Senie pilnveidošanās stāsti

Senās Ķīnas stāsti: Diženais Jujs, kurš kontrolēja plūdus (2205. g.p.m.ē.)

2013-04-30

Pēc imperatora Šuņa par imperatoru kļuva Jujs (2205. g.p.m.ē.). Jujs bija viens no Dzeltenā imperatora pēctečiem. Jujs bija pazīstams kā labestīgs un talantīgs cilvēks, tāpēc daudzi ministri ieteica viņu kā cilvēku, kurš spētu atrast veidu, kā kontrolēt plūdus. Pēc tam imperators Šuņs viņu nozīmēja par atbildīgo cīņā ar plūdiem.

vairāk ...
Seši stāsti par Pacietību (Žeņdzjin)

2013-04-30

Dži Buji dzīvoja savā dzīvesvietā kopā ar vēl citiem cilvēkiem. Viens no viņa istabas biedriem devās mājās un nejauši paņēma līdzi citam istabas biedram piederošo zeltu. Cilvēks, kurš bija zaudējis savu zeltu, turēja aizdomās Dži Buji par zelta zādzību. Viņš bija ļoti nikns un kļuva ļauns pret Dži Buji un teica viņam daudz skarbu vārdu. Dži Buji atvainojās šī cilvēka priekšā, kurš bija zaudējis zeltu: „Tā patiešām bija nepareiza rīcība.” Pēc tam viņš nopirka dažus zelta stieņus un atdeva tam cilvēkam tik daudz zelta, cik viņš bija zaudējis.

vairāk ...
Senās Ķīnas stāsti: Imperators Šuņs iedvesmoja cilvēkus ar savu piemēru

2013-04-07

Jau daudzus gadsimtus pirms Konfūcija mācības izplatīšanās, 5 gadsimtā pirms mūsu ēras, imperators Šuņs bija pazīstams ar to, ka iedibināja sociālos noteikumus ģimenē un sabiedrībā. Viņš teica, ka starp dēlu un tēvu jāvalda mīlestībai, starp monarhu un viņa ministriem jābūt taisnīgumam, vīram un sievai jāpilda savi pienākumi, veci cilvēki jāciena un draugu starpā jāvalda uzticībai.

vairāk ...
Imperators Jao

2013-04-02

Imperators Jao (2356-2255. p.m.ē.) bija viens no vēlākajiem Dzeltenā imperatora pēctečiem. Imperatora Jao rūpes par savu tautu izraisīja dziļu cieņu. Viņš dzīvoja vienkāršu dzīvi, un tautas labklājība bija viņa augstākā prioritāte. Sastopoties ar grūtībām, viņš vienmēr meklēja iemeslus sevī. Tauta dziļi cienīja un mīlēja imperatoru Jao. Viņa valdīšanas laikā cilvēku dzīve kļuva arvien labāka.

vairāk ...
Dzjan Dzija: padomnieks, kurš palīdzēja nodibināt Džou dinastiju

2013-03-26

Dzjan Dzija (1152. p.m.ē.) Džou karalistē bija pazīstams kā valdnieka Veņa viedais padomnieks.32 gadu vecumā Dzjan Dzija devās kalnos, kur pilnveidojās daoismā, uzlaboja sevi, mācījās un dzīvoja saskaņā ar Dao mācību.

vairāk ...
Dzeltenais imperators: ķīniešu civilizācijas ciltstēvs

2013-03-12

Ķīniešu leģenda vēsta, ka Dzeltenā imperatora vadībā (2698. - 2598. p.m.ē) notikusi ķīniešu civilizācijas pāreja no barbarisma uz civilizāciju. Ķīnieši viņu uzskata par Ķīnas civilizācijas ciltstēvu.

vairāk ...
Senās Ķīnas stāsti: Ķīniešu rakstzīmju radītājs – Čandzje

2013-02-26

Senās leģendas vēsta, ka ķīniešu rakstzīmes radīja Čandzje. Viņš bija Fusji un Dzeltenā imperatora vēsturnieks.

vairāk ...
Senās Ķīnas stāsti. Lauksaimniecības un medicīnas tēvs Šeņnuns

2013-02-19

Pēc tam, kad Fusji bija ieviesis cilvēku sabiedrībā laulību, senās Ķīnas iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga un cilvēki sastapās ar jaunām grūtībām. Pirmkārt viņi nezināja, ko var un ko nevar ēst. Otrkārt viņi nezināja, kā izdziedēt slimības. Stāsta, ka tajos laikos daudzi nomira no mēra.

vairāk ...
Pasaka par lotosu

2013-02-19

Tālā brīnišķā zemē, kur klusums skan, kā pati burvīgākā mūzika, bet gaiss ir saldāks par medu, pletās Burvju ezers. Katru rītu virs gaišzilā ūdens spoguļa atplauka brīnišķi lotosi. Šūpojoties uz smalkiem, spēcīgiem stiebriem, tie sveica Pasauli un viens otru.

vairāk ...
Senās Ķīnas stāsti. Fusji un Ķīnas civilizācijas izcelsme

2013-02-12

Saskaņā ar Ķīnas vēsturi, dievi no debesīm sniedza kultūru tieši tiem ķīniešiem, kurus bija radījusi Ņuiva. Pazīstamākie no šiem dieviem ir Fusji un Šeņnuns. Viņi tika nosūtīti uz zemes, lai iemācītu ķīniešiem pamatprasmes un zināšanas un uzlabotu cilvēku izpratni par dabu.

vairāk ...
Senās Ķīnas stāsti: Ņuiva – cilvēku radītāja

2013-02-05

Vislabāk zināmā senās Ķīnas leģenda ir par dievieti Ņuivu, kura radīja cilvēkus. Senie mīti vēstī, ka visi ķīnieši ir viņas pēcteči.

vairāk ...
Senās Ķīnas stāsti: Paņgu rada pasauli

2013-01-29

Senās Ķīnas mītos aprakstīta Visuma radīšana, cilvēces izcelšanās un kultūras rašanās. Tā ir daļa no pieci tūkstoši senā Ķīnas kultūras mantojuma. Šajos mītos stāstīts par to, kā tika radīta zeme. Sendienās vecāki saviem bērniem stāstīja, ka Visumu ir radījis Paņgu.

vairāk ...
Dao un tikumība

2013-01-29

Jēdziens „morāle” (ķīniešu valodā tas ietver sevī divus simbolus: „Dao” un „tikumība”) ir saglabājies līdz mūsdienām piecus tūkstošus gadus ilgās Ķīnas vēstures gaitā. Visu, kas pastāv mūsu pasaulē „ir radījis Dao, tas ir audzis no tikumības, apstākļu radīts un izpaudies materiālā formā.”

vairāk ...
Konfūcijs un Sokrāts: drosme nostāties patiesības pusē

2012-09-11

Senie gudrie vēl šodien atstāj lielu iespaidu uz mums. Patiesa drosme neslēpjas spējā cīnīties, bet gan spējā pastāvēt par patiesību. Kamēr vien cilvēks turas pie patiesības, pat atrodoties aci pret aci ar varu un vardarbību, viņš nekad nezaudēs drosmi un nepadosies.

vairāk ...
Attieksme pret laulību ķīniešu kultūrā

2012-06-19

Senatnē cilvēki ticēja, ka cilvēku laulības ir iepriekš nolemtas. Sens sakāmvārds atspoguļo šo iepriekšējo likteņa nolemtību, kura valda starp vīru un sievu: „Nepieciešami simts gadi pārdzimšanu, lai divi cilvēki iekāptu vienā laivā un tūkstotis gadu, lai viņi dalītu vienu gultu.”

vairāk ...