Senie pilnveidošanās stāsti

  • Dzjan Dzija: padomnieks, kurš palīdzēja nodibināt Džou dinastiju

    Dzjan Dzija (1152. p.m.ē.) Džou karalistē bija pazīstams kā valdnieka Veņa viedais padomnieks.32 gadu vecumā Dzjan Dzija devās kalnos, kur pilnveidojās daoismā, uzlaboja sevi, mācījās un dzīvoja saskaņā ar Dao mācību.
  • Dzeltenais imperators: ķīniešu civilizācijas ciltstēvs

    Ķīniešu leģenda vēsta, ka Dzeltenā imperatora vadībā (2698. - 2598. p.m.ē) notikusi ķīniešu civilizācijas pāreja no barbarisma uz civilizāciju. Ķīnieši viņu uzskata par Ķīnas civilizācijas ciltstēvu.
  • Senās Ķīnas stāsti: Ķīniešu rakstzīmju radītājs – Čandzje

    Senās leģendas vēsta, ka ķīniešu rakstzīmes radīja Čandzje. Viņš bija Fusji un Dzeltenā imperatora vēsturnieks.
  • Senās Ķīnas stāsti. Lauksaimniecības un medicīnas tēvs Šeņnuns

    Pēc tam, kad Fusji bija ieviesis cilvēku sabiedrībā laulību, senās Ķīnas iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga un cilvēki sastapās ar jaunām grūtībām. Pirmkārt viņi nezināja, ko var un ko nevar ēst. Otrkārt viņi nezināja, kā izdziedēt slimības. Stāsta, ka tajos laikos daudzi nomira no mēra.
  • Pasaka par lotosu

    Tālā brīnišķā zemē, kur klusums skan, kā pati burvīgākā mūzika, bet gaiss ir saldāks par medu, pletās Burvju ezers. Katru rītu virs gaišzilā ūdens spoguļa atplauka brīnišķi lotosi. Šūpojoties uz smalkiem, spēcīgiem stiebriem, tie sveica Pasauli un viens otru.
  • Senās Ķīnas stāsti. Fusji un Ķīnas civilizācijas izcelsme

    Saskaņā ar Ķīnas vēsturi, dievi no debesīm sniedza kultūru tieši tiem ķīniešiem, kurus bija radījusi Ņuiva. Pazīstamākie no šiem dieviem ir Fusji un Šeņnuns. Viņi tika nosūtīti uz zemes, lai iemācītu ķīniešiem pamatprasmes un zināšanas un uzlabotu cilvēku izpratni par dabu.
  • Senās Ķīnas stāsti: Ņuiva – cilvēku radītāja

    Vislabāk zināmā senās Ķīnas leģenda ir par dievieti Ņuivu, kura radīja cilvēkus. Senie mīti vēstī, ka visi ķīnieši ir viņas pēcteči.
  • Senās Ķīnas stāsti: Paņgu rada pasauli

    Senās Ķīnas mītos aprakstīta Visuma radīšana, cilvēces izcelšanās un kultūras rašanās. Tā ir daļa no pieci tūkstoši senā Ķīnas kultūras mantojuma. Šajos mītos stāstīts par to, kā tika radīta zeme. Sendienās vecāki saviem bērniem stāstīja, ka Visumu ir radījis Paņgu.
  • Dao un tikumība

    Jēdziens „morāle” (ķīniešu valodā tas ietver sevī divus simbolus: „Dao” un „tikumība”) ir saglabājies līdz mūsdienām piecus tūkstošus gadus ilgās Ķīnas vēstures gaitā. Visu, kas pastāv mūsu pasaulē „ir radījis Dao, tas ir audzis no tikumības, apstākļu radīts un izpaudies materiālā formā.”
  • Konfūcijs un Sokrāts: drosme nostāties patiesības pusē

    Senie gudrie vēl šodien atstāj lielu iespaidu uz mums. Patiesa drosme neslēpjas spējā cīnīties, bet gan spējā pastāvēt par patiesību. Kamēr vien cilvēks turas pie patiesības, pat atrodoties aci pret aci ar varu un vardarbību, viņš nekad nezaudēs drosmi un nepadosies.
  • Attieksme pret laulību ķīniešu kultūrā

    Senatnē cilvēki ticēja, ka cilvēku laulības ir iepriekš nolemtas. Sens sakāmvārds atspoguļo šo iepriekšējo likteņa nolemtību, kura valda starp vīru un sievu: „Nepieciešami simts gadi pārdzimšanu, lai divi cilvēki iekāptu vienā laivā un tūkstotis gadu, lai viņi dalītu vienu gultu.”
  • Senie nostāsti. Divas Džuge Liana ģimenes vēstules

    Džuge Lian bija cēlies no Laņgua, viņš dzīvoja Triju karaļvalstu laikmetā. Viņš bija ievērojams valstsvīrs un stratēģis. Viņa karjeras augstākais punkts bija premjerministra amats. Viņš uzrakstīja šo vēstuli savam dēlam Džuge Cjao.
  • Skaudības sekas

    Ķīnieši bija pazīstami ar to, ka augstu vērtēja tādus tikumus kā labestība, cēlsirdība un pacietība. Cilvēkiem bija kauns izrādīt skaudību. Kad cēlsirdīgs cilvēks redz citu labās īpašības, viņš ciena tās un domā par to, kur viņš pats nav pietiekami labs un mācās labāk izpildīt savu darbu. Tikai aprobežoti un egoistiski cilvēki, savas tuvredzīgās domāšanas dēļ apskauž citu sasniegumus.
  • Mana vectēva stāsts: „Lielais Svētītais Kuģis”

    Atceros, ka tad, kad man bija pieci gadi, es bieži raudāju, jo man bija bail no tā, kas notiks ar mums pēc nāves. Māte mierināja mani ar stāstiem par debesīs mītošajiem dieviem, ko kādreiz dzirdējusi no mana vectēva, sava vīratēva. Es lūdzu viņu stāstīt šos stāstus vēl un vēl, un man nekad nebija gana. Toreiz es uzzināju daudz ko par savu vectēvu un pastāstīšu lielu daļu no šiem stāstiem, kuri, iespējams, arī citiem izrādīsies interesanti.
  • Debesīm un Zemei zināma katra cilvēka doma

    Kad senie ķīnieši deva padomu darīt labu citiem, viņi bieži teica: „Debesīm un zemei zināma katra cilvēka doma.” Mana pieredze rāda, ka tā patiešām ir. Patiesībā, senās Ķīnas vēsturē saglabājušies daudzi stāsti, kuri ilustrē šo idiomu.