, Visuma un Budu simbols. Simbols, kuru turēja dārgu un godāja daudzās kultūrās visā cilvēces pastāvēšanas laikā.
  • Zogot zvanu, aizspiest ausis (掩耳盗铃)

    Pavasara un Rudens periodā (770. – 221. g.p.m.ē.) kādas bagātas ģimenes mājā ielavījās zaglis, lai nozagtu lielo zvanu. Zaglis mēģināja iznest zvanu uz savas muguras, taču zvans izrādījās pārāk liels un smags, lai paņemtu to līdzi.
  • Augsti kalni un plūstošs ūdens (高山流水 知音难觅)

    Šī stāsta oriģināls ir nācis no Pavasara un rudens perioda grāmatas „Liedzi darbi”. Vēlāk teiciens „Augsti kalni un plūstošs ūdens” (高山流水 知音难觅) bieži tika izmantots, kā apzīmējums saprotošiem un atzinīgiem, vai patiesiem draugiem.