Kādēļ vislielākā Budas statuja senatnē tika uzcelta Sičuaņā? (1. daļa)

Izcirsta Linjuņa kalna nogāzē, kolosālā statuja ir vairāk nekā 1300 gadus veca. (Attēls: Ying Chung Tseng via Dreamstime)

Pasaulē lielākā akmenī cirstā Budas statuja, kas atrodas Dadu, Cjinjin un Miņ upju satecē Sičuaņas provincē, ir 71 metru augsta. Šī gigantiskā Budas statuja ir slavenais Lešaņas Milzu Buda, pazīstams arī kā Milzu Akmens Buda Maitreija no Linjuņa tempļa Dzjadžou (mūsdienu Lešaņas apgabals).

Lešaņas Milzu Budas statuja atrodas vairāk nekā 160 km uz ziemeļiem no Čendu. Izcirsta Linjuņ kalna nogāzē, šī kolosālā statuja ir vairāk nekā 1300 gadus veca. Šī vieta ik gadu piesaista miljoniem apmeklētāju, tai skaitā budistu svētceļniekus, kas šo seno brīnumu ir izvēlējušies par sava svētceļojuma galamērķi.

Šī sēdošā Budas statuja tika izveidota Tanu dinastijas Kaijuaņa laikmeta pirmajā gadā (713. gads pēc Kristus dzimšanas). Būvniecība ilga 90 gadus.

Statuja vērsta ar skatu pret svēto Emei kalnu, bet zem kājām vienotā straumē tai saplūst trīs upes. Tajā attēlots spēcīgs, smaidīgs mūks, kas mierīgi sēž, atbalstījis rokas uz ceļiem un puspievērtām acīm veras pāri plūstošajai straumei. Tiek uzskatīts, ka šī statuja attēlo Šakjamuni mācekli Budu Maitreiju, kas simbolizē gaismu un laimi.

Īpaši populārs Maitreija bija laika periodā no ceturtā līdz septītajam gadsimtam. Arī šodien viņa statujas var atrast daudzos budistu tempļos visā Ķīnā, tomēr Lešaņas Milzu Budas statuja tiek uzskatīta par visiespaidīgāko.

Statuja vērsta ar skatu pret svēto Emei kalnu, bet zem kājām vienotā straumē tai saplūst trīs upes. (attēls: Paop via Dreamstime)

Apkārtējā ainava atklāj noslēpumu

1989. gada 11. maijā Paņs Hundžuns, laukstrādnieks no Čunhe pilsētas Šuņde apgabala Guandunas provincē, apmeklēja Lešaņu un devās aplūkot Milzu Budu. Šeit viņš aizrāvies fotografēja panorāmu, kurā redzami Linjuņa, Vuju un Guičena kalni.

Atgriezies mājās, viņš pārsteigts atklāja, ka kalns fotoattēlā izskatās kā "vīrs, kas atgūlies uz muguras". Viņš aprakstīja savu atklājumu, un 1990. gadā publicēja to Sičuaņas kultūras pieminekļu reģistrā.

Šis "Milzu guļošais Buda" ir apveltīts ar apaļīgām rokām un kājām, kas izvietotas visai proporcionālā pozā. Ar seju, vērstu pret debesīm, viņš izskatās labestīgs un cēls.

Milzu guļošais Buda apvieno sevī Linjuņa, Vuju un Guičen kalnus. (Attēls: Public Domain)

Milzu guļošais Buda: dabas brīnums

Milzu guļošais Buda aizņem kādus 1300 metrus no Miaņdzjanas upes austrumu krasta. Vislabāk tas redzams no upē peldošas laivas.

Tā galvu veido Vuju kalns. Akmens, zaļais bambuss, zaļganā ēna, kalnu taka, paviljoni un kalnos izvietotie tempļi veido Milzu guļošā Budas matu copi, skropstas, deguna izliekumu, lūpas un apakšžokli.

Ķermeni veido Linjuņ kalns. Turklāt kalna deviņas virsotnes ir savienotas, veidojot Milzu guļošā Budas platās krūtis, apaļo vidukli un kājas, bet tā uz augšu pavērstās pēdas ir daļa no Guičen kalna.

Milzu guļošā Budas poza ir ārkārtīgi dzīva un dabiska, it kā tas būtu debesu valstības radīts, bez jebkādām cilvēka darbības pazīmēm.

Leģenda par Lešaņas Milzu Budu

Leģenda vēsta, ka Tanu dinastijas valdīšanas agrīnajā posmā dzīvoja kāds mūks vārdā Haituns no Linjuņa tempļa Linjuņa kalnā. Tolaik Dadu, Cjinji un Miņ upju satece Linjuņ kalna pakājē bija dziļa un krāčaina, tā nereti ierāva savā dzelmē veselas laivas ar visiem kuģotājiem.

Haituns uzskatīja – ja jau trīs upju satece ir tik krāčaina, tās dzelmē noteikti mīt dēmons. Viņam šķita, ja šajā klintī izcirstu Budas statuju, kurai piemīt Bodhisatvas spēks, tā pilnīgi noteikti spētu savaldīt dēmonu, lai tas vairs nevarētu kaitēt garāmbraucošajām laivām.

Un tā viņš uzaicināja divus slavenus akmeņkaļus – Ši Čenu un Ši Sjuju, lai apspriestu Budas statujas izveidošanu.

Ši Sjujs nodomāja, ka daudzi cilvēki ik gadu tieksies šurp, lai pielūgtu Budu, un, ja viņš kalna klintī izkals vairākas Budas statujas, tas krietni vien cels viņa reputāciju. Ņemot to vērā, viņš sacīja: "Šis dēmons ir visai negants. Es domāju, ka to varēs savaldīt tikai tūkstoš akmenī kaltas Budas statujas."

Tajā brīdī vecais mūks ievēroja, ka Ši Čens stāv viņam blakus, nebilstot ne vārda, tādēļ viņš pajautāja otram akmeņkalim: "Ko tu par to domā, Ši Čen?" Ši Čens mierīgi atbildēja: "Es domāju izkalt vienu statuju visas klints augstumā."

Ši Sjujs noliedzoši purināja galvu: "Šī klints ir tik augsta, un akmens ir tik ciets; kad, un vai vispār, tava Budas statuja tiks pabeigta?" Uz to Ši Čens atbildēja: "Klints ir tik cieta, lai varētu izturēt vēju un lietu, un viena Budas statuja spēs savaldīt dēmonu."

Kad vecais mūks kādu brīdi bija vērojis abu vīru strīdu un nevēlēšanos piekāpties, viņš vērsās pie tiem ar vārdiem: "Jums diviem nav iemesla cīnīties, viens izkals vienu lielu Budas statuju, bet otrs izcirtīs akmenī tūkstoš Budas."

Lēmums bija pieņemts, un darbs varēja sākties.

Pateicis savu sakāmo, vecais mūks devās lūgt žēlastības dāvanas. Tad Ši Čens un Ši Sjujs sāka domāt par akmeņu kompozīciju, un ķērās pie Budas statuju veidošanas.

Ši Sjujs izvēlējās sarkano smilšakmeni upes krastā. Smilšakmens ir pakļāvīgs un mīkstāks par granītu, kas padara to par labu materiālu skulptūras veidošanai. Tomēr tas ir pakļauts erozijai un laika apstākļu ietekmei.

Ši Sjujs kopā ar saviem mācekļiem izkala Šakjamuni Apgaismību, Bodhisatvu Guaņjiņu, 18 Arhatus, kas savalda pūķus un tīģerus, un Bodhisatvu Samantabhabru, kas vada nomaldījušos no ceļa.

Vien kaltu radītās skaņas un akmens pultekļi virmoja gaisā, kad Ši Sjujs ar saviem mācekļiem veidoja vienu statuju pēc otras. Galu galā, pēc divu gadu ilga nepārtraukta darba, viss bija pabeigts.

Turpinājums sekos.

Avots: https://www.nspirement.com/2022/08/17/worlds-largest-buddha-statue-1.html