Māksla un kultūra

Senie pilnveidošanās stāsti | Apsveikuma kartiņas | Mūzika un dziesmas | Gleznas | Dzeja

  • Mana vectēva stāsts: „Lielais Svētītais Kuģis”

    Atceros, ka tad, kad man bija pieci gadi, es bieži raudāju, jo man bija bail no tā, kas notiks ar mums pēc nāves. Māte mierināja mani ar stāstiem par debesīs mītošajiem dieviem, ko kādreiz dzirdējusi no mana vectēva, sava vīratēva. Es lūdzu viņu stāstīt šos stāstus vēl un vēl, un man nekad nebija gana. Toreiz es uzzināju daudz ko par savu vectēvu un pastāstīšu lielu daļu no šiem stāstiem, kuri, iespējams, arī citiem izrādīsies interesanti.
  • Debesīm un Zemei zināma katra cilvēka doma

    Kad senie ķīnieši deva padomu darīt labu citiem, viņi bieži teica: „Debesīm un zemei zināma katra cilvēka doma.” Mana pieredze rāda, ka tā patiešām ir. Patiesībā, senās Ķīnas vēsturē saglabājušies daudzi stāsti, kuri ilustrē šo idiomu.
  • Beļģija: „Shen Yun uzstāšanās ir dziļi izjusta” - atzīmē bijušais ES komisijas ģenerāldirektors

    LOUVAIN-LA-NEUVE, Beļģija –starp daudzajiem skatītājiem, kas 1. maijā apmeklēja Shen Yun izrādi Aula Magna teātrī, bija arī Džeikobs Houtmana kungs, bijušais ES komisijas ģenerāldirektors. Lai gan cēlies no Holandes, pēdējos 40 gadus Houtmana kungs nodzīvojis Beļģijā.
  • Novele: Pasaule krūkā

    Teiciens “Debesis un Zeme krūkā” ir ķīniešu idioma, kas cēlusies no stāsta par Juņtai daoistu tempļa uzraugu Džan Šeņu, kurš dzīvoja Dunhaņas dinastijas laikā (25. g. - 220. g. m. ē). Viņš vienmēr nēsāja līdzi alkoholiska dzēriena trauku un sauca to par “pasauli krūkā” vai par “krūkas Debesīm”, tādēļ cilvēki sauca viņu par “Krūkas kungu”.
  • Ķīniešu ārstniecisko augu vēsture un Faluņ Dafa

    Ķīniešu ārstniecības augi ir cēlušies no Šeņ Nuna, kurš Ķīnas vēsturē zināms kā „Medicīnas Buda”. Senajos laikos Ķīnā cilvēki nezināja, kā ārstēt savas slimības, kad viņi saslima. Šeņ Nuns izmantoja Dievišķo nūju, lai pārvērstu simtiem zāļu stiebrus par dažādiem ārstniecības augiem. Viņš iemācīja cilvēkiem, kā lietot ārstnieciskos augus un klasificēja tos pēc to garšas un īpašībām.
  • Dzejolis: Partijas gals

    Aizmiglotas acis, sabojājušās sirdis,inde izlieta uz daudzām dvēselēm, bez likuma varas,līdz jums varas vairs nav,brutāla nežēlība un mūžīgs aukstums.
  • Cik tālu no mums ir šie mīti?

    Kāmēr senie mīti ar vien vairāk un vairāk tiek lēnām aizmirsti un nepareizi interpretēti, viena pēc otras turpina notikt katastrofas. Es atturēšos no katastrofu uzskaitīšanas, kuras ar mums ir notikušas pēdējos gados, tā kā mēs neesam pieredzējuši katru katastrofu, kura nāk. Faktiski mēs visi skaidri zinām, ka tikai labas cerības vien nespēj novērst katastrofas.
  • Katra liktenis ir iepriekš nolemts, cilvēks nedrīkst iegūt naudu negodīgā ceļā

    Min dinastijas laikā (1368. – 1644. m.ē.) dzīvoja He Žučuns no Tunčenas, viņam bija vecākais brālis vārdā He Žušeņs. 1573. gadā, kas bija imperatora Vaņli otrais valdīšanas gads, viņi abi ieguva pirmo vietu vietējos pārbaudījumos uz valsts dienestu. Vēlāk He Žučuns kļuva par augsta ranga ierēdni karaļa tiesā, kamēr viņa vecākais brālis, He Žušeņs, kļuva par Džedzjanas provinces valsts kases ierēdni.
  • Glezna: Dižais Faluņ Dafa

  • Dzejolis: Pasaules gaida

    Pasaules gaidaacis visur vērono okeānu dzīlēmlīdz vistālākajiem apvāršņiemun nav ar ko salīdzināt.
  • Dzimšana un nāve ir iepriekšnolemta; labklājību un slavu nosaka Debesis

    Van Biao, Tan dinastijas (618. - 917.) troņmantnieka kancelejas galvenā sekretāra palīgs, sacīja: „Viss, ar ko cilvēks dzīves laikā saskaras, ir saistīts ar viņa likteni. Viņa liktenis un karjera ir sen iepriekšnoteikti. Veiksme vai neveiksme, pat katra notikuma laiks ir iepriekš izplānoti.”
  • Kokuši

    Tan dinastijas laikā dzīvoja mūks vārdā Vu Tatsu, kuram bija piešķirts Kokuši tituls (goda tituls, kuru piešķīra budistu meistariem). Reiz, pirms vēl Vu Tatsu bija piešķirts Kokuši tituls, viņš satika mūku, kurš bija smagi slims. Šim mūkam uz visa ķermeņa bija augoņi. Viņš bija ļoti netīrs, un no viņa ķermeņa nāca šausmīga smaka. Visi no viņa vairījās, izņemot Vu Tatsu Kokuši. Viņam kļuva žēl slimā mūka, un viņš sāka rūpēties par viņu. Pamazām mūks izveseļojās. Pirms viņi šķīrās, mūks pateicās Vu Tatsu Kokuši un teica: „Ja jums kādreiz notiek kāda nelaime, lūdzu, meklējiet mani pie Dzju Garā kalna, Pen Džou, Sičuaņas provincē. Jums jāmeklē divas blakus augošas priedes.”
  • Budas Likuma spēks (2. daļa)

    Šis stāsts ļauj mums izprast, ka Budas Likums ir visdziļākais likums Visumā. Tam piemīt neizmērojama gudrība un neierobežots spēks. Budas Likums spēj pārveidot necilu kalpu par Arhatu, kuram piemīt brīnumainas pārdabiskās spējas. Budas Likums spēj glābt cilvēkus neatkarīgi no viņu tautības, reliģiskās piederības, rases un materiālā stāvokļa. Budas Likuma žēlsirdība ir it visā. Gadsimtiem ilgi cilvēki uzskatīja, ka tas, ko viņiem mācījis Šakajmuni, ir Budas Likumu visā pilnībā, taču Šakjamuni teica, ka visu dzīvi viņš nav sludinājis nekādu Likumu.
  • Budas Likuma spēks (1. daļa)

    Reiz Šakjamuni novēroja Niti, kad tas meditēja. Niti bija gandrīz norēķinājies par savu karmu, tādēļ bija pienācis laiks, kad viņa ciešanām bija jābeidzas. Šakjamuni un Ananda devās uz ielu, kurā dzīvoja Niti, un Šakajmuni viņam jautāja; „Niti, tu vēlies kļūt par mūku? Vai vēlies izbēgt no ciešanu jūras?” Aiz kauna Niti nolieca galvu un sacīja: „Jūs esat tik dižciltīgs un cienījams. Pat jūsu skolnieki ir no karaliskām dzimtām. Kā gan es, tik zemas kārtas cilvēks, varu līdzināties viņiem? Vai tad es varu saņemt iespēju kļūt par mūku un atbrīvoties no ciešanām?”
  • Imperators, kurš ļoti cienīja Debesis un nenogurstoši strādāja savas tautas labā

    Imperatora Ju uzvārds bija Si, un viņa vārds bija Veņmins. Viņš dzīvoja 21. gadsimtā pirms mūsu ēras un bija pazīstams kā viens no vistikumīgākajiem imperatoriem Ķīnas vēsturē. No iepriekšējiem imperatoriem Jao un Šuņa viņš bija mantojis tikumu „strādāt dzīvo būtņu, nevis savā labā”. Viņš apliecināja lielu cieņu dievišķajam un Debesīm, strādāja pie plūdu regulēšanas un mācīja saviem padotajiem morāles principus. Viņš paveica tik daudz, un viņa nopelni bija tik diži, ka cilvēki teica, ka viņu sūtījušas Debesis, lai likvidētu plūdus un glābtu cilvēkus. Tādēļ daudzi sauca viņu par „Dižo Ju” vai „Dievu Ju”.