Modzi – lielais ķīniešu domātājs, kurš iestājās par mieru un mīlestību

Modzi (ap 470.-391. g.p.m.ē.) piedzima pēc Laodzi un Konfūcija (571.-479. g.p.m.ē.) un dzīvoja Pavasara un rudeņu un Karojošo valstu periodā (776.-222. g.p.m.ē.). Tas bija nemieru un lielas cietsirdības laikmets.

Šajos nemierīgajos laikos visi, ieskaitot valdniekus, centās atrast spējīgus cilvēkus, kuri spētu dot padomus par to, kā atbilstoši pārvaldīt valsti. Tad arī sāka rasties liels daudzums filozofisko doktrīnu, kuras mācīja, kā atrisināt sociālās problēmas un uzlabot cilvēku uzvedību un tikumību.

Modzi īstais vārds bija Mo Di. Viņš bija pārliecināts humānists un iedibināja mohismu – teoriju par vispārēju mīlestību un atteikšanos no kariem. Viņš ir pazīstams kā viens no lielākajiem Ķīnas domātājiem.

Modzi –lielais ķīniešu domātājs, kurš iestājās par mieru un mīlestību. Ilustrācija: Zona Jeh, Epoch Times.

Modzi uzskatīja, ka galvenais iemesls, kāpēc pasaulē valda haoss un cietsirdība, ir cilvēciskais egoisms un tieksme pēc izdevīguma. Tas cilvēkiem traucē būt līdzjūtīgiem un mīlēt vienam otru.

Ja visi spētu mīlēt citus kā sevi pašu, izturēties pret citiem kā pret saviem radiniekiem, citas valstis vērtētu tikpat augstu kā savu valsti, un spētu pilnībā atbrīvoties no visām egoistiskajām domām, tad pasaule vairs nepazītu karus, un tajā iestātos patiess miers.

Runājot par teoriju „atteikšanās no cīņas”, Modzi uzskatīja, ka karš cilvēcei vienmēr ir netaisnīgs un traģisks. Katrs karš nodara milzīgus materiālos zaudējumus, iznīcina neskaitāmas dzīvības un ģimenes. Tāpēc Modzi bija pret kariem un aicināja tos apturēt.

Papildus teorijai par „visaptverošu mīlestību un atteikšanos no cīņas”, Modzi iepazīstināja ar savām idejām par to, ka valdības amati jāpiešķir cienīgiem un apdāvinātiem cilvēkiem, neskatoties uz viņu izcelšanos un sabiedrisko stāvokli. Jebkurš korumpēts ierēdnis nekavējoties ir jāatlaiž.

Modzi neatbalstīja lepnu bēru rīkošanu un iebilda pret trokšņainiem izklaidējošiem pasākumiem, kā dīku laika pavadīšanas veidu, jo uzskatīja to par tukšu naudas un laika tērēšanu. Šīs idejas bija pretrunā Konfūcija idejām, un ķīniešu tautai tās bija grūti pieņemt.

Modzi pašaizliedzīgums, kas bija veltīts mieram visā pasaulē, bija nenovērtējams. Viņa ideja par „vispārēju mīlestību un atteikšanos no kara” (apmēram 350.g. p.m.ē.) ir aktuāla arī mūsdienās.

Raksts angļu valodā: http://www.theepochtimes.com/n2/china-news/mozi-the-great-chinese-thinker-on-peace-and-love-263492.html