Jue Ji – talantīgs diplomāts un ģenerālis

Karojošo valstu periodā Jaņ valstī bija ģenerālis Jue Ji. Viņš bija gan spalvas, gan zobena meistars.

Tajā laikā Cji bija spēcīga valsts ar plašām teritorijām, bet tās valdnieks bija cietsirdīgs un bieži aplaupīja kaimiņu valstis. Izmantojot savu politiķa talantu un diplomāta prasmes, Jue Ji palīdzēja Jaņ valdniekam izveidot pret Cji valsti aliansi ar piecām citām valstīm (Džao, Ču, Haņ, Vei, Cjiņ), un tika iecelts par sešu apvienoto valstu karaspēka virspavēlnieku, lai uzbruktu Cji valstij.

Operācija bija tik veiksmīga, ka pusgada laikā tika iekarotas septiņdesmit Cji valsts pilsētas. Pēc tam viss alianses karaspēks, izņemot Jaņ valsts karaspēku, devās atpakaļ uz savām valstīm, bet Jue Ji palika Cji valstī, lai iekarotu divus atlikušos cietokšņus.

Taču pēc trim kara gadiem Jue Ji vēl joprojām nevarēja šīs pilsētas iekarot.

Kāds centās pārliecināt Jaņ valdnieku, ka Jue Ji pats vēlas kļūt par Cji valdnieku, tāpēc tīšuprāt paildzina savu uzturēšanos Cji valstī, lai iegūtu Cji valsts iedzīvotāju atbalstu.

Jaņ valdnieks atbildēja: „Ņemot vērā Jue Ji lielos sasniegumus un ieguldījumu, viņš ir pelnījis valdnieka titulu”. Tad viņš nolēma Jue Ji piešķirt Cji valdnieka titulu. Ģenerālis bija ļoti pateicīgs, tomēr noraidīja šo piedāvājumu.

Jue Ji – talantīgs diplomāts un ģenerālis (Čeņ Džičin ilustrācija, Epoch Times)

Pēc Jaņ valsts valdnieka nāves, troni pārņēma viņa dēls. Zinot par jaunā valdnieka un Jue Ji konfliktu, Cji valsts ģenerālis Tiaņ Daņs izmantoja šo iespēju un sāka izplatīt baumas. Jaunais Jaņ valdnieks, kuram jau bija aizdomas attiecībā uz Jue Ji, noticēja runām un Jue Ji vietā iecēla citu ģenerāli. Jue Ji lika doties atpakaļ uz Jaņ valsti. Zinot par jaunā Jaņ valdnieka naidīgo nostāju, Jue Ji bēga uz rietumiem, un atrada patvērumu Džao valstī.

Vēlāk Cji ģenerālis Tiaņ Daņs sakāva jaunā Jaņ ģenerāļa karaspēku, kā arī atguva septiņdesmit alianses armijas iekarotās pilsētas.

Jaunais Jaņ valdnieks ļoti nožēloja, ka netaisnīgi izturējies pret Jue Ji, un raizējās par to, ka Džao valdnieks var izmantot situāciju, lai mudinātu Jue Ji uzbrukt Jaņ valstij. Jue Ji saņēma no Jaņ valdnieka vēstuli, kurā tika vainots par to, ka viņš nenovērtē Jaņ valdnieka tēva izrādīto laipnību uz uzticēšanos.

Savā atbildes vēstulē Jue Ji rakstīja: „Es rakstu šo vēstuli, cerībā izskaidrot Jūsu Augstībai dažas nepatiesas tenkas, kuras izplata Jums tuvi cilvēki.” Tālāk viņš paskaidroja, ka tikai ar valdnieka atbalstu un uzticēšanos talantīgs cilvēks var dot lielu ieguldījumu savai valstij. Viņš pauda savu uzticību iepriekšējam Jaņ valdniekam un izteica nožēlu un sarūgtinājumu par neveiksmīgo militāro operāciju, kas notika jaunā valdnieka iejaukšanās dēļ. Viņš paziņoja, ka nav gribējis veltīgi mirt safabricētu apsūdzību dēļ.

Jue Ji parādīja patiesu iecietību. Lai gan jaunais valdnieks bija izturējies pret viņu netaisnīgi, viņš nepubliskoja šo nepatīkamo stāstu, lai glābtu savu reputāciju. Viņš arī nevainoja jauno valdnieku un neturēja pret viņu aizvainojumu.

Jue Ji turēja savu vēstulē doto solījumu un turpināja uzturēt labas kaimiņattiecības starp Jaņ un Džao valstīm. Nākamās paaudzes cienīja Jue Ji kā „dižāko Ķīnas ģenerāli” par viņa humānismu, gudrību un diplomātiju attiecībās ar kaimiņu valstīm, kā arī par viņa plašajām zināšanām astronomijā, ģeogrāfijā un sociālajā filozofijā.