Guaņ Džuns – pirmais ķīniešu likumības filozofijas pamatlicējs valstī

Ķīnas vēsturē Guaņ Džuns ir pazīstams kā izcils politiķis un likumības pamatlicējs, kurš dzīvoja Pavasaru un rudeņu periodā. 685 g.p.m.ē. Cji valsts hercogs Huaņs iecēla viņu par premjerministru, un šajā periodā viņa pārvaldītā Cji kļuva par visspēcīgāko valsti.

Guaņ Džuns, Cji valsts hercoga Huaņa premjerministrs (Čeņ Džičin ilustrācija, Epoch Times)

Pusaudžu gados Guaņ Džuns un Bao Šuja bija draugi. Atzīstot nabadzīgā ģimenē augušā Guaņ talantus, Bao vienmēr rūpējās un labestīgi izturējās pret viņu, pat tad, ja tas reizēm ņēma drauga personīgās mantas. Vēlāk Bao Šuja ieteica Cji valdniekam iecelt Guaņu par premjerministru. Drīz pēc savas iecelšanas, Guaņ sāka Cji valsts pārvaldes modernizāciju un vēl vairākas reformas. Vēlāk viņa politika palīdzēja hercogam Huaņam kļūt par varenāko no daudzo valstu valdniekiem Pavasaru un rudeņu periodā.

Guaņ Džuns centralizēja valsts pārvaldi, sadalot valsts teritoriju noteiktos apgabalos, kuri bija pakļauti centrālajai pārvaldei, kura savukārt bija pakļauta tieši valdniekam. Klasificējot iedzīvotājus četrās grupās – amatpersonas, zemnieki, amatnieki un tirgotāji, Guaņ Džuns izstrādāja efektīvāku metodi, kā atlasīt un apmācīt talantīgus cilvēkus darbam valsts amatos. Viņš diferencēja nodokļus katrai atsevišķai mājsaimniecībai. Ar šīm reformām Guaņ Džuns pārveidoja Cji pārvaldi no kādreizējās vareno aristokrātijas klanu vadības uz profesionālu centralizētu pārvaldi.

Guaņ Džuns uzskatīja, ka valsts pamatā ir tautas labklājība. Paēdušus ļaudis ir vieglāk izglītot, iemācīt pieklājību un etiķeti, un valdniekam tos ir vieglāk vadīt. Viņš arī aizstāvēja viedokli, ka valdniekam ir jārūpējas par visu sociālo slāņu labklājību – tad ļaudis būs gatavi tam kalpot. Valsts balstās uz četriem pīlāriem – pieklājības normas, taisnīgums, godprātība un sirdsapziņa, un valdniekam ir jābūt par piemēru un jāparāda savs spēks, sekojot šiem vadošajiem principiem.

40 gadus būdams premjerministra amatā, Guaņ Džuns īstenoja virkni reformu valsts iekšējā un ārējā politikā, un ar viņa palīdzību Cji valsts pārspēja citas valstis politiskajā, militārajā, ekonomiskajā un citās jomās.

Guaņ Džuns ir atzīts par traktāta „Guaņdzi” autoru, kas ir vissenākā zināmā grāmata par likumību un ekonomiku senajā Ķīnā. Runājot par ekonomiku – tas attiecas uz finanšu, banku, monetāro, tirdzniecības, nodokļu un citiem aspektiem, senajā Ķīnā tai bijusi liela ietekme uz ekonomikas attīstību.

Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.