Māksla un kultūra

Senie pilnveidošanās stāsti | Apsveikuma kartiņas | Mūzika un dziesmas | Gleznas | Dzeja

  • Imperators Jao

    Imperators Jao (2356-2255. p.m.ē.) bija viens no vēlākajiem Dzeltenā imperatora pēctečiem. Imperatora Jao rūpes par savu tautu izraisīja dziļu cieņu. Viņš dzīvoja vienkāršu dzīvi, un tautas labklājība bija viņa augstākā prioritāte. Sastopoties ar grūtībām, viņš vienmēr meklēja iemeslus sevī. Tauta dziļi cienīja un mīlēja imperatoru Jao. Viņa valdīšanas laikā cilvēku dzīve kļuva arvien labāka.
  • Dzjan Dzija: padomnieks, kurš palīdzēja nodibināt Džou dinastiju

    Dzjan Dzija (1152. p.m.ē.) Džou karalistē bija pazīstams kā valdnieka Veņa viedais padomnieks.32 gadu vecumā Dzjan Dzija devās kalnos, kur pilnveidojās daoismā, uzlaboja sevi, mācījās un dzīvoja saskaņā ar Dao mācību.
  • Dzeltenais imperators: ķīniešu civilizācijas ciltstēvs

    Ķīniešu leģenda vēsta, ka Dzeltenā imperatora vadībā (2698. - 2598. p.m.ē) notikusi ķīniešu civilizācijas pāreja no barbarisma uz civilizāciju. Ķīnieši viņu uzskata par Ķīnas civilizācijas ciltstēvu.
  • Senās Ķīnas stāsti: Ķīniešu rakstzīmju radītājs – Čandzje

    Senās leģendas vēsta, ka ķīniešu rakstzīmes radīja Čandzje. Viņš bija Fusji un Dzeltenā imperatora vēsturnieks.
  • Senās Ķīnas stāsti. Lauksaimniecības un medicīnas tēvs Šeņnuns

    Pēc tam, kad Fusji bija ieviesis cilvēku sabiedrībā laulību, senās Ķīnas iedzīvotāju skaits pakāpeniski pieauga un cilvēki sastapās ar jaunām grūtībām. Pirmkārt viņi nezināja, ko var un ko nevar ēst. Otrkārt viņi nezināja, kā izdziedēt slimības. Stāsta, ka tajos laikos daudzi nomira no mēra.
  • Pasaka par lotosu

    Tālā brīnišķā zemē, kur klusums skan, kā pati burvīgākā mūzika, bet gaiss ir saldāks par medu, pletās Burvju ezers. Katru rītu virs gaišzilā ūdens spoguļa atplauka brīnišķi lotosi. Šūpojoties uz smalkiem, spēcīgiem stiebriem, tie sveica Pasauli un viens otru.
  • Senās Ķīnas stāsti. Fusji un Ķīnas civilizācijas izcelsme

    Saskaņā ar Ķīnas vēsturi, dievi no debesīm sniedza kultūru tieši tiem ķīniešiem, kurus bija radījusi Ņuiva. Pazīstamākie no šiem dieviem ir Fusji un Šeņnuns. Viņi tika nosūtīti uz zemes, lai iemācītu ķīniešiem pamatprasmes un zināšanas un uzlabotu cilvēku izpratni par dabu.
  • Senās Ķīnas stāsti: Ņuiva – cilvēku radītāja

    Vislabāk zināmā senās Ķīnas leģenda ir par dievieti Ņuivu, kura radīja cilvēkus. Senie mīti vēstī, ka visi ķīnieši ir viņas pēcteči.
  • Senās Ķīnas stāsti: Paņgu rada pasauli

    Senās Ķīnas mītos aprakstīta Visuma radīšana, cilvēces izcelšanās un kultūras rašanās. Tā ir daļa no pieci tūkstoši senā Ķīnas kultūras mantojuma. Šajos mītos stāstīts par to, kā tika radīta zeme. Sendienās vecāki saviem bērniem stāstīja, ka Visumu ir radījis Paņgu.
  • Dao un tikumība

    Jēdziens „morāle” (ķīniešu valodā tas ietver sevī divus simbolus: „Dao” un „tikumība”) ir saglabājies līdz mūsdienām piecus tūkstošus gadus ilgās Ķīnas vēstures gaitā. Visu, kas pastāv mūsu pasaulē „ir radījis Dao, tas ir audzis no tikumības, apstākļu radīts un izpaudies materiālā formā.”
  • „Īstenība Labestība Pacietība” iedvesmo radīt rotaslietas

    Natālija Basdeki ir māksliniece no Grieķijas. Viņa veido dizainu un darina rotaslietas no zelta un sudraba. Viņas mākslas darbi ir unikāli, eleganti un vienkārši, un viņai ir daudz klientu Eiropā, Āzijā un Amerikā.
  • Glezna: Likums manā sirdī

  • Konfūcijs un Sokrāts: drosme nostāties patiesības pusē

    Senie gudrie vēl šodien atstāj lielu iespaidu uz mums. Patiesa drosme neslēpjas spējā cīnīties, bet gan spējā pastāvēt par patiesību. Kamēr vien cilvēks turas pie patiesības, pat atrodoties aci pret aci ar varu un vardarbību, viņš nekad nezaudēs drosmi un nepadosies.
  • Glezna: Bambuss

  • Glezna: Apgaismība

    Maigi krītošās ārējās gaismas staros šķiet, ka sieviete, mācoties Faluņgun mācību, izstaro citu, neredzamu garīgo gaismu. Mātes rokās rāmi dusošais bērns simbolizē harmonisko līdzsvaru, kuru iespējams rast starp garīgo pilnveidošanos un parasto ģimenes dzīvi. Bērna maigais miegs atspoguļo Faluņgun sekotāju iekšējo pasauli.