Māksla un kultūra

Senie pilnveidošanās stāsti | Apsveikuma kartiņas | Mūzika un dziesmas | Gleznas | Dzeja

  • Džao Juņs – uzticams un drosmīgs ģenerālis

    Trejvalstu laikmetā Džao Juņs bija slavens ģenerālis Šu-Haņu valstī. Viņu pazina kā lojalitātes, taisnīguma, labsirdības, gudrības un drosmes paraugu. Viņam piemita lieliska cīņas mākslu prasme, kas Ķīnas vēsturē nav retums, bet viņa godīgums un taisnīgumu, kas bija saskaņā ar tradicionālajām konfūcisma mācībām, padarīja viņu savā ziņā īpašu.
  • Ķīniešu idioma:Savienot salauztā spoguļa divas puses (破鏡重圓)

    Tēlaini runājot idioma „Savienot salauztā spoguļa divas puses” (破鏡重圓 Pò Jìng Chóng Yuán) nozīmē vīra un sievas atkalapvienošanos pēc piespiedu šķiršanās. Idioma parasti tiek izmantota, runājot par pāra atkalapvienošanos vai izlīgumu pēc tam, kad tie pazaudējuši viens otru vai pārtraukuši attiecības.
  • Džan Fejs – skarbs un nežēlīgs karotājs

    Trejvalstu laikmetā dzīvoja Džan Fejs (miris 221. gadā), kurš bija drosmīgs un skarbs Šu - Haņu valsts karavadonis. Viņš ar Guaņ Juju palīdzēja Liu Bejam izveidot Šu - Haņu valsti un visi trīs visu mūžu uzturēja brālīgas attiecības.
  • Glezna „Pildot solījumu”

    Šī darba radīšanai māksliniekus iedvesmoja sena ķīniešu leģenda, kura vēsta, ka visas šīs būtnes ir nākušas no dažādām debesu valstībām, kurās viss ir brīnišķīgs un pārsteidzošs. Taču viņi ir devuši solījumu doties uz šo ciešanu un maldu pasauli, lai ar nodzēstu atmiņu, pat nezinot to, kas viņi ir un no kurienes nākuši, riskētu zaudēt iespēju atrast ceļu uz mājām.
  • Ķīniešu idioma: Paskubināt rikšotāju ar pātagu (快馬加鞭)

    Ķīniešu idioma 快马加鞭 (Kuai mǎ Jia Bian), kuras literārā nozīme ir „paskubināt rikšotāju ar pātagu”, ir cēlusies no stāsta par Gen Džu, kurš bija ievērojamā ķīniešu domātāja un teorijas par vispārēju mieru un mīlestību dibinātāja Modzi (1) iemīļots māceklis.
  • Guaņ Jujs – uzticīgs un taisnprātīgs svētais karotājs

    Guaņ Jujs bija viens no Persiku dārza trim brāļiem. Viņš noslēdza draudzību ar salmu sandaļu meistara dēlu Liu Beju un turīgu miesnieku Džan Feju. Viņi zvērēja būt uzticīgi brāļi līdz pat nāvei. Vēlāk, Trejvalstu periodā Liu Bejs kļuva par Šu-Haņu valsts pirmo valdnieku, bet Guaņ Jujs kļuva pazīstams ne tikai kā izcils kaujas mākslu meistars un kara stratēģis, bet tika slavēts arī par godīgumu un uzticību Liu Bejam.
  • Džuge Lians - gudrības un kara stratēģijas simbols

    Džuge Lians (181. – 234. g.p.m.ē.) bija slavens politiskais padomnieks, kara stratēģis, mehānikas un matemātikas ģēnijs. Viņa gudrie padomi un stratēģija palīdzēja Liu Bejam nodibināt Šu – Hanu valsti, kurai Džuge Lians veltīja visu savu dzīvi. Vispirms viņš bija šīs valsts pavaldonis, bet pēc Liu Beja nāves viņš ieņēma kanclera amatu.
  • Ķīniešu idioma: Tūkstošiem zirgu auļo uz priekšu

    Lin Menču (1580. g. – 1644. g.) bija ievērojams Minu dinastijas laika (1368. g. – 1644. g.) rakstnieks. Viņš ir pazīstams ar savu noveļu krājumu, kurā atspoguļoti precīzi un detalizēti novērojumi par dzīvi un garīgumu 17. gadsimtā.
  • Ķīniešu idioma: Tūlītēja uzvara pēc ierašanās ar zirgu

    Ķīniešu idiomu 马到成功 (mǎ dào chéng gōng), kuras literārā nozīme ir „tūlītēja uzvara pēc ierašanās ar zirgu”, var atrast dažos Juaņu dinastijas (1279.–1368. g.) literārajos darbos. Taču šis stāsts ir ticis pieminēts jau daudz agrāk – Cjiņu dinastijas laikos (221. g.p.m.ē. – 206. g.p.m.ē.).
  • Glezna „Kas es esmu?”

    Neraugoties uz visiem pasaules labumiem, šī jaunā meitene cenšas atrast dzīves jēgu. Izlasījusi grāmatu „Stāsti par reinkarnāciju” viņa iegrimst dziļās pārdomās un visbeidzot ierauga gaismu, kas nāk no papīra lotosa ziediņa, kuru viņai uzdāvināja Faluņgun praktizētāji.
  • Ķīniešu idioma: ēzelis ir izmēģinājis visus savus trikus (黔驴技穷)

    Ķīniešu idiomas “黔驴技穷” (qián lǘ jì qióng) burtiskā nozīme ir „ēzelis ir izmēģinājis visus savus trikus”, un tās pamatā ir fabula, kas iekļauta Liu Dzunjuaņa (618. g. - 907. g.) grāmatā "Saņ Dzje". Liu Dzunjuaņs ir atzīts par vienu no labākajiem Tanu dinastijas prozas rakstniekiem.
  • Liu Bejs – humāns valdnieks, kurš rūpējās par cilvēkiem

    Liu Bejs (161.–223. g.) parasti tiek uzskatīts par vienu no humānākajiem valdniekiem Ķīnas vēsturē, kurš ievēroja konfuciānisma principus un rūpējās par savu tautu.
  • Ķīniešu idioma: Gribēšana ir, bet nav varēšanas (力不从心)

    Ķīniešu idioma „力不從心” (lì bù cóng xīn) nozīmē „gribēšana ir, bet nav varēšanas” vai arī – cilvēka iespējas nav tik lielas kā viņa ambīcijas. Šī idioma nāk no stāsta par Čao Baņu, kas pierakstīts „Vēlīnās Haņu dinastijas grāmatā” .
  • Lu Mens - no neizglītota kareivja par gudru ģenerāli

    Lu Mens (178. -219. g.) bija izcils un izglītots ģenerālis, kas Trejvalstu laikmetā kalpoja Austrumu Vu karalistes valdniekam Suņ Cjuaņam.
  • Suņ Cjuaņs savas valdīšanas laikā prata izvirzīt talantīgus cilvēkus

    Trejvalstu laikmetā (Cao-Veju, Šu-Hanu un Austrumu Vu valstis) Suņ Cjuaņs dibināja Austrumu Vu valsti. Tas bija Austrumu Haņu dinastijas noriets un vēsturisks periods, kad karavadoņi Ķīnā pastāvīgi karoja savā starpā. 18 gadu vecumā, pēc tam, kad mira viņa tēvs un tika nogalināts brālis, Suņ Cjuaņs mantoja sava brāļa īpašumus. Trejvalstu perioda laikā, neraugoties uz juku laikiem, viņš nostiprināja savu karalisti, izvirzot svarīgos posteņos apdāvinātus cilvēkus.