Ķīniešu idioma: pamest pusratā (半途而废)

Idioma „Pamest pusratā” ir nākusi no „Vidusceļa pastāvības”¹ – viena no četriem konfūciešu kanonisko rakstu krājumiem.

Karojošo valstu perioda laikā ( 476. g.p.m.ē. – 221. g.p.m.ē.) Ķīnā dzīvoja cilvēks vārdā Jue Jandzi. Viņš kopā ar savu sievu dzīvoja Jue valstī.

Kādu dienu viņš ieraudzīja uz ceļa zelta gabalu un pacēla to. Viņš atnesa zelta gabalu mājās un parādīja savai sievai.

Viņa sieva paskatījās uz zeltu un teica: „Esmu dzirdējusi, ka tikumīgs cilvēks nedzer ūdeni no zagļa un godīgs cilvēks atsakās pieņemt žēlastības dāvanas. Par ko jūs domājāt, paceļot to, ko cits ir pazaudējis, un gūstot ar to sev labumu?”

To dzirdot, Jue kļuva kauns, un viņš aiznesa zelta gabalu atpakaļ, kur bija to atradis. Jue nolēma meklēt gudru skolotāju, lai bagātinātu savas zināšanas. Ar savas sievas atbalstu Jue devās ceļā.

Gadu vēlāk Jue pēkšņi atgriezās mājās. Viņa sieva, kura auda zīdu, nokrita ceļos, lai sveicinātu viņu un pārsteigta jautāja: „Jūs mācībās pie skolotāja pavadījāt tikai vienu gadu. Kāpēc jūs atgriezāties?” Jue atbildēja: „Es atgriezos mājās, lai redzētu jūs, jo ļoti skumu pēc jums.”

Neko nesakot, viņa sieva paņēma šķēres un devās pie stellēm, kur viņa strādāja. Norādot uz nepabeigto brokāta audeklu, viņa klusi teica: „Šis brokāts tiek austs no smalka zīda. Es ieaudu vienu pavedienu pēc otra, lai uzaustu šo brokātu. Tagad, ja es to nogriezīšu, viss mans iepriekšējais darbs tiks izšķiests vējā. Tāpat ir ar jūsu mācībām. Jūs varat iegūt zināšanas, tikai esot centīgs. Taču tagad jūs gribat pamest visu pusratā. Vai tad tas nebūtu tas pats, ja es pārgrieztu brokātu stellēs? "

„Pamest pusratā” (Čeņ Džičin ilustrācija, Epoch Times)

Jue dziļi aizkustināja tas, ko viņa teica. Viņš atkal atstāja mājas ar apņēmību, ka nepametīs pusceļā savas mācības. Dažus gadus vēlāk Jue atgriezās mājās kā mācīts vīrs.

Šī idioma tiek lietota, lai apzīmētu darbību, kas tiek pārtraukta procesa vidū. Visi centieni būs veltīgi, ja cilvēks nevarēs izturēt līdz galam.

Piezīme :

¹ „Vidusceļa pastāvība” (Džunjun, 中庸), kuru 450. g.p.m.ē. sarakstīja Konfūcija mazdēls, ir pirmā nodaļa konfūciešu filozofijas grāmatā „Rituālu pieraksti” (Lidzji, 禮記). Vēlāk to sāka uzskatīt par vienu no četriem konfūcisma kanoniskajiem rakstiem. „Vidusceļa pastāvība” tiek tulkota arī kā „Mācība par līdzsvaru” „Vidusceļš”, „Mācība par harmoniju” u.c.

Atsauces:

http://www.zhengjian.org/node/27505
http://www.epochtimes.com/gb/13/7/7/n3911155.htm