Idioma „aizstāt vairogus un cirvjus ar nefrītu un zīdu" ir metafora, kuras nozīme ir pārvērst karu mierā vai naidu draudzībā. Šī frāze galvenokārt tiek izmantota, iesakot kaut ko sliktu vērst par labu.
Stāsts, no kura cēlusies šī idioma nāk no grāmatas „Huainaņdzi"¹ (淮南子) pirmās nodaļas.
Kā teikts šajā stāstā, apmēram pirms 4000 gadiem Guņs bija Sja cilts vadonis un Diženā Juja² tēvs. Tajā laikā Sja cilts bija viena no visvairāk plūdos cietušajām ciltīm.
Lai aizsargātu savu cilti, Guņs uzbūvēja ap pilsētu gandrīz divarpus metrus augstu valni un izraka ap pilsētas mūriem grāvi. Daudziem no viņa cilts bija iebildumi pret Guņa veiktajiem pasākumiem un tie sāka zaudēt viņam ticību.
Kad citas ciltis redzēja, ka Guņs zaudē savu ļaužu uzticību, viņi nolēma izmantot šo iespēju, un uzbrukt Sja ciltij.
Pēc kāda laika Jujs nāca sava tēva vietā un kļuva par cilts vadoni. Mācoties no sava tēva kļūdām, Jujs nojauca pilsētas valni, aizbēra grāvi, pārdalīja īpašumu, iznīcināja ieročus un sāka mācīt cilvēkiem ētiku.
Būdams cilvēks ar augstu morālo stāju, Jujs apvienoja cilvēkus no dažādām ciltīm un viņi visi kopā cīnījās ar plūdiem.
Jujs ļoti smagi strādāja, lai apturētu plūdus, kuri regulāri atkārtojās. Viņš strādāja 13 gadus, lai izveidotu kanālus, kas novadītu lielo upju ūdeņus uz jūru.
Leģenda vēsta, ka šo gadu laikā Jujs trīs reizes pagāja garām savai mājai, neieejot tajā, kas liecina par viņa neatlaidību darbā un rūpēm par savas tautas labklājību.
Galu galā Diženajam Jujam izdevās apturēt plūdus un viņa nesavtīgais raksturs iekaroja cilvēku sirdis. Viņa valdīšanas laikā Sja cilts kļuva par stabilu, spēcīgu, un bagātu cilti.
Redzot Sja cilts mierīgo un laimīgo dzīvi, citas ciltis vēlējās, lai Diženais Jujs kļūtu par viņu vadoni. Desmitiem tūkstošu cilvēku ieradās pie Juja ar nefrītu un zīdu, lai parādītu savu cieņu un draudzību Sja ciltij.
Šāda ir idiomas „aizstāt vairogus un cirvjus ar nefrītu un zīdu" izcelsme. Tā līdzinās Rietumu teicienam „pārkalt zobenus arklos".
Piezīmes:
1.Grāmata „Huainaņdzi" („Filozofi dienvidnieki no Huajas upes”), tika apkopota 139. g.p.m.ē. Rietumu Haņu dinastijas laikā. Tā ir klasisks teksts, kurā apkopota daoisma, konfuciānisma un legisma filozofija. Tā sastāv no 21 nodaļas, un aptver tādas tēmas kā mitoloģiju, vēsturi, astronomiju, ģeogrāfiju, filozofiju, zinātni, metafiziku, dabu un politiku. Pirmā nodaļa Juaņ Dao Sjuņ ( 原道訓) satur pārdomas par Dao.
2.Diženais Jujs bija Dzeltenā Imperatora pēcnācējs un nomainīja imperatoru Šuņu (aptuveni 2205.g.p.m.ē.). Jujs bija pazīstams ar savu laipnību, spējām un sasniegumiem, kontrolējot pastāvīgos plūdus, kas notika tajā laikā.
Atsauces:
http://www.minghui-school.org/school/article/2010/7/2/84524.html
http://chengyu.xpcha.com/597g2b8j4h2.html
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.