Ķīniešu Mēness kalendāra Jaunā gada svētki, ko pavada pasaulē lielākā migrācija

Mēness kalendāra Jaunais gads – Zaķa gads – iekrīt 22. janvārī un tas ir saistīts ar aizraujošām svinībām, grezniem svētkiem un ģimeņu saietiem. (Attēls: via Dreamstime)

Mēness kalendāra Jaunais gads vai ķīniešu Jaunais gads, vai arī Pavasara svētki ir notikums, kas aizrauj visu pasauli. Šos svētkus atzīmē daudzās valstīs un bieži tos pavada nozīmīgākā ikgadējā cilvēku migrācija uz planētas. Lai gan Rietumos to bieži dēvē par "ķīniešu Jauno gadu", tas tiek svinēts viscaur pasaulē.

Mēness kalendāra Jaunais gads – Zaķa gads – sākas 22. janvārī un ir pazīstams ar aizraujošām svinībām, grezniem svētkiem un ģimeņu saietiem.

Kā aizsācies Mēness kalendāra Jaunais gads?

Tāpat kā pārējā pasaulē, arī Ķīnā tiek izmantots Gregora kalendārs. Taču valsts svētkus nosaka pēc tradicionālā Mēness-Saules kalendāra, kas tiek izmantots kopš 1. gadsimta pirms mūsu ēras. 1912. gadā, kad Ķīnas Republikā oficiāli pieņēma Gregora kalendāru, Mēness kalendāra Jaunais gads tika pārdēvēts par Pavasara svētkiem, un tagad tas tiek svinēts kontinentālajā Ķīnā.

Mēness kalendāra Jaunā gada datums katru gadu mainās, un to nosaka Mēness cikls, kā par to liecina jau pats tā nosaukums. Katru gadu Mēness kalendāram ir izvēlēts viens no Ķīnas senās mitoloģijas 12 dzīvniekiem, kas minēti ķīniešu zodiakā. Ķīniešu zodiaka dzīvnieki ir žurka, vērsis, tīģeris, trusis, pūķis, čūska, zirgs, kaza, pērtiķis, gailis, suns un cūka, un katru gadu tie nomaina viens otru. Kā jau iepriekš minēts, 2023. gads ir Truša gads.

Mēness kalendāra Jaunā gada svinēšana

Pavasara svētki Ķīnā (notiek 40 dienas) ir sadalīti vairākās mazākās svinībās un ceremonijās. Ķīniešu ģimenes parasti pulcējas uz lielām kopā sanākšanas vakariņām Jaunā gada priekšvakarā, kad sākas septiņas dienas ilgi valsts svētki. Parasti to rīko vecākā ģimenes locekļa mājās, jo tā tiek uzskatīta par gada svarīgāko maltīti.

Lai gan šie svētki kļūst arvien modernāki, Ķīna un citas valstis joprojām augstu vērtē savas gadsimtiem senās paražas. Piemēram, Ķīnā tradicionāli tiek dedzinātas petardes, lai aizbaidītu briesmoni Niaņu (lai gan pēdējā laikā šī tradīcija sāk izzust gaisa piesārņojuma ierobežojumu dēļ, kas ir būtiski ietekmējis pirotehnikas nozari).

Lai piesaistītu veiksmi, cilvēki nēsā sarkanas krāsas apģērbu un sarkanus rotājumus. Viņi arī apmainās ar "hun bao" jeb "sarkanajām aploksnēm", kurās ir nauda. Seolla, jeb korejiešu Jaunā gada laikā cilvēki šajā valstī gatavo zupu ar rīsu plācenīšiem un godina savus senčus. Vjetnamas Mēness kalendāra Jaunā gada jeb Tet ceremonijās tiek uzsvērta ziedu nozīme.

Mēness kalendāra Jaunā gada svinību laikā tradicionāli tiek aizdedzinātas petardes, lai aizbaidītu briesmoni Niaņu. (Attēls: Jianyi Wang via Dreamstime)

Nozīmīgākā cilvēku migrācija uz Zemes

Mēness kalendāra Jaunā gada svinības ir arī Ķīnas iedzīvotāju masveida migrācijas sākums. Čuņjuņ jeb pavasara migrācijas laikā simtiem miljonu ķīniešu atgriežas savās dzimtajās vietās, lai sanāktu kopā ar ģimeni un svinētu Mēness kalendāra Jaunā gada svētkus.

Pēdējos gados šo 40 svētku dienu laikā ir pārvietojušies miljardiem cilvēku. Rezultātā čuņjuņ – pasaulē lielākā cilvēku kustība, bieži pārblīvē jau tā pārslogotās automaģistrāles, dzelzceļus un lidostas.

Ķīnas valdība lēš, ka 2019. gadā Cūkas gadu svinējuši 415 miljoni cilvēku.

Lai novērtētu čuņjuņ mērogu, to var salīdzināt ar divām vērienīgākajām iedzīvotāju migrācijām Ziemeļamerikā. Tiek lēsts, ka 2019. gadā no Ziemassvētkiem līdz Jaunajam gadam ceļojuši aptuveni 115,6 miljoni amerikāņu, savukārt Pateicības dienas svētku laikā to darīja 55,3 miljoni.

Neraugoties uz lielo Ķīnas iedzīvotāju skaitu, kas atstāj ievērojamu iespaidu, migrācija Mēness Jaunā gada laikā šajā valstī joprojām ir vairāk nekā septiņas reizes lielāka nekā migrācija Pateicības dienas laikā ASV. Migrācija Ķīnas ikgadējā Mēness kalendāra Jaunā gada laikā apjoma ziņā pārspēj cilvēku pārvietošanos pasaulē lielāko svētceļojumu laikā, un Arbaīna un Hādža svētceļnieku pūļi tam pat tuvumā nestāv.

Čuņjuņ jeb pavasara migrācijas laikā simtiem miljonu ķīniešu atgriežas savās dzimtajās vietās, lai kopā ar ģimenēm svinētu Jaunā gada svētkus. (Attēls: via Pixabay)

Vai šī masveida ceļošana veicinās ekonomiku?

Investori bija cerējuši, ka gaidāmie svētki un ierobežojumu atcelšana varētu atdzīvināt valsts ekonomiku, kas mērāma gandrīz 18 triljonos ASV dolāru.

Tomēr saslimstības uzliesmojums, ko izraisīja pēkšņā vīrusa izplatība starp 1,4 miljardiem cilvēku Ķīnā, izraisīja medikamentu deficītu aptiekās, pārslodzi slimnīcās un garas rindas krematorijās.

Ķīnas Satiksmes ministrija paredz, ka šo 40 svētku dienu laikā ceļos vairāk nekā 2 miljardi cilvēku, kas ievērojami veicinās ekonomikas aktivizēšanos pēc čuņjuņ sezonas.

Avots: https://www.nspirement.com/2023/01/15/celebrate-chinese-lunar-new-year.html