Ķīniešu idioma: Būt tikai, lai aizpildītu tukšo vietu (濫竽充數)

Ķīniešu idioma 濫竽充數 (làn yú chōng shù), kuras burtiskā nozīme ir „izlikties spēlējam jui [sens ķīniešu mūzikas instruments], lai sastādītu nepieciešamo mūziķu skaitu orķestrī”, bieži tiek tulkota kā „būt, tikai lai aizpildītu tukšo vietu”.

Idioma nāk no stāsta par vīru vārdā Naņguo no grāmatas „Haņ Feidzi”(1) (韓非子), kura sarakstīta Karojošo valstu perioda beigās (475. g.p.m.ē. – 221. g.p.m.ē.).

Nostāsts vēsta, ka tajā laikā Cji valsts karalim ļoti patika klausīties jui skanējumu (pūšamais instruments, kas veidots no vairākiem bambusa stublājiem). It sevišķi viņam patika klausīties, kad šo mūziku izpildīja grandiozs, 300 mūziķu liels orķestris. Šie galma mūziķi tika bagātīgi atalgoti.

Naņguo uzzināja par karaļa dāsnumu un neraugoties uz to, ka viņš vispār neprata spēlēt jui, spēja kļūt par karaliskā orķestra mūziķi.

Cilvēks izliekas par mūziķi, lai gan patiesībā nemaz nezina, kā spēlēt šo instrumentu. Idioma „būt tikai, lai aizpildītu tukšo vietu” nozīmē, ka cilvēks izliekas par to, kas viņš patiesībā nav. (Ketrīnas Čan ilustrācija, Epoch Times)

Katrreiz, kad orķestris spēlēja karalim, Naņguo vienkārši sēdēja kopā ar citiem mūziķiem un izlikās, ka spēlē. Neviens nesaprata, ka tā ir krāpšana.

Dažus gadus vēlāk karalis nomira, un troni mantoja viņa dēls. Jaunais karalis arī mīlēja klausīties skaisto jui instrumenta mūziku, taču milzīgā orķestra vietā viņš deva priekšroku solo izpildījumam. Tāpēc viņš lūdza mūziķiem, lai tie viens pēc otra spēlē viņam individuāli.

Uzzinot šos jaunumus, Naņguo ļoti nobijās. Lai netiktu atmaskots, viņš steidzami sakravāja savas mantas un pameta pili.

Vēlāk frāze „būt tikai, lai aizpildītu tukšo vietu” kļuva par idiomu, kura raksturo tos, kas maskējas starp noteiktas jomas profesionāļiem, taču patiesībā viņiem nav atbilstošas kvalifikācijas, un viņi ieņem savas vietas, tikai lai aizpildītu vakanci.

Idioma tiek izmantota, lai izsmietu kādu par talanta vai spēju trūkumu. Ja tā tiek izmantota, runājot par sevi, tad parasti tā pauž šī cilvēka pieticību.

Piezīmes:

1. Grāmatā ir 55 nodaļas, un tajā detalizēti atspoguļota viena no pirmajiem legistu filozofiem Ķīnā – Haņ Feja (apm. 281. g.p.m.ē. – 233. g.p.m.ē.) politiskā filozofija. Grāmata ir vērtīga ar ievērojamo anekdošu skaitu par seno Ķīnu.