Senie pilnveidošanās stāsti

  • Zogot zvanu, aizspiest ausis (掩耳盗铃)

    Pavasara un Rudens periodā (770. – 221. g.p.m.ē.) kādas bagātas ģimenes mājā ielavījās zaglis, lai nozagtu lielo zvanu. Zaglis mēģināja iznest zvanu uz savas muguras, taču zvans izrādījās pārāk liels un smags, lai paņemtu to līdzi.
  • Augsti kalni un plūstošs ūdens (高山流水 知音难觅)

    Šī stāsta oriģināls ir nācis no Pavasara un rudens perioda grāmatas „Liedzi darbi”. Vēlāk teiciens „Augsti kalni un plūstošs ūdens” (高山流水 知音难觅) bieži tika izmantots, kā apzīmējums saprotošiem un atzinīgiem, vai patiesiem draugiem.
  • Hercogs Džou - piemērs nākamo paaudžu politiķiem

    Hercogs Džou vai Džou Guns bija karaļa Veņa ceturtais dēls un karaļa Vu jaunākais brālis. Ķīnas vēsturē viņš ir pazīstams kā dēla godbijības (cieņa pret saviem vecākiem un senčiem) un augstsirdības piemērs.
  • Zaudējums var palīdzēt izvairīties no nelaimes

    Dažas ķīniešu idiomas un parunas izsaka vienu un to pašu domu un atspoguļo ķīniešu domāšanas veidu. „Zaudējums var palīdzēt izvairīties no nelaimes” (捨財消災) ir viens no teicieniem, kurš tiek izmantots no paaudzes paaudzē.
  • Senās Ķīnas stāsti: Valdnieks Vu – Džou dinastijas pirmais imperators, kuru cienīja Debesis

    Valdnieks Vu bija Džou karalistes valdnieka Veņa dēls. 12 gadus pēc tam, kad Vu bija mantojis troni, viņš nodibināja Džou dinastiju (1122. g.p.m.ē. – 222. g.m.ē.). Džou dinastijas valdīšanas laiks Ķīnas vēsturē ir svarīgs periods. 37 šīs dinastijas imperatori valdīja deviņus gadsimtus, līdz 221. gadā Džou dinastiju iekaroja Cjiņu dinastija.
  • Vecā zintnieka ikdienišķais skaidrojums(老生常谈)

    Idioma „Vecā zintnieka ikdienišķs skaidrojums”(老生常谈)nozīmē, ka cilvēki bieži runā kā vecais zintnieks, vienā un tajā pašā tonī atkārtojot vienus un tos pašus vārdus.
  • Karaļa Veņa tikumīgā valdīšana Džou karalistē

    Džou karalistes valdnieks Veņs (1152. –1056. g. p.m.ē.) no Šanu dinastijas bija pazīstams ar savu tikumīgo un labestīgo valdīšanu. Viņš mācīja cilvēkus cienīt Dievu, būt godīgiem un tikumīgiem. Viņš bieži teica: „Valdniekam jāvalda ar labsirdību, ierēdņiem jārūpējas par cilvēkiem, bērniem godbijīgi jāciena vecāki, vecākiem jāaudzina bērni ar mīlestību, cilvēkiem savā starpā jābūt godprātīgiem.”
  • Daži vārdi par ķīniešu idiomām

    Ķīniešu idiomas Čenjui 成语 ir nenovērtējams mantojums, kas dziļi sakņojas tradicionālajā kultūrā, padarot ķīniešu valodu daudz spēcīgāku, daudzfunkcionālāku, kas savukārt, dara šo valodu vēl aizraujošāku. Ķīniešu idiomas ir valodas esence, civilizācijas mantojums, tautas gudrība un ķīniešu vēsture miniatūrā.
  • Senās Ķīnas stāsti: Ji Jiņs – izcilais Šanu dinastijas premjerministrs

    Ji Jiņs bija pirmais Šanu dinastijas premjerministrs un šajā amatā nokalpoja apmēram 50 gadus. Viņš bija pazīstams ar savu labestību, lielajām valsts pārvaldes zināšanām un ēdienu gatavošanas prasmi.
  • Senās Ķīnas stāsti: Līdzjūtīgais Tan dibināja Šanu dinastiju

    Sja dinastija, kas bija pirmā Ķīnas dinastija, valdīja apmēram 400 gadus līdz 1675 g. p.m.ē. Par otro Ķīnas dinastiju kļuva Šanu dinastija (1675 g. p.m.ē. līdz 1035 g. p.m.ē).
  • Senās Ķīnas stāsti: Diženais Jujs, kurš kontrolēja plūdus (2205. g.p.m.ē.)

    Pēc imperatora Šuņa par imperatoru kļuva Jujs (2205. g.p.m.ē.). Jujs bija viens no Dzeltenā imperatora pēctečiem. Jujs bija pazīstams kā labestīgs un talantīgs cilvēks, tāpēc daudzi ministri ieteica viņu kā cilvēku, kurš spētu atrast veidu, kā kontrolēt plūdus. Pēc tam imperators Šuņs viņu nozīmēja par atbildīgo cīņā ar plūdiem.
  • Seši stāsti par Pacietību (Žeņdzjin)

    Dži Buji dzīvoja savā dzīvesvietā kopā ar vēl citiem cilvēkiem. Viens no viņa istabas biedriem devās mājās un nejauši paņēma līdzi citam istabas biedram piederošo zeltu. Cilvēks, kurš bija zaudējis savu zeltu, turēja aizdomās Dži Buji par zelta zādzību. Viņš bija ļoti nikns un kļuva ļauns pret Dži Buji un teica viņam daudz skarbu vārdu. Dži Buji atvainojās šī cilvēka priekšā, kurš bija zaudējis zeltu: „Tā patiešām bija nepareiza rīcība.” Pēc tam viņš nopirka dažus zelta stieņus un atdeva tam cilvēkam tik daudz zelta, cik viņš bija zaudējis.
  • Senās Ķīnas stāsti: Imperators Šuņs iedvesmoja cilvēkus ar savu piemēru

    Jau daudzus gadsimtus pirms Konfūcija mācības izplatīšanās, 5 gadsimtā pirms mūsu ēras, imperators Šuņs bija pazīstams ar to, ka iedibināja sociālos noteikumus ģimenē un sabiedrībā. Viņš teica, ka starp dēlu un tēvu jāvalda mīlestībai, starp monarhu un viņa ministriem jābūt taisnīgumam, vīram un sievai jāpilda savi pienākumi, veci cilvēki jāciena un draugu starpā jāvalda uzticībai.
  • Imperators Jao

    Imperators Jao (2356-2255. p.m.ē.) bija viens no vēlākajiem Dzeltenā imperatora pēctečiem. Imperatora Jao rūpes par savu tautu izraisīja dziļu cieņu. Viņš dzīvoja vienkāršu dzīvi, un tautas labklājība bija viņa augstākā prioritāte. Sastopoties ar grūtībām, viņš vienmēr meklēja iemeslus sevī. Tauta dziļi cienīja un mīlēja imperatoru Jao. Viņa valdīšanas laikā cilvēku dzīve kļuva arvien labāka.
  • Dzjan Dzija: padomnieks, kurš palīdzēja nodibināt Džou dinastiju

    Dzjan Dzija (1152. p.m.ē.) Džou karalistē bija pazīstams kā valdnieka Veņa viedais padomnieks.32 gadu vecumā Dzjan Dzija devās kalnos, kur pilnveidojās daoismā, uzlaboja sevi, mācījās un dzīvoja saskaņā ar Dao mācību.