Pirmais suverēnais Ķīnas imperators Cjiņ Ši Huans

13 gadu vecumā Cjiņ Ši Huans (259 g.p.m.ē. - 210.g.p.m.ē, pēcnāves vārds Šihuandi) pārņēma Cji valsts troni un 39 gadu vecumā, pēc tam, kad Karojošo valstu periodā (770 g.p.m.ē. - 222. g.p.m.ē) Cjiņ valsts iekaroja citas valstis, kļuva par pirmo apvienotās Ķīnas imperatoru. Līdz ar Cjiņ dinastijas izveidošanos, oficiāli beidzās 900 gadus ilgā Džou dinastijas ēra.

Tā kā Cjiņ Ši Huans bija pirmais karalis, kurš izveidoja vienotu un centralizētu Ķīnas valsti, viņš nodēvēja sevi par „Mūžīgās Cjiņ dinastijas Pirmo suverēno imperatoru”.

Pirmais suverēnais Ķīnas imperators Cjiņ Ši Huans (Ilustrācija: Fan Jeuaņs/Epoch Times)

Lai nostiprinātu savu varu milzīgajā teritorijā, Cjiņ Ši Huans veica virkni reformu. Viņš atcēla visas feodāļu privilēģijas, kā arī izveidoja centralizētu administrācijas aparātu, lai uzveiktu vietējos feodāļus, kas varētu pretendēt uz varu. Turklāt, nepieciešamības gadījumā viņš lika vietējo aristokrātu ģimenēm pārcelties uz galvaspilsētu.

Viņš standartizēja mērus un svarus, izveidoja universālu valūtas sistēmu, noteica
vienotu ratu ass garumu un ceļa platumu. Tomēr, vispirms viņš standartizēja ķīniešu rakstību. Daudzo karu un politisko satricinājumu laikā valodas unifikācija palīdzēja saglabāt ķīniešu kultūru.

Tajā pašā laikā Cjiņ Ši Huans izveidoja sazarotu, vairāk nekā 4000 jūdžu garu transporta tīklu starp pilsētām, izbūvējot ceļus un izrokot kanālus ūdenstransportam. Viņš uzsāka ekstravagantas pils celtniecību, bet pēc tam uzcēla sev kapenes, kuras apsargāja vairāk nekā 7500 karavīri, kas izgatavoti no terakota. Viņš arī uzsāka grandiozo Lielā Ķīnas mūra celtniecību, lai aizsargātu valsti no ziemeļu klejotāju cilšu uzbrukumiem. Lielais Ķīnas mūris ir ticis atzīts par vienu no lieliskākajām militārajām būvēm pasaulē.

Savas valdīšanas beigās viņš sūtīja jūrā kuģus nemirstības eliksīra meklēšanai.

Cjiņ kļuva par sava laika lielāko valsti pasaulē un pastāv versija, ka vārds „Ķīna’’ (angļu valodā China) ir cēlies no vārda „Cjiņ”, kuru izrunā kā „Čin”. Cjiņ Ši Huana paveiktais nesa viņam slavu un atstāja neizdzēšamas pēdas Ķīnas vēsturē.

Tomēr Cjiņ Ši Huans bija arī bēdīgi slavens tirāns, kurš pieņēma nežēlīgus likumus un padarīja tautas dzīvi nepanesami smagu, tāpēc viņa vārds „Cjiņ Ši Huans” kļuva par vārda „cietsirdība” sinonīmu.

Viņš ieviesa smagus nodokļus un darba klaušas. Cjiņ dinastijas laikā valstī bija apmēram desmit miljoni cilvēku, no kuriem divi miljoni bija iesaistīti Lielā mūra celtniecībā. Viņš izdeva likumu par bargu sodu ne tikai notiesātajam, bet arī viņa radiniekiem un kaimiņiem. Turklāt, viņa laikā tika apspiesta domas brīvība. Viņš pavēlēja sadedzināt vērtīgas klasikas grāmatas, bet tūkstošiem izglītotu cilvēku tika nogalināti par to, ka nosodīja vai kritizēja viņa politiku.

Varenā Cjiņ dinastija pastāvēja tikai piecpadsmit gadus (221. -207. g.p.m.ē.) Tā sabruka daudzo sacelšanos un nemieru dēļ. Ķīnas vēsturnieki uzskata, ka viņa nežēlīgās valdīšanas metodes un smagie nodokļi bija galvenie impērijas krišanas iemesli.