Māksla un kultūra

Senie pilnveidošanās stāsti | Apsveikuma kartiņas | Mūzika un dziesmas | Gleznas | Dzeja

  • Bao Šuja – taisnīgs un talantīgs tiesnesis

    Pavasaru un rudeņu periodā Cji valstī dzīvoja kāds Bao Šuja. Viņš kļuva ievērojams un veidoja savu karjeru pateicoties savam talantam – spējai izprast cilvēkus. Visu mūžu viņš draudzējās ar Guaņ Džunu. Pateicoties viņa ieteikumam, Guaņ Džuns kļuva par premjerministru un spēja panākt, ka Cji valsts hercogs Huaņs pakļauj pārējās valstis, un tās atzina Cji valsts varu.
  • Paskatīties uz cilvēku jaunām acīm (刮目相看)

    Idioma „Paskatīties uz cilvēku jaunām acīm” nāk no apraksta par izcilo Vu valsts ģenerāli Ļui Menu Ķīnas vēsturiskajā tekstā „Trejvalstu vēstures atstāstījums”.
  • Guaņ Džuns – pirmais ķīniešu likumības filozofijas pamatlicējs valstī

    Ķīnas vēsturē Guaņ Džuns ir pazīstams kā izcils politiķis un likumības pamatlicējs, kurš dzīvoja Pavasaru un rudeņu periodā. 685 g.p.m.ē. Cji valsts hercogs Huaņs iecēla viņu par premjerministru, un šajā periodā viņa pārvaldītā Cji kļuva par visspēcīgāko valsti.
  • Ķīniešu idioma: spēlēt lautu govij (对牛弹琴)

    Idioma "Spēlēt lautu govij" ir nākusi no „Li Huo Luņ” (1) grāmatas, kurā izskaidrotas budisma koncepcijas.
  • Suņ Biņs – izcilākais militārais stratēģis pēc Suņdzi

    Daudzi zinātnieki uzskata Suņ Biņu (316. g. p.m.ē.) par vienu no ievērojamākajiem militārajiem stratēģiem pēc Suņdzi (pazīstams arī kā Suņdzu), lai gan joprojām nerimstas strīdi par to vai viņš ir bijis Suņdzi tiešais pēctecis. Viņa vārds Biņs ir saistīts ar nežēlīgu seno soda veidu, un tas atspoguļo šī talantīgā cilvēka smago likteni Karojošo valstu periodā.
  • Suņdzi un viņa grāmata „Kara māksla”

    Suņdzi, kas pazīstams arī kā Suņdzu, bija augsta ranga karavadonis un kara stratēģis senajā Ķīnā. Viņu godā kā visu laiku dižāko kara stratēģijas skolotāju.
  • Ķīniešu idioma: vilkt stādus uz augšu, lai tie ātrāk augtu (拔苗助長)

    Idioma „Vilkt stādus uz augšu, lai tie ātrāk augtu” (拔苗助長) ir nākusi no Mendzi, saukta arī par Menciusu, stāsta „Gun Suņ Čou Šan”. Mendzi bija viens no ievērojamākajiem filozofiem Ķīnas vēsturē.
  • Biaņ Cjue – dievišķais ārsts

    Grāmatā „Šidzji” („Dižā vēsturnieka pieraksti”) ir leģenda par neparasto ārstu Biaņ Cjue, kurš dzīvoja apmēram tajā pašā laikā, kad Konfūcijs - pirms 2500 gadiem (552. – 479. g.p.m.ē.). Viņš bija apdāvināts gaišreģis un bija pazīstams kā ārsts brīnumdaris.
  • Ķīniešu idioma: kost rokā, kas tevi baro (忘恩負義)

    Idioma „Kost rokā, kas tevi baro” var tikt tulkota arī kā „Aizmirst par labestību un neievērot taisnīgumu” – tas ir burtisks šī teiciena tulkojums no ķīniešu valodas. Idioma ir nākusi no 76 lappušu biezās izcilā zinātnieka un Rietumu Haņu dinastijas (202. g.p.m.ē. – 9. g.) imperatora Sjuaņa gubernatora Džan Čana grāmatas „Agrīnās Haņu dinastijas grāmata”.
  • Džuandzi – otrais lielākais daoisma patriarhs pēc Laodzi

    Savas dzīves laikā Džuandzi (369. – 286. g.p.m.ē.) nekad nav bijis ievērojams valdības ierēdnis. Savā dzimtajā pilsētā viņš kādu laiku ieņēma maznozīmīgu amatu. Reiz viņam tika piedāvāts kādas valsts premjerministra amats, taču viņš atteicās, jo nevēlējās mainīt savu brīvību pret valdības amatpersonas amatu.
  • Ši Kuans - mūzikas aizgādnis

    Pavasaru un rudeņu periodā (770.- 476. g.p.m.ē.) Dzjiņu karalistē dzīvoja akls mūzikas meistars Ši Kuans (572.g-532. g.p.m.ē).Viņš virtuozi spēlēja džen (pazīstams arī kā gudžens), kas ir cītarai līdzīgs septiņu stīgu ķīniešu mūzikas instruments. Runāja, ka dzirdot viņa meistarīgo izpildījumu, zirgi pārstāja ēst un sāka dīžāties, bet putni nolaidās zemē, un no viņu knābjiem izkrita barība. Tāpat runāja, ka klausoties mūziku, viņš varēja pareģot nākotni.
  • Mendzi – otrs gudrais Konfuciānisma skolā

    Mendzi, pazīstams arī kā Menciuss, dzimis apmēram vienu gadsimtu pēc Konfūcija nāves, tiek uzskatīts par konfuciānisma doktrīnas sekotāju un Konfūcija darba turpinātāju. Viņš tiek uzskatīts par vienu no lielākajiem filozofiem, politiskajiem teorētiķiem un pedagogiem Ķīnas vēsturē.
  • Neziņa, ko darīt ar savām rokām un kājām(手足无措)

    Idioma „Neziņa, ko darīt ar savām rokām un kājām” var tik tulkota arī kā zaudējums. Burtiskā nozīmē šis teiciens nozīmē neziņu „kur likt savas rokas un kājas”.
  • Apkārtējo ainu rada prāts

    Idiomu „Apkārtējo ainu rada prāts” var tulkot arī kā „Izpratni nosaka dvēsele”. Runā, ka pirmoreiz šis izteiciens tika dzirdēts no senās Ķīnas filozofa un pedagoga Guigudzi, kurš dzīvoja Karojošo valstu periodā (476.-221. g.p.m.ē.). Tāpat šo stāstu var atrast arī Sunu dinastijas (960.-1279. g.) valdīšanas laika dzīvojošā Čeņ Sjiji grāmatā „Esejas par prātu un izskatu”.
  • Modzi – lielais ķīniešu domātājs, kurš iestājās par mieru un mīlestību

    Modzi (ap 470.-391. g.p.m.ē.) piedzima pēc Laodzi un Konfūcija (571.-479. g.p.m.ē.) un dzīvoja Pavasara un rudeņu un Karojošo valstu periodā (776.-222. g.p.m.ē.). Tas bija nemieru un lielas cietsirdības laikmets.