Senie pilnveidošanās stāsti

  • Ķīniešu idioma: Paskubināt rikšotāju ar pātagu (快馬加鞭)

    Ķīniešu idioma 快马加鞭 (Kuai mǎ Jia Bian), kuras literārā nozīme ir „paskubināt rikšotāju ar pātagu”, ir cēlusies no stāsta par Gen Džu, kurš bija ievērojamā ķīniešu domātāja un teorijas par vispārēju mieru un mīlestību dibinātāja Modzi (1) iemīļots māceklis.
  • Guaņ Jujs – uzticīgs un taisnprātīgs svētais karotājs

    Guaņ Jujs bija viens no Persiku dārza trim brāļiem. Viņš noslēdza draudzību ar salmu sandaļu meistara dēlu Liu Beju un turīgu miesnieku Džan Feju. Viņi zvērēja būt uzticīgi brāļi līdz pat nāvei. Vēlāk, Trejvalstu periodā Liu Bejs kļuva par Šu-Haņu valsts pirmo valdnieku, bet Guaņ Jujs kļuva pazīstams ne tikai kā izcils kaujas mākslu meistars un kara stratēģis, bet tika slavēts arī par godīgumu un uzticību Liu Bejam.
  • Džuge Lians - gudrības un kara stratēģijas simbols

    Džuge Lians (181. – 234. g.p.m.ē.) bija slavens politiskais padomnieks, kara stratēģis, mehānikas un matemātikas ģēnijs. Viņa gudrie padomi un stratēģija palīdzēja Liu Bejam nodibināt Šu – Hanu valsti, kurai Džuge Lians veltīja visu savu dzīvi. Vispirms viņš bija šīs valsts pavaldonis, bet pēc Liu Beja nāves viņš ieņēma kanclera amatu.
  • Ķīniešu idioma: Tūkstošiem zirgu auļo uz priekšu

    Lin Menču (1580. g. – 1644. g.) bija ievērojams Minu dinastijas laika (1368. g. – 1644. g.) rakstnieks. Viņš ir pazīstams ar savu noveļu krājumu, kurā atspoguļoti precīzi un detalizēti novērojumi par dzīvi un garīgumu 17. gadsimtā.
  • Ķīniešu idioma: Tūlītēja uzvara pēc ierašanās ar zirgu

    Ķīniešu idiomu 马到成功 (mǎ dào chéng gōng), kuras literārā nozīme ir „tūlītēja uzvara pēc ierašanās ar zirgu”, var atrast dažos Juaņu dinastijas (1279.–1368. g.) literārajos darbos. Taču šis stāsts ir ticis pieminēts jau daudz agrāk – Cjiņu dinastijas laikos (221. g.p.m.ē. – 206. g.p.m.ē.).
  • Ķīniešu idioma: ēzelis ir izmēģinājis visus savus trikus (黔驴技穷)

    Ķīniešu idiomas “黔驴技穷” (qián lǘ jì qióng) burtiskā nozīme ir „ēzelis ir izmēģinājis visus savus trikus”, un tās pamatā ir fabula, kas iekļauta Liu Dzunjuaņa (618. g. - 907. g.) grāmatā "Saņ Dzje". Liu Dzunjuaņs ir atzīts par vienu no labākajiem Tanu dinastijas prozas rakstniekiem.
  • Liu Bejs – humāns valdnieks, kurš rūpējās par cilvēkiem

    Liu Bejs (161.–223. g.) parasti tiek uzskatīts par vienu no humānākajiem valdniekiem Ķīnas vēsturē, kurš ievēroja konfuciānisma principus un rūpējās par savu tautu.
  • Ķīniešu idioma: Gribēšana ir, bet nav varēšanas (力不从心)

    Ķīniešu idioma „力不從心” (lì bù cóng xīn) nozīmē „gribēšana ir, bet nav varēšanas” vai arī – cilvēka iespējas nav tik lielas kā viņa ambīcijas. Šī idioma nāk no stāsta par Čao Baņu, kas pierakstīts „Vēlīnās Haņu dinastijas grāmatā” .
  • Lu Mens - no neizglītota kareivja par gudru ģenerāli

    Lu Mens (178. -219. g.) bija izcils un izglītots ģenerālis, kas Trejvalstu laikmetā kalpoja Austrumu Vu karalistes valdniekam Suņ Cjuaņam.
  • Suņ Cjuaņs savas valdīšanas laikā prata izvirzīt talantīgus cilvēkus

    Trejvalstu laikmetā (Cao-Veju, Šu-Hanu un Austrumu Vu valstis) Suņ Cjuaņs dibināja Austrumu Vu valsti. Tas bija Austrumu Haņu dinastijas noriets un vēsturisks periods, kad karavadoņi Ķīnā pastāvīgi karoja savā starpā. 18 gadu vecumā, pēc tam, kad mira viņa tēvs un tika nogalināts brālis, Suņ Cjuaņs mantoja sava brāļa īpašumus. Trejvalstu perioda laikā, neraugoties uz juku laikiem, viņš nostiprināja savu karalisti, izvirzot svarīgos posteņos apdāvinātus cilvēkus.
  • Ķīniešu idioma: Būt tikai, lai aizpildītu tukšo vietu (濫竽充數)

    Ķīniešu idioma 濫竽充數 (làn yú chōng shù), kuras burtiskā nozīme ir „izlikties spēlējam jui [sens ķīniešu mūzikas instruments], lai sastādītu nepieciešamo mūziķu skaitu orķestrī”, bieži tiek tulkota kā „būt, tikai lai aizpildītu tukšo vietu”.
  • Ķīniešu idioma: Gaistošais sapnis (黄 粱 一 梦)

    Idioma „Gaistošais sapnis" nāk no grāmatas „Pasaule spilvenā" (枕 中 记), kuru Tanu dinastijas periodā (618. g.p.m.ē. – 907. g.p.m.ē.) sarakstīja Šeņ Dzjidzji. Tajā ir stāsts par nabadzīgu, jaunu zinātnieku vārdā Lu Šens, kurš pēc sapņa pie vakariņu galda mainīja savu dzīvi.
  • Pirmais suverēnais Ķīnas imperators Cjiņ Ši Huans

    13 gadu vecumā Cjiņ Ši Huans (259 g.p.m.ē. - 210.g.p.m.ē, pēcnāves vārds Šihuandi) pārņēma Cji valsts troni un 39 gadu vecumā, pēc tam, kad Karojošo valstu periodā (770 g.p.m.ē. - 222. g.p.m.ē) Cjiņ valsts iekaroja citas valstis, kļuva par pirmo apvienotās Ķīnas imperatoru. Līdz ar Cjiņ dinastijas izveidošanos, oficiāli beidzās 900 gadus ilgā Džou dinastijas ēra.
  • Ķīniešu idioma: Aizstāt vairogus un cirvjus ar nefrītu un zīdu (化干戈為玉帛)

    Idioma „aizstāt vairogus un cirvjus ar nefrītu un zīdu" ir metafora, kuras nozīme ir pārvērst karu mierā vai naidu draudzībā. Šī frāze galvenokārt tiek izmantota, iesakot kaut ko sliktu vērst par labu.
  • Tiaņ Daņs, kurš atguva 70 ieņemtās pilsētas

    Senajā Ķīnā Karojošo valstu periodā Cji valstī dzīvoja kāds Tiaņ Daņs. Lai arī viņš bija nenozīmīgs ierēdnis, tomēr viņš izglāba savu valsti no pilnīgas pazušanas, kas padarīja viņu par leģendāru personu Ķīnas vēsturē.