Māksla un kultūra

Senie pilnveidošanās stāsti | Apsveikuma kartiņas | Mūzika un dziesmas | Gleznas | Dzeja

  • Veca govs neprātīgi mīl [savu] teļu(老牛舐犢)

    Idioma „Veca govs neprātīgi mīl [savu] teļu” tiek izmantota, lai aprakstītu vecāku mīlestību pret bērniem.
  • Konfūcijs - Ķīnas vēsturē dižākais gudrais un skolotājs

    Džou dinastijas (1122. – 222. g.p.m.ē.) valdīšanas pēdējos simts gados, sabiedrībai attīstoties, cilvēki kļuva arvien egoistiskāki. Senās Sja, Šanu un agrīnās Džou dinastiju tradicionālās tikumiskās vērtības aizstāja personīgās intereses. Tieši šajā laikā Ķīnā parādījās vairāki lielie svētie. Ja Dao mācība, kuras pamatlicējs bija Laodzi, bija veids, kā atgriezties pie sava sākotnējā patiesā Es, tad Konfūcija mācība akcentēja uzmanību uz augstu morāles īpašību audzināšanu sevī.
  • Svastika sengrieķu kultūrā

    Kopš Otrā pasaules kara svastikas simbola senā vēsturiskā nozīme ir zaudēta. Tas ir veiksmes, Visuma un Budu simbols. Simbols, kuru turēja dārgu un godāja daudzās kultūrās visā cilvēces pastāvēšanas laikā.
  • Laodzi – lielais svētais un Dao skolas pamatlicējs

    Laodzi (aptuveni 571.- 470. g.p.m.ē.) Ķīnā tiek uzskatīts par svēto un ir pazīstams kā dižs filozofs un Dao skolas – Dao ceļa pamatlicējs.
  • Svastika – sens un universāls simbols

    Kopš Otrā pasaules kara svastikas simbola senā vēsturiskā nozīme ir zaudēta. Tas ir veiksmes, Visuma un Budu simbols. Simbols, kuru turēja dārgu un godāja daudzās kultūrās visā cilvēces pastāvēšanas laikā.
  • „Uz lūpām medus, bet azotē - duncis”(口蜜腹劍)

    Idiomu „Uz lūpām medus, bet azotē - duncis” var tulkot kā „Ar smaidu piesegts duncis”. To bieži lieto, lai raksturotu tos, kuriem uz mēles ir medus, bet sirds ir žults pilna.
  • Svastikas uz Budas statujām

    Kopš Otrā pasaules kara svastikas simbola senā vēsturiskā nozīme ir zaudēta. Tas ir veiksmes, Visuma un Budu simbols. Simbols, kuru turēja dārgu un godāja daudzās kultūrās visā cilvēces pastāvēšanas laikā.
  • Zogot zvanu, aizspiest ausis (掩耳盗铃)

    Pavasara un Rudens periodā (770. – 221. g.p.m.ē.) kādas bagātas ģimenes mājā ielavījās zaglis, lai nozagtu lielo zvanu. Zaglis mēģināja iznest zvanu uz savas muguras, taču zvans izrādījās pārāk liels un smags, lai paņemtu to līdzi.
  • Augsti kalni un plūstošs ūdens (高山流水 知音难觅)

    Šī stāsta oriģināls ir nācis no Pavasara un rudens perioda grāmatas „Liedzi darbi”. Vēlāk teiciens „Augsti kalni un plūstošs ūdens” (高山流水 知音难觅) bieži tika izmantots, kā apzīmējums saprotošiem un atzinīgiem, vai patiesiem draugiem.
  • Hercogs Džou - piemērs nākamo paaudžu politiķiem

    Hercogs Džou vai Džou Guns bija karaļa Veņa ceturtais dēls un karaļa Vu jaunākais brālis. Ķīnas vēsturē viņš ir pazīstams kā dēla godbijības (cieņa pret saviem vecākiem un senčiem) un augstsirdības piemērs.
  • Zaudējums var palīdzēt izvairīties no nelaimes

    Dažas ķīniešu idiomas un parunas izsaka vienu un to pašu domu un atspoguļo ķīniešu domāšanas veidu. „Zaudējums var palīdzēt izvairīties no nelaimes” (捨財消災) ir viens no teicieniem, kurš tiek izmantots no paaudzes paaudzē.
  • Senās Ķīnas stāsti: Valdnieks Vu – Džou dinastijas pirmais imperators, kuru cienīja Debesis

    Valdnieks Vu bija Džou karalistes valdnieka Veņa dēls. 12 gadus pēc tam, kad Vu bija mantojis troni, viņš nodibināja Džou dinastiju (1122. g.p.m.ē. – 222. g.m.ē.). Džou dinastijas valdīšanas laiks Ķīnas vēsturē ir svarīgs periods. 37 šīs dinastijas imperatori valdīja deviņus gadsimtus, līdz 221. gadā Džou dinastiju iekaroja Cjiņu dinastija.
  • Vecā zintnieka ikdienišķais skaidrojums(老生常谈)

    Idioma „Vecā zintnieka ikdienišķs skaidrojums”(老生常谈)nozīmē, ka cilvēki bieži runā kā vecais zintnieks, vienā un tajā pašā tonī atkārtojot vienus un tos pašus vārdus.
  • Ķīniešu idiomas: vecais vīrs no pierobežas pazaudē savu zirgu (塞翁失马)

    Ķīniešu idioma „Vecais vīrs no pierobežas pazaudē savu zirgu” (塞翁失马 – nav ļaunuma bez labuma). Tas nozīmē, ka reizēm neveiksme var pārvērsties veiksmē, bet veiksme reizēm var pārvērsties neveiksmē.
  • Karaļa Veņa tikumīgā valdīšana Džou karalistē

    Džou karalistes valdnieks Veņs (1152. –1056. g. p.m.ē.) no Šanu dinastijas bija pazīstams ar savu tikumīgo un labestīgo valdīšanu. Viņš mācīja cilvēkus cienīt Dievu, būt godīgiem un tikumīgiem. Viņš bieži teica: „Valdniekam jāvalda ar labsirdību, ierēdņiem jārūpējas par cilvēkiem, bērniem godbijīgi jāciena vecāki, vecākiem jāaudzina bērni ar mīlestību, cilvēkiem savā starpā jābūt godprātīgiem.”