"Cīņas mākslu galvenais mērķis ir apturēt ļaunumu un veicināt labestību." – Joufu Li
Lielākā daļa no mums par ķīniešu cīņas mākslām uzzina no romāniem, filmām un seriāliem. Mēs izbrīnā aizturam elpu, kad redzam, kā asa sižeta filmās varoņi demonstrē neparastas prasmes un veiklību. Mēs varam prātot, vai šie kadri ir fantāzijas augļi, vai arī tie ir balstīti uz autentiskām cīņas mākslām?
Lai gūtu dažas atbildes, mēs aprunājāmies ar cīņas mākslu meistaru Joufu Li. Bijušais cīņas mākslu čempions tagad ir NTD Starptautisko tradicionālo ķīniešu cīņas mākslu sacensību galvenais tiesnesis.
Šo sacensību, kas 2022. gada augustā atkal notiks Ņujorkas štatā, mērķis ir "popularizēt tradicionālo ķīniešu cīņas mākslu, propagandēt cīņas morāli un atdzīvināt patieso, dievu iedvesmoto tradicionālo ķīniešu kultūru".
Li pastāstīja par tradicionālo ķīniešu cīņas mākslu nozīmi, atklāja šo seno prakšu noslēpumus un pastāstīja, kā mēs varam no tām gūt labumu mūsdienās.
  |
| NTD starptautisko tradicionālo ķīniešu cīņas mākslu sacensību galvenais tiesnesis Joufu Li sāka mācīties cīņas mākslas jau agrā bērnībā. |
Kāda ir tradicionālo ķīniešu cīņas mākslu nozīme?
Mūsdienās daudzi cilvēki, kas nodarbojas ar cīņas mākslām, neizprot autentisko ķīniešu cīņas mākslu. Tomēr šai mākslas formai Ķīnā ir sena vēsture, kas no cīņas tehnikām attīstījusies par kultūras mantojumu.
Ķīniešu valodā cīņas mākslu apzīmē ar terminu vu šu, kam ir dziļa nozīme. Pirmais vārds vu sastāv no divām daļām: "stop" un ge (ieroča veids). Citiem vārdiem sakot, vu nozīmē apturēt vardarbību ar ieroci. Šis termins radies, pateicoties Dzeltenajam imperatoram (pirmais Ķīnas imperators).
Vardarbības apturēšanas koncepcija ir būtiska autentiskajās cīņas mākslās. Cīņas mākslu galvenais mērķis ir apturēt ļaunumu un veicināt labestību. Tāpēc, kad meistars izvēlas sev mācekļus, viņam jāmeklē godprātīgi cilvēki ar labu raksturu.
Angļu termins martial arts norāda, ka šī prakse ir mākslas veids. Vai šis tulkojums ir precīzs?
Vu šu patiešām ir mākslas veids. Tas var sniegt skatītājiem skaistumu un baudījumu, un tas ir viens no iemesliem, kāpēc ķīniešu cīņas mākslas ir populāras visā pasaulē. Reiz Eiropā sastapu čehu zēnu, kurš praktizēja Wusong De-Shackles Boxing – boksa tehniku, kas Ķīnā ir gandrīz zudusi. Viņš izpildīja to diezgan labi. Kad jautāju, kā viņš to iemācījies, zēns atbildēja, ka viņam to esot mācījis vācu valodas skolotājs. Tas man parādīja, ka ķīniešu cīņas mākslas iecienījuši cilvēki visā pasaulē.
Sabiedrībai attīstoties un parādoties jauniem ieročiem, cīņas mākslu izmantošana kaujās sāka mazināties, pakāpeniski kļūstot par sava veida kultūras tradīciju.
Mūsdienu cīņas māksla galvenokārt sastāv no vingrojumu kompleksa. Tas ir tāpat kā izrādē — ir jābūt sākumam un beigām, kā arī tādiem faktoriem kā ritms, ātrums, uzbrukums un aizsardzība. Pēc visa vingrojumu kompleksa noskatīšanās cilvēki atzīs, ka cīņas mākslas ir acij tīkamas. Jo īpaši tas attiecas uz gadījumiem, kad vēro pieredzējušu praktizētāju uzstāšanos. Viņu kustības demonstrē skaistu ritmu un plūdumu, sniedzot skatītājiem patīkamas sajūtas.
 |
| NTD starptautisko tradicionālo ķīniešu cīņas mākslu sacensību galvenais tiesnesis Joufu Li. |
Ko jūs varat pastāstīt par cīņas mākslu elementiem, ko redzam filmās un seriālos?
Cīņas mākslas filmās un seriālos var būt pārspīlētas, taču tās ne vienmēr ir izdomātas. Praktizējot cīņas mākslu, cilvēks patiešām var attīstīt neparastu spēku un spējas.
Cīņas mākslu praktizēšana ļauj panākt pilnīgu ķermeņa koordināciju, lai visi ķermeņa spēki koncentrētos vienā virzienā. Šāda koordinācija radīs lielu spēku.
Turklāt, nodarbojoties ar cīņas mākslām, tiek trenēts ne tikai ķermenis, bet arī prāts un gars. Pirmais skolotājs man iemācīja, ka cilvēki, kas nodarbojas ar cīņas mākslām, nebaidās no ļaunuma. Tiem, kuri praktizē augstā līmenī, dabiski piemīt pārliecība par saviem spēkiem un drosme. Mēs to varam redzēt bruņnieciskajā garā, kas attēlots literārajos un mākslas darbos. Kad cīņas mākslu meistari saskaras ar netaisnību, viņi var sniegt palīdzīgu roku.
Ko mums var iemācīt tradicionālo ķīniešu cīņas mākslu gudrības?
Tradicionālās cīņas mākslas mērķis ir likt pretiniekiem zaudēt spēju cīnīties, tādējādi izvairoties no nevajadzīgas vardarbības. Suņdzi klasiskajā tekstā ''Kara māksla'' augstākā militārā stratēģija ir "pakļaut ienaidnieku bez cīņas".
Izcilais Haņu dinastijas ģenerālis Haņs Sjiņs saprata šo principu. Jaunībā viņš piedzīvoja pazemojumu, izrāpojot huligānam starp kājām. Būdams ļoti prasmīgs cīņas mākslā, kāpēc viņš izvēlējās iziet šo pārbaudījumu?
Visticamāk, Haņs Sjiņs būtu uzvarējis kausli, taču viņš varēja viņu nopietni ievainot vai pat nogalināt, un tas nozīmētu, ka viņš tiks sodīts pēc likuma. Haņs Sjiņs saprata, ka šāds nenozīmīgs strīds nav šo problēmu vērts, tāpēc izcieta šo pazemojumu, lai izvairītos no riskantas situācijas.
Vēlāk Haņs Sjiņs kļuva par ģenerāli un uzvarēja daudzās kaujās. Pēdējā kaujā ar savu pretinieku Sjanu Juju viņš aiztrieca to līdz Vudzjanas upei. Haņam Sjiņam bija acīmredzams militārā spēka pārsvars, un viņš varēja uzbrukt ienaidniekam, taču tad viņam būtu nācies upurēt daudzus no saviem karavīriem.
Tā vietā viņš izdomāja nevardarbīgu risinājumu, nosūtot dažus savus vīrus naktī pietuvoties pretinieka nometnei un dziedāt dziesmas, kas bija populāras Sjana Juja karavīru dzimtajā pilsētā. Skumjās melodijas pretiniekā izraisīja ilgas pēc mājām, un daudzi no viņiem dezertēja. Redzot neizbēgamo sakāvi, Sjans Jujs izdarīja pašnāvību.
Izmantojot šo stratēģiju. Haņs Sjiņs sasniedza cīņas mākslas augstāko mērķi – viņš uzvarēja kaujā, nezaudējot nevienu karavīru.
Katrs no mums dzīvē saskarsies ar dažādiem konfliktiem un strīdiem. Ja mēs izvērtējam situāciju, vadoties pēc principa – nekaitēt sev un citiem, problēmas var viegli atrisināt.
 |
| Li izpilda Faluņ Dafa meditāciju, lai uzlabotu savu iekšējo spēku un garīgo uztveri. Faluņ Dafa, zināms arī kā Faluņgun, ir sena dvēseles un ķermeņa pilnveidošanas prakse, kuras pamatā ir universālie principi ''Īstenība, Labestība, Pacietība''. |
Daudzi cilvēki vēlas apgūt cīņas mākslas, lai uzturētu sevi labā formā. Kā viņi izvēlas savām fiziskajām spējām piemērotu cīņas mākslu?
Pastāv daudz tradicionālo ķīniešu cīņas mākslu veidu, un katram no tiem ir savas īpatnības. Dažāda vecuma cilvēki ar dažādiem fiziskiem nosacījumiem var atrast sev piemērotu cīņas mākslu.
Jaunieši var praktizēt tādus cietā (ārējā) vušu stilus kā Čan cjuaņ (garā dūre), Bači cjuaņ (dūre, kas sasniedz astoņus galējos punktus), Šaoliņ u.t.t. Vecāki cilvēki var praktizēt tādus mīkstos (iekšējos) stilus kā, Sjinji, Bagua roku kustības un stājas pozas, vai tikai dažas pamata kustības. Turklāt dažas metodes ir īpaši piemērotas meitenēm, bet citas – zēniem.
Neatkarīgi no tā, ar kādu cīņas mākslu veidu nodarbojaties, ja vien tas ir tradicionāls, ar to var stiprināt ķermeni. Tas ir tāpēc, ka cīņas mākslas sastāv ne tikai no fiziskiem, bet arī no meditatīviem vingrojumiem, kas vērsti uz elpošanas un cji (enerģijas) regulēšanu. Sēžot meditācijā, cilvēka ķermenis ir atslābināts, tāpēc meridiāni un asinsvadi paplašinās, stiprinot organismu un tādējādi samazinot slodzi uz sirdi.
"Katrs no mums dzīvē saskarsies ar dažādiem konfliktiem un strīdiem. Ja mēs izvērtējam situāciju, vadoties pēc principa – nekaitēt sev un citiem, problēmas var viegli atrisināt." – Joufu Li.
Avots: https://magnifissance.com/selfcare/spirit-and-mind/chinese-martial-arts/
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...