Apkārtējo ainu rada prāts

Idiomu „Apkārtējo ainu rada prāts” var tulkot arī kā „Izpratni nosaka dvēsele”.

Runā, ka pirmoreiz šis izteiciens tika dzirdēts no senās Ķīnas filozofa un pedagoga Guigudzi¹, kurš dzīvoja Karojošo valstu periodā (476.-221. g.p.m.ē.). Tāpat šo stāstu var atrast arī Sunu dinastijas (960.-1279. g.) valdīšanas laika dzīvojošā Čeņ Sjiji grāmatā „Esejas par prātu un izskatu”.

Turpmākais stāsts atklāj idiomas jēgu.

Kādu dienu viens no ievērojamākajiem Sunu dinastijas ģēnijiem Su Dunpo² (1037.-1101.) kopā ar mūku Fojiņu ieradās templī, lai meditētu. Pēc meditācijas Su jutās ļoti patīkami un viegli. Tāpēc viņš jautāja mūkam, kā viņš izskatījies meditācijas laikā, uz ko mūks atbildēja: „Jūs izskatījāties kā Budas statuja, ļoti cēls!” Su bija ļoti apmierināts.

Pēc tam mūks jautāja Su, kā viņš izskatījies meditācijas laikā, uz ko Su jokojot atbildējis: „Jūs izskatījāties kā govs mēslu kaudze!” Mūks neko neatbildēja. Redzot, ka mūks nemaz neapvainojas par viņa vārdiem, Su domāja, ka ir uzvarējis.

Apkārtējo ainu rada prāts. Ilustrācija: Džeina Ku, Epoch Times

Su bija jaunākā māsa vārdā Su Sjaomeja, kura bija ļoti apdāvināta. Kad Su pārnāca mājās, viņš pašapmierināti pastāstīja māsai par sarunu ar mūku. Māsa kādu laika sprīdi domāja un tad uzmanīgi viņam teica: „Manu dārgo brāli, šajā sarunā Jūs zaudējāt. Mūkam Fojiņam ir Budas sirds, tāpēc viņš Jūs redzēja kā Budu. Jūs skatījāties uz viņu ar sirdi, pilnu ar govs mēsliem, tāpēc arī redzējāt tikai govs mēslu kaudzi.”

Dzirdot šos māsas vārdus, Su iegrima pārdomās. Viņš saprata, ka mūks pilnveidojās daudz labāk par viņu, jo vienmēr varēja saglabāt savā sirdī labestību, pat tad, kad viņam darīja pāri.

Šis stāsta māca, ka skatīties pozitīvi un konstruktīvi reaģēt var tikai tad, ja cilvēkam ir labestīga sirds.

Idiomu „Apkārtējo ainu rada prāts” izmanto, lai atgādinātu, ka apkārtējo vidi var mainīt, mainot savu domāšanu.

Piezīmes:

¹ Guigudzi dzīvoja 400.–313. g.p.m.ē. Viņa īstais vārds ir Van Sjujs. Viņš ir „Simts domu skolu” pamatlicējs. Daudzi viņa skolnieki vēlāk kļuva ievērojami tā laika cilvēki. Viens no tiem bija Suņ Biņs, kurš aprakstīja slavenās 36 kara stratēģijas.

² Su Dunpo, pazīstams arī kā Su Ši, bija rakstnieks, dzejnieks, mākslinieks, kaligrāfs, farmakologs un Sunu dinastijas valstsvīrs, kā arī viens no ievērojamākajiem Sunu dinastijas dzejniekiem.

Atsauce:http://www.epochtimes.com/b5/5/6/28/n967825.htm