Māksla un kultūra
Senie pilnveidošanās stāsti | Apsveikuma kartiņas | Mūzika un dziesmas | Gleznas | Dzeja
-
Vecā zintnieka ikdienišķais skaidrojums(老生常谈)
2013-05-28Idioma „Vecā zintnieka ikdienišķs skaidrojums”(老生常谈)nozīmē, ka cilvēki bieži runā kā vecais zintnieks, vienā un tajā pašā tonī atkārtojot vienus un tos pašus vārdus.
-
Ķīniešu idiomas: vecais vīrs no pierobežas pazaudē savu zirgu (塞翁失马)
2013-05-21Ķīniešu idioma „Vecais vīrs no pierobežas pazaudē savu zirgu” (塞翁失马 – nav ļaunuma bez labuma). Tas nozīmē, ka reizēm neveiksme var pārvērsties veiksmē, bet veiksme reizēm var pārvērsties neveiksmē.
-
Karaļa Veņa tikumīgā valdīšana Džou karalistē
2013-05-21Džou karalistes valdnieks Veņs (1152. –1056. g. p.m.ē.) no Šanu dinastijas bija pazīstams ar savu tikumīgo un labestīgo valdīšanu. Viņš mācīja cilvēkus cienīt Dievu, būt godīgiem un tikumīgiem. Viņš bieži teica: „Valdniekam jāvalda ar labsirdību, ierēdņiem jārūpējas par cilvēkiem, bērniem godbijīgi jāciena vecāki, vecākiem jāaudzina bērni ar mīlestību, cilvēkiem savā starpā jābūt godprātīgiem.”
-
Daži vārdi par ķīniešu idiomām
2013-05-14Ķīniešu idiomas Čenjui 成语 ir nenovērtējams mantojums, kas dziļi sakņojas tradicionālajā kultūrā, padarot ķīniešu valodu daudz spēcīgāku, daudzfunkcionālāku, kas savukārt, dara šo valodu vēl aizraujošāku. Ķīniešu idiomas ir valodas esence, civilizācijas mantojums, tautas gudrība un ķīniešu vēsture miniatūrā.
-
Senās Ķīnas stāsti: Ji Jiņs – izcilais Šanu dinastijas premjerministrs
2013-05-14Ji Jiņs bija pirmais Šanu dinastijas premjerministrs un šajā amatā nokalpoja apmēram 50 gadus. Viņš bija pazīstams ar savu labestību, lielajām valsts pārvaldes zināšanām un ēdienu gatavošanas prasmi.
-
Senās Ķīnas stāsti: Līdzjūtīgais Tan dibināja Šanu dinastiju
2013-05-07Sja dinastija, kas bija pirmā Ķīnas dinastija, valdīja apmēram 400 gadus līdz 1675 g. p.m.ē. Par otro Ķīnas dinastiju kļuva Šanu dinastija (1675 g. p.m.ē. līdz 1035 g. p.m.ē).
-
Senās Ķīnas stāsti: Diženais Jujs, kurš kontrolēja plūdus (2205. g.p.m.ē.)
2013-04-30Pēc imperatora Šuņa par imperatoru kļuva Jujs (2205. g.p.m.ē.). Jujs bija viens no Dzeltenā imperatora pēctečiem. Jujs bija pazīstams kā labestīgs un talantīgs cilvēks, tāpēc daudzi ministri ieteica viņu kā cilvēku, kurš spētu atrast veidu, kā kontrolēt plūdus. Pēc tam imperators Šuņs viņu nozīmēja par atbildīgo cīņā ar plūdiem.
-
Seši stāsti par Pacietību (Žeņdzjin)
2013-04-30Dži Buji dzīvoja savā dzīvesvietā kopā ar vēl citiem cilvēkiem. Viens no viņa istabas biedriem devās mājās un nejauši paņēma līdzi citam istabas biedram piederošo zeltu. Cilvēks, kurš bija zaudējis savu zeltu, turēja aizdomās Dži Buji par zelta zādzību. Viņš bija ļoti nikns un kļuva ļauns pret Dži Buji un teica viņam daudz skarbu vārdu. Dži Buji atvainojās šī cilvēka priekšā, kurš bija zaudējis zeltu: „Tā patiešām bija nepareiza rīcība.” Pēc tam viņš nopirka dažus zelta stieņus un atdeva tam cilvēkam tik daudz zelta, cik viņš bija zaudējis.
-
Senās Ķīnas stāsti: Imperators Šuņs iedvesmoja cilvēkus ar savu piemēru
2013-04-07Jau daudzus gadsimtus pirms Konfūcija mācības izplatīšanās, 5 gadsimtā pirms mūsu ēras, imperators Šuņs bija pazīstams ar to, ka iedibināja sociālos noteikumus ģimenē un sabiedrībā. Viņš teica, ka starp dēlu un tēvu jāvalda mīlestībai, starp monarhu un viņa ministriem jābūt taisnīgumam, vīram un sievai jāpilda savi pienākumi, veci cilvēki jāciena un draugu starpā jāvalda uzticībai.
-
Imperators Jao
2013-04-02Imperators Jao (2356-2255. p.m.ē.) bija viens no vēlākajiem Dzeltenā imperatora pēctečiem. Imperatora Jao rūpes par savu tautu izraisīja dziļu cieņu. Viņš dzīvoja vienkāršu dzīvi, un tautas labklājība bija viņa augstākā prioritāte. Sastopoties ar grūtībām, viņš vienmēr meklēja iemeslus sevī. Tauta dziļi cienīja un mīlēja imperatoru Jao. Viņa valdīšanas laikā cilvēku dzīve kļuva arvien labāka.
-
Dzjan Dzija: padomnieks, kurš palīdzēja nodibināt Džou dinastiju
2013-03-26Dzjan Dzija (1152. p.m.ē.) Džou karalistē bija pazīstams kā valdnieka Veņa viedais padomnieks.32 gadu vecumā Dzjan Dzija devās kalnos, kur pilnveidojās daoismā, uzlaboja sevi, mācījās un dzīvoja saskaņā ar Dao mācību.
-
Dzeltenais imperators: ķīniešu civilizācijas ciltstēvs
2013-03-12Ķīniešu leģenda vēsta, ka Dzeltenā imperatora vadībā (2698. - 2598. p.m.ē) notikusi ķīniešu civilizācijas pāreja no barbarisma uz civilizāciju. Ķīnieši viņu uzskata par Ķīnas civilizācijas ciltstēvu.
-
Senās Ķīnas stāsti: Ķīniešu rakstzīmju radītājs – Čandzje
2013-02-26Senās leģendas vēsta, ka ķīniešu rakstzīmes radīja Čandzje. Viņš bija Fusji un Dzeltenā imperatora vēsturnieks.
-
Senās Ķīnas stāsti. Lauksaimniecības un medicīnas tēvs Šeņnuns
2013-02-19Pēc tam, kad Fusji bija ieviesis cilvēku sabiedrībā laulību, senās Ķīnas iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga un cilvēki sastapās ar jaunām grūtībām. Pirmkārt viņi nezināja, ko var un ko nevar ēst. Otrkārt viņi nezināja, kā izdziedēt slimības. Stāsta, ka tajos laikos daudzi nomira no mēra.
-
Pasaka par lotosu
2013-02-19Tālā brīnišķā zemē, kur klusums skan, kā pati burvīgākā mūzika, bet gaiss ir saldāks par medu, pletās Burvju ezers. Katru rītu virs gaišzilā ūdens spoguļa atplauka brīnišķi lotosi. Šūpojoties uz smalkiem, spēcīgiem stiebriem, tie sveica Pasauli un viens otru.