Ķīniešu idioma: Uzzīmēt plāceni, lai remdētu izsalkumu (畫餅充饑)

Idiomas „Uzzīmēt plāceni, lai remdētu izsalkumu" pamatā ir stāsts par Lu Juiju no Veju valsts, kurš atrodams grāmatā „Triju valstu pieraksti "¹ (三国 志).

Trejvalstu periodā (220. g. – 280. g.) notika daudzi kari, tādēļ 10 gadu vecumā Lu Juijs kļuva bārenis. Viņam bija divi vecākie brāļi, kuri tajos nemierīgos laikos arī gāja bojā, un viņš ar pienākuma sajūtu rūpējās par savām svainēm un brāļu bērniem.

Viena grūta diena sekoja nākamai, bet Lu Juijs centīgi mācījās, un cilvēki atzinīgi novērtēja viņa cēlo izturēšanos un zināšanu dziļumu.

Veju valstī Lu Juijs kļuva par augsta līmeņa ierēdni. Viņš bija ļoti centīgs un čakls, kā skudra. Viņš ieguva Veju valsts imperatora Žui Cao² uzticību, jo spēja dot vērtīgus padomus, kas parasti bija balstīti uz tautas interesēm.

Kādu dienu imperators sasauca savus ministrus pie sevis. Viņš bija neapmierināts ar amatpersonu atlases gaitu un lūdza neuzpērkamo Lu Juiju rekomendēt kādu cilvēku svarīgajam vēstures pierakstītāja amatam.

Tajā laikā amatpersonu atlase balstījās uz spēcīgu un ietekmīgu cilvēku rekomendācijām, kuri bieži vien izvēlējās amata kandidātus atkarībā no viņu sociālā stāvokļa vai slavas.

Imperators teica: „Šoreiz es lūdzu Lu Juiju ieteikt kandidātu šim amatam. Izvēloties valdības amatpersonu nedrīkst balstīties tikai uz cilvēka slavu. Ar nepamatotu reputāciju ir tāpat kā ar uzzīmētu plāceni – to var redzēt, bet nevar apēst!"

Zīmēt plāceni, lai remdētu izsalkumu ir bezjēdzīga rīcība, jo uzzīmētu plāceni nav iespējams apēst. (Mei Hsu ilustrācija, Epoch Times)

Šis stāsts kļuva par idiomas „Uzzīmēt plāceni, lai remdētu izsalkumu” pamatu. Parasti tas nozīmē to, ka vienai pašai reputācijai nav nekādas praktiskas vērtības. Mūsdienās šī idioma tiek izmantota, lai aprakstītu cilvēku, kurš mierina sevi kaļot nereālus plānus, vai arī pieņem vēlamo par esošo un nerisina savas problēmas.

Līdzīga idioma ir „Veldzēt slāpes, domājot par plūmēm" (望梅止渴) un tās nozīme ir „barot sevi ar ilūzijām".

Piezīmes:

1. " Triju valstu pieraksti " ir ievērojams vēsturisks dokuments, kas attiecināms uz Ķīnas vēsturi no 184. gada līdz 280. gadam. Sākotnēji tās bija trīs atsevišķas grāmatas: „Veju valsts grāmata”, „Šu valsts grāmata” un „Vu valsts grāmata”. 1003. gadā tās tika apvienotas vienā grāmatā.

2. Žui Cao (204. g. – 239. g.), pazīstams arī kā Vei Min Di (魏明帝), bija Trejvalstu perioda Veju valsts otrais imperators un Cao Cao mazdēls. 226. gadā viņš mantoja troni un 239. gadā nomira, būdams 35 gadus vecs. Viņš valdīja 12 gadus.

Atsauce:

http://www.epochtimes.com/b5/2/10/22/c9132.htm