Mati un tradicionālā ķīniešu kultūra

Tradicionālajai ķīniešu kultūrai ir dievišķa izcelsme. Tas vērojams visos kultūras aspektos, tai skaitā arī seno ķīniešu matu sakārtojumā.

Mati – dievu dāvana

Daudzās pasaules kultūrās ir leģendas par to, kā dievi radīja cilvēkus, tomēr katrā atsevišķā stāstā runa ir par atšķirīgu dievišķo būtņu grupu un arī notikumu gaita ir atšķirīga. Šī atšķirība izcelsmē pamanāma arī cilvēku matos.

Piemēram, aziātiem parasti ir taisni melni mati, kamēr baltās rases pārstāvjiem mati ir gaiši vai brūni, bet Āfrikas iedzīvotājiem ir rupji, cirtaini, melni mati — tas atspoguļo to, kā dažādas dievišķās būtnes radīja atšķirīgas cilvēku grupas pēc savas līdzības.

Matu esamība rada robus Darvina evolūcijas teorijā. No evolūcijas skatpunkta raugoties, mati pilda trīs funkcijas: aizsardzība pret sauli vasarā, siltuma saglabāšana ziemā un pievilcības aspekts.

Tomēr, cilvēka ķermeņa stāvoklis to neapstiprina. Ja mati paredzēti, lai pasargātu no saules un saglabātu siltumu, tad cilvēki attīstības gaitā būtu pilnībā pārklājušies ar apmatojumu gluži kā pērtiķi, jo anatomiski mums ir tādas pašas vajadzības kā pērtiķiem. Tomēr uz mūsu sejas, tur kur pērtiķiem ir vilna, nav apmatojuma. Un tajā pat laikā šķiet, ka plikpauri itin labi iztiek bez matu aizsardzības pret sauli vai aukstumu.

Arī uzacis ir vēl viens noslēpums evolūcijas kontekstā, jo tās aug lēnāk nekā mati uz mūsu galvām, turklāt to forma ir citāda.

Taču, ja mēs nedaudz atkāpsimies no izpratnes par matiem, kā evolūcijas radītu nepieciešamību, un domāsim par matiem kā par dievišķā plāna produktu, šīs parādības būs vieglāk izprast. Un, ja mēs paraudzīsimies atpakaļ uz senajām leģendām, kas apvij matus uz cilvēka galvas, tad pamanīsim, ka cilvēka matu šķipsnas ir kas vairāk, nekā šķiet.

Mati un vecums

Senajā Ķīnā mati bieži simbolizēja cilvēka vecumu. Bērns, piemēram, bieži tika dēvēts par "dzeltenmati", jo ķīniešu bērniem mati parasti bija ne tik biezi un ar dzeltenīgi-brūnganu nokrāsu. Pieaugot viņu mati pamazām kļūst biezi, melni un spīdīgi.

Mati un pilngadība

Pastāvēja uzskats, ka meitene sasniedz briedumu 15 gadu vecumā. 15 gadīgu meiteni vēl mēdza saukt par dzjidzji – kas tulkojumā nozīmē "nepieciešama matu sprādze". Sievietes mēdza saspraust matus tikai pēc pilngadības sasniegšanas.

Zēns briedumu sasniedz 20 gadu vecumā, kad to sāk saukt par žuoguaņ, vai tādu, kas "gatavs cepures nēsāšanai". Tas arī norāda uz frizūru, jo vīrieši nēsāja garus matus un, sasniedzot pilngadību, tos nācās sasiet, lai ietilpinātu zem cepures. Pilngadības sasniegšanas ceremonijā 20 gadu vecumu sasniedzis vīrietis tiek pirmo reizi dzīvē "kronēts" ar cepuri.

Mati un gados veci ļaudis

Gados vecākiem ķīniešiem ir sirmi vai balti mati, un, vēl vairāk novecojot, mati atkal var kļūt dzeltenīgi. To var redzēt kontekstā ar šī Dzjiņu dinastijas dzejnieka Tao Juaņmina dzejas rindām:

"Bija apmierināti gan padzīvojušie un dzeltenmatainie, gan jaunie ar vaļā izlaistiem matiem."

Tomēr, ne visi cilvēki nosirmo. Tie, kas nodarbojas ar garīgām praksēm, bieži vien ir izņēmums. Džans Saņfens, ievērojams daoietis, kas dzīvojis Sunu, Juaņu un Minu dinastiju laikā, reiz sniedza Minu dinastijas imperatoram Junli padomu dzīves pagarināšanai.

"Saglabājiet mierīgu apziņu, atsakieties no laicīgām vēlmēm, un sasniegsiet ilgmūžību," viņš rakstīja.

Šo sevis pilnveidošanas tradīciju mūsdienās turpina Faluņ Dafa praktizētāji, nodarbojoties ar meditatīvu sistēmu, kas balstīta uz Īstenības, Labestības un Pacietības principiem.

Kādā Minghui rakstā bija stāsts par vecāka gadagājuma sievieti kas, sākot praktizēt, atguvusi jaunavīgu izskatu, un ir enerģijas pārpilna. Viņa pat atguvusi savu kādreizējo melno matu krāsu. Vērojot, cik viegli viņai padodas izaudzēt dārzeņus un pārdod tos tirgū, lielākā daļa pircēju uzskatīja, ka viņai nevar būt vairāk par 50 gadiem. Ikreiz, kad kāds par to ieminējās, sieviete ar smaidu sejā atzinās, ka viņai jau ir 83 gadi.

Mati un vecums literatūrā

Tomēr, kā par to liecina daži slaveni dzejoļi, cilvēka matu krāsa parasti bija noteicošais faktors viņa vecuma noteikšanai.

"Lasiet līdz pusnaktij un turpiniet līdz ataust gaisma / Ja nemācīsieties kamēr mati vēl melni, raudāsiet, kad nosirmosit balts," – rakstīja Tanu dinastijas dzejnieks Jaņs Džeņcjins.

Viens no slavenākajiem Ķīnas dzejniekiem Li Bajs sacerējis šādas rindas:

"Vai tad neesat redzējuši vecākus, kas spoguļa priekšā nebeidz vien sūkstīties par savu matu krāsu / Melni kā darva dzīves rītausmā, nu izbalojuši kā sniegs krēslas stundā?"

Matu sakārtojums

Kopš seniem laikiem Ķīna ir pazīstama arī kā Huasja. Saskaņā ar Tanu dinastijas laikā dzīvojošā zinātnieka Kuna Jinda apgalvojumu sja nozīmē diženu valsti ar senām tradīcijām un rituāliem, kamēr hua attiecas uz apģērba un rakstības izsmalcinātību.

Gan vīriešu, gan sieviešu atšķirīgās un daudzveidīgās frizūras apliecina šo izsmalcinātību un ir Ķīnas dievišķās kultūras raksturīga iezīme.

Bērnu frizūras

Pastāv paražas, kas nosaka, kāds matu sakārtojums cilvēkam jau no mazām dienām jānēsā. Meitenēm līdz septiņiem un zēniem līdz astoņiem gadiem mati jānēsā vaļēji, tos nesaspraužot un nesasienot. Līdz tam, kad bērni sasniegs 15 gadu vecumu, viņiem galvas vidū tiek izšķirts celiņš, mati abās pusēs tiek pacelti uz augšu un savīti mezglos. Šo matu sakārtojumu sauc par dzundzjao jeb "kazas ragiem". Patiesībā teiciens "draugi kopš dzundzjao" nozīmē, ka divi cilvēki draudzējas kopš bērnības.

No 15 gadu vecuma mati tiks nēsāti, sasieti uz augšu vienā zirgastē vai sapīti bizē. Meitenes pirmo reizi uzsprauž matus frizūrā, kad sasniedz dzjidzji vecumu.

Frizūras dažādās dinastijās

Pieaugušo frizūras dažādās dinastijās atšķīrās. Mo Šans Sans Haņu dinastijas valdīšanas laikā apraksta kādu jaunu sievieti vārdā Luo Fu, kurai uz galvas bija "zems matu mezgls", bet ausīs pērļu auskari.

Mulaņs Ci no Ziemeļu un Dienvidu dinastijām apraksta, kā Mulaņa, "stāvot pie spoguļa, ķemmēja savus mākoņu vāliem līdzīgos matus un iesprauda tajos dzeltenu ziedu".

Daudzām no šīm frizūrām bija dievišķa izcelsme. Kā stāsta Dži Hu Dzi, Karaliene Māte reiz ieradusies vizītē pie Haņu dinastijas imperatora Vu. Sajūsmināts par debesu modi, kurai nelīdzinājās nekas, ko viņš jebkad bija redzējis uz zemes, imperators lika galma dāmām atdarināt dievietes frizūru. Šo frizūru viņš nodēvēja par "lidojošo feju matu mezglu".

Vēl viens piemērs frizūrai ar aizsaules izcelsmi ir "apburtās čūskas matu mezgls". Stāsta, ka šo matu sakārtojumu ieviesusi Veju dinastijas imperatora Veņa dzīvesbiedre – Džeņas kundze. Uz to viņu iedvesmojusi reiz pilī ieraudzīta saritinājusies zaļa čūska.

Tad vēl ir arī "lidojošais matu mezgls" un "mākoņveida matu mezgls" — Suju dinastijas laika frizūras, kas rada iespaidu, ka ap frizūras nēsātājas galvu virmo dievišķo pasauļu ēteriskā dūmaka.

Tanu dinastijas laikā tika sasniegta ķīniešu kultūras virsotne, un tai bija raksturīgas izsmalcinātas frizūras. Tolaik modē bija gan spirālveida, gan lilijas veida matu mezgls, tomēr tā laikmeta raksturīgākā frizūra ir "apgrieztais matu mezgls", kad mati tiek saņemti zirgastē galvas augšdaļā, bet pēc tam atsevišķas matu šķipsnas tiek dekoratīvi savītas, reizēm nostiprinot tās ar dažādu matu sprādžu palīdzību. Pie pazīstamākajiem apgrieztā mezgla stiliem pieder "dubultā naža asmens matu mezgls", "pret debesīm vērstais matu mezgls" un "jamba (sudraba stieņa formas) matu mezgls".

Gleznā Dzaņhua Šiņui Tu (Galma dāmas ar ziediem matos), kuras autors ir Džou Fans, un Džana Sjuaņa darbā Daoliaņ Tu (Galma dāmas gatavojas strādāt ar tikko austu zīdu) attēlotas ainas no dzīves Tanu dinastijas laikā.

Šajos attēlos redzamajām dāmām ir pilnīgas, apaļīgas sejas un veselīgi ķermeņi, viņas valkā greznus tērpus, kā arī augstu virs galvas nostiprinātas frizūras. Greznojušās ar zelta, sudraba, nefrīta un citu vērtīgu materiālu rotām, tās simbolizēja plaukstošās Tanu dinastijas eleganci un krāšņo estētiku.

Gleznojumā uz zīda Haņ Sjidzai Jejaņ Tu (Haņ Sjidzaja nakts dzīres) attēlota aina no Piecu dinastiju laikiem — laika pirms Sunu dinastijas. Šajā gleznā attēlotajām dāmām ir augsti matu mezgli, kas nosieti ar lentēm un izrotāti ar izsmalcinātiem aksesuāriem. Viņu ārējais izskats rada dzīvīgas grācijas iespaidu.

Sunu dinastijas imperatora Lidzuna laikā galma dāmas galvvidū nēsāja augstus matu mezglus, kurus sauca par "augstiem konusveida mezgliem". Šīs dinastijas laikā celtajā Dzjiņci templī atrodas sieviešu statujas, kurām ir šāda veida frizūras.

Budisma svēto vainagu un daoisma lotosa diadēmu iedvesmoti, ļaudis Tanu un Sunu dinastijas laikā labprāt nēsāja ap galvu pašu darinātas diadēmas un stīpiņas, izrotātas ar lotosa ziediem, fēniksiem un citiem cilvēkam labvēlīgiem simboliem.

Sunu dinastijas laikā sieviešu frizūru modē bija vērojama tendence, ko dēvēja par "gadalaikiem", kad sievietes rotāja matus ar attiecīgā gadalaika ziediem vai ar tiem rotātiem aksesuāriem. Pavasari simbolizēja persika koka ziedi, vasaru – lotosa ziedi, krizantēmas piederēja rudens frizūrai, bet plūmes koka ziedi – ziemas matu sakārtojumam.

Garīgā ceļa gājējiem bija citādas frizūras, kas atšķīrās no pārējo cilvēku matu sakārtojumiem. Mūki un mūķenes noskuva matus un nēsāja sutanu, tādējādi apliecinot savu apņemšanos atbrīvoties no pasaulīgām rūpēm. Daoiešiem ir īpašas copes, un viņi valkā atbilstošu apģērbu.

Un otrādi, par tradicionālās kultūras zudumu mūsdienu sabiedrībā liecina arī cilvēku frizūras. Mūsdienās daudzi izvēlas staigāt ar ekstravagantu un nevīžīgu matu sakārtojumu. Ja šāda tendence turpināsies, mēs varam aizmirst, no kurienes esam nākuši, un kā turp atgriezties.

Mati un veselība

Lai gan mati aug uz ādas, tie ir cieši saistīti ar visu ķermeni. Aplūkojot matu ar mikroskopa palīdzību, atklāsim, ka tam ir cilindriska forma, un to veido vairāki slāņi. Kad tiek atvērts cilvēka Lielais Debesu Loks, enerģija plūst cauri visām ķermeņa daļām, ieskaitot katru no šiem mazajiem cilindriem.

Ķīniešu medicīnā pastāv uzskats, ka mati ir saistīti ar asinīm un nierēm. Par šīm sakarībām liecina daži ķīniešu medicīnā izplatīti teicieni, piemēram, "mati veidojas no asinīm" un "pēc matiem var spriest par nieru stāvokli".

Ķīniešu medicīnas ārsti pielieto izmeklēšanas metodi, kas sastāv no četriem soļiem: vispirms viņi apskata pacientu, cenšoties noteikt jebkādu redzamu anomāliju. Tad viņi izklausa pacientu, lai noteiktu, vai nav kādu signālu, kas liecinātu par pacienta veselības stāvokli. Pēc tam viņi lūdz pacientu pastāstīt par savu veselības stāvokli un visbeidzot izmēra pacienta pulsu.

Mati ir daļa no diagnozes noteikšanas fāzes un noderīgs pavediens ķīniešu medicīnas ārstiem, nosakot jebkādas slimības. Veselīga ķīnieša mati ir melni un spīdīgi, kamēr neveselīgam cilvēkam mati kļūst dzeltenīgi un sausi. Gluži kā nokaltusi zāle, tie ir trausli, ar noslieci uz šķelšanos un lūšanu.

Mati un raksturs

Cilvēka ārējais izskats, ieskaitot viņa matus, var daudz ko pateikt par šī cilvēka raksturu.

Piemēram, cilvēki ar bieziem matiem var būt neatlaidīgi vai stūrgalvīgi, bet tie, kuru mati ir plāni un mīksti, mēdz būt nosvērti, ar sarežģītāku domāšanu.

Cilvēki, kuru matu līnija virs pieres ir augstāk izvietota mēdz būt atvērtāki un gudrāki.

Lielākajai daļai cilvēku ir līdzena vai apaļa matu līnija, bet dažiem cilvēkiem ir tā dēvētā "atraitņa smaile". Šādiem cilvēkiem varētu būt nejauks raksturs.

Dažādi stāsti par matiem

Par matu īpašo nozīmi ķīniešu kultūrā liecina arī tas, cik bieži tie tiek attēloti literatūrā.

Liņs Sjanžu bija Džao valsts augstākā ranga amatpersona Karojošo valstu periodā Ķīnā, un mati spēja paust viņa emocijas.

Kad varenās Cjiņu valsts valdnieks apmaiņā pret vērtīgo nefrīta Heši disku piedāvāja 15 savas valsts pilsētas, diska īpašnieks – Džao valsts valdnieks, bija noraizējies par to, vai Cjiņu valdnieks turēs savu solījumu. Liņs labprātīgi pieteicās doties uz Cjiņu, lai pārbaudītu valdnieku.

Ieradies Cjiņu valstī, Liņs atklāja, ka valdnieks lielās ar nefrītu visām savām amatpersonām un galma dāmām, neizrādot ne mazāko vēlmi atdot savas pilsētas. Liņs satvēra rokā nefrīta disku un kļuva "tik nikns, ka mati sacēlās stāvus tā, ka gandrīz nogrūda no galvas cepuri". Viņš asi nosodīja Cjiņu valdnieku par solījuma neturēšanu. Galu galā viņam izdevās bez problēmām nogādāt nefrītu atpakaļ Džao valstī.

Arī Jue Fejam, vienam no slavenākajiem ģenerāļiem Ķīnas vēsturē, mati spēja būt visai izteiksmīgi. Reiz viņš rakstīja par ņuidžeņu iebrukumu un ar to saistīto pazemojumu: "Mani mati sacēlās stāvus gaisā tā, ka nostūma no galvas cepuri".

Ir vēl kāds stāsts par Cao Cao, priekšpēdējo Austrumu Haņu dinastijas kancleru. Reiz, kad labība bija nobrieduši, viņš pavēlēja karavīriem nekaitēt labības laukiem un noteica, ka pārkāpēji tiks sodīti ar nāvi.

Tomēr notika tā, ka viņa paša zirgs, no kaut kā sabijies, izbradāja labības lauku. Kad Cao jau gatavojās izdarīt pašnāvību, viņa padomnieks atturēja viņu, sakot, ka to darīt nedrīkst, jo tādā gadījumā armija paliks bez virspavēlnieka. Tā kā senos laikos cilvēki vērtēja savus matus tikpat augstu, kā ķermeni, Cao kā soda mēru izvēlējās nogriezt sev matus.

Suņs Dzjins, kas arī dzīvoja Haņu dinastijas laikā, uzcītīgi mācījās. Lai neaizmigtu, viņš piesēja matus pie griestu sijas. Tiklīdz galva, viņam iesnaužoties, noslīga uz leju, piesietie mati viņu uzmodināja. Pateicoties šai metodei, Suņs Dzjins kļuva par izcilu zinātnieku.

Dzjiņu dinastijas laika ģenerālis Tao Kaņs piedzima nabadzīgā ģimenē. Reiz, kādā sniegotā dienā, pie viņa viesos ieradās draugs Faņs Kujs, bet Tao ģimenei nebija pat ar ko pacienāt Faņu un viņa ļaudis.

"Lūdzu, neraizējies par to. Es kaut ko izdomāšu," māte viņam apsolīja.

Viņa izņēma sienu ar ko bija izklātas gultas un pabaroja ar to Faņa un viņa ļaužu zirgus. Tad sieviete nogrieza sev matus un pārdeva tos, lai iegādātos rīsu un dārzeņus. Ķīnas vēsturē Tao palicis kā labi ieredzēta amatpersona, bet viņa māte tika slavēta kā augsti tikumīga sieviete.

Vu Dzisjujs bija ģenerālis Pavasaru un Rudeņu periodā. Kad Ču valdnieks bija izrēķinājies ar Vu tēvu un vecāko brāli, viņš sāka vajāt arī pašu Vu, tāpēc Vu aizbēga uz Vu valsti. Tomēr, pirms iebraukšanas valstī, viņam bija jāiziet cauri sargpostenim Džaoguaņā, kas atradās Ču valdnieka pārziņā. Pirms šķērsot sargposteni, Vu tik ļoti uztraucās, ka vienas nakts laikā pilnībā nosirmoja. Nākamajā dienā, pateicoties sirmajai galvai, viņam izdevās veiksmīgi iziet kontroli un ieiet Vu valstī.

Mejs Šeņs bija skolots vīrs, kas dzīvoja Haņu dinastijas valdīšanas laikā. Kad Vu valsts valdnieks Liu Bi gatavojās sacelties pret imperatoru, Mejs mēģināja viņu atrunāt, sakot: "tas būs tik grūti, kā mēģināt noturēt tūkstoš mārciņu smagumu, iekārtu matos". Vēlāk Liu mēģinājums sacelties cieta neveiksmi, un viņš tika nogalināts.

Mati un pravietojums

Ķīna pazīstama arī kā dievišķā zeme, kurai ir krāšņa un daudzveidīga kultūra ar dziļu nozīmi. Iepriekšminētais ir vien daži piemēri tam, kā tā izpaužas tikai saistībā ar matiem – tā ir tikai niecīga šīs diženās civilizācijas kultūras daļiņa.

Noslēgumā gribētu minēt kādu vecu anekdoti par matiem, kas sasaista senās tradīcijas ar mūsdienu moderno pasauli.

Liu Boveņs, Minu dinastijas laika viedais pravietis, reiz pareģoja nākotni nodziedot Šaobin Ge (Pankūku dziesma):

"Cilvēks [kas parādīs diženo ceļu] nav ne mūks, ne daoietis. Viņš nēsā vienkārša cilvēka matu sakārtojumu".

Viņš minēja arī to, ka nākotnē cilvēki nepilnveidosies tempļos, ka viņi to darīs, dzīvojot laicīgajā pasaulē.

Tas sakrīt ar Faluņ Dafa praksi mūsdienu Ķīnā. Šajā praksē, ar kuru nodarbojas aptuveni 100 miljoni cilvēku, tiek akcentēti "Īstenības, Labestības, Pacietības" principi, kas ir tradicionālās ķīniešu kultūras būtība. Šajā īpašajā vēsturiskajā laikmetā tas savieno pagātni ar tagadni, vedot mūs no tūkstošiem gadu senas pagātnes pretī gaišai nākotnei.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2022/9/5/203116.html