Minu dinastijas laikā dzīvoja augsta ranga amatpersona vārdā Džou Hunmo (1421.-1492. g.), otrajā vārdā Jaobi, kurš bija Minu dinastijas ceremoniju ministrs un pēc nāves saņēma pēcnāves titulu "Veņs Dins" (文定). Viņš bija godīgs ierēdnis, piesardzīgs un apzinīgs, nodevies darbam pēc labākās sirdsapziņas un uzdrošinājās runāt par aktuāliem jautājumiem. Viņš rediģēja "Imperatora Jindzuna pierakstus" un "Imperatora Sjaņdzuna pierakstus". Viņam ir dzejolis "Dzīve un nāve", kurā teikts: "Dzīvības un nāves cikls ir tumsā tīts, nemirstīgās dzērves iepriekšējā dzīve ir iluzora. Toreiz Jandžou viņš redzēja sapni. Kad viņš atgriezās no garīgā ceļa, viņu atkal nosauca par Dinu." Ko nozīmē šis dzejolis? Aiz tā slēpās stāsts par iepriekšējo dzīvju izzināšanu.
Džou Hunmo piedzima ļoti vājš, un viņa tēvs par to ļoti uztraucās. Pareģis tēvam teica: "Šis dēls ir Dina Čuši no Jandžou pēctecis, kurš ir darījis labus darbus un ziedojis tūkstoš sudraba stieņus Juicjinas pils remontam. Debesu imperators slavēja viņu, un atļāva piedzimt jūsu ģimenē. Nākotnē viņš jūsu ģimenei darīs lielu godu. Tāpēc neraizējaties." Viņš norādīja, ka Džou Hunmo iepriekšējā dzīvē bija Dins Čuši no Jandžou. Vēlāk cits zīlnieks teica, ka viņa iepriekšējā ģimene dzīvojusi Jandžou un bijusi ļoti bagāta. Abi zīlnieki viens otru nepazina, bet abi norādīja, ka iepriekš viņš dzīvojis Jandžou un bijis bagāts. Tomēr neviens no viņiem nenosauca viņa iepriekšējās dzīves pilnu vārdu. Džou Hunmo zināja tikai to, ka iepriekšējā dzīvē viņa uzvārds bija Dins. Kad Džou Hunmo devās uz Pekinu, lai kārtotu eksāmenu, viņš devās pa ūdensceļu un pietauvojās Haņas upes krastā Jaņdžou. Naktī viņš redzēja sapni. Sapnī kāds viņam teica: "Tev ir spoža nākotne, un tu visu mūžu nodarbosies ar ļoti svarīgām valsts lietām." Džou Hunmo jautāja: "Kas tu esi?" Vīrietis atbildēja: "Esmu tava iepriekšējā dzīve, vārdā Jouhe Šaņžeņs, un mans uzvārds ir Dins. Es dzīvoju Veijanā (cits Jandžou nosaukums)!” To pateicis, viņš pazuda.
Tajā gadā Džou Hunmo rezultāti imperatora eksāmenā bija otrie labākie. 15 gadus vēlāk Džou Hunmo devās uz Naņdzjinas Haņliņas akadēmijas Galma lasītāju fakultāti (galma lasītāji bija atbildīgi par svēto rakstu mācīšanu valdniekiem), lai strādātu par pasniedzēju. Pēc tikšanās ar Veijanas gubernatoru Vanu Šu viņš vēlējās atrisināt savas iepriekšējās dzīves noslēpumu. Tāpēc viņš uzrakstīja vēstuli Vanam Šu, kurā sīki izklāstīja attiecīgos notikumus, un pievienoja vēstulei savu dzejoli "Dzīve un nāve".
To izlasījis, Vans Šu arī ļoti ieinteresējās un nekavējoties sapulcināja visus vietējos vecos ļaudis. Džou Hunmo bija minējis, ka viņa uzvārds ir bijis Dins, vārds – Jouhe Šaņžeņs, un ģimene bijusi bagāta. Kāds vecs vīrs vārdā Luo Veņdzje sniedza norādes, sakot: "Jouhe Šaņžeņa vārds ir Dins Heniaņs, viņš ir mana drauga Dina Dzuncji tēvs, un viņš ir no Hubejas provinces Vučanas. Viņa trīs brāļi bija nokārtojuši dzjiņši eksāmenu (pēdējā augstākā līmeņa imperatora eksāmens zinātniskā grāda saņemšanai). Viņš netiecās pēc slavas un bija pazīstams ar savu dzeju. Viņš dzīvoja vientuļi Juaņu dinastijas beigās. Runā, ka viņš miris Sičuaņas provinces Čendu pilsētā Minu dinastijas Dzjaņveņ periodā (1399.-1402. g.)."
Vēlāk, detalizēti pārbaudot informāciju par Dinu Heniaņu, noskaidrojās, ka viņš bijis dzejnieks Juaņu dinastijas beigās un Minu dinastijas sākumā. Viņa dzimtā pilsēta bija Vučana Hubejas provincē. Dina Heniaņa vecvectēvs nodarbojās ar darījumiem un finasēja Juaņu dinastijas pirmo imperatoru Hubilaju. Viņa vecvectēvs bija bagāts vīrs, un kopš tā laika viņa dzimtas pēcteči dzīvoja pārticībā. Dina Heniaņa ģimenes pārstāvji jau četrās paaudzēs bija Juaņu dinastijas amatpersonas. Trīs no četriem vecākajiem brāļiem bija nokārtojuši dzjiņši eksāmenu. Viņš bija jaunākais dēls ģimenē, un slava viņu neiteresēja. Viņš ilgu laiku dzīvoja vientulībā Jandžou. Pēc Juaņu dinastijas sabrukuma viņš vēl vairāk aizrāvās ar lasīšanu, koncentrējās uz dzejoļu rakstīšanu un tradicionālās ķīniešu medicīnas studijām.
Dins pelnīja iztiku, mācot un praktizējot medicīnu un dziedinot no slimībām. Viņš klaiņoja apkārt un kopā ar saviem draugiem – mūkiem un daoiešiem – nodibināja "Heniaņtana aptieku", kas ir laika gaitā atzīts zīmols Pekinas medicīnas nozarē. "Dina Heniaņa kolekcija" tiek nodota no paaudzes paaudzē. Turklāt "Heniaņtana aptieka" Pekinā darbojas līdz pat šai dienai, un tās aprakstā skaidri norādīts, ka to dibinājis Dins Heniaņs, slavens dzejnieks un meistars medicīnas jomā, kas dzīvoja Juaņu dinastijas beigās un Minu dinastijas sākumā.
Uzzinājis šo informāciju, Džou Hunmo beidzot atrisināja mīklu savā sirdī, un izrādījās, ka viņš ir Dina Heniaņa reinkarnācija. Šīs informācijas ticamība ir ļoti augsta. Daudzās senās Minu dinastijas grāmatās, piemēram, "Sarunas čukstus" un "Jundžuan esejas" , šis gadījums ir aprakstīts, un tie nav tikai atsevišķi pierādījumi. Turklāt, lai gan Dins Heniaņs dzimis aristokrātu ģimenē Juaņu dinastijas laikā, pēc Juaņu dinastijas sabrukuma viņš pusi savas dzīves aizvadīja kā vienkāršās tautas pārstāvis. Džou Hunmo bija otrais labākais Minu dinastijas imperatora eksāmenā un bija rituālu ministrs. Dins Heniaņs un Džou Hunmo dzīves laikā, šķiet, bija pilnīgi atšķirīgi: Dins Heniaņs bija brīvs un bezrūpīgs kā dzērve debesīs, viņam nebija nodoma kļūt par ierēdni, un viņš pusi savas dzīves klīda apkārt; kamēr Džou Hunmo kļuva par ierēdni, kurš veltīja visu savu enerģiju valstij un tautai. Tomēr, vērojot no plašākas laiktelpas, var izrādīties, ka Dievs pastāvīgi pārbauda šo dzīvību pārdzimšanu ciklā, – kāds viņš ir būdams vienkāršs cilvēks, un kāds viņš ir, ieņemot augstu amatu. Tajā pašā laikā tā ir arī pastāvīga sevis piepildīšana un dzīves pieredzes bagātināšana.
No šiem pierakstiem var arī secināt, ka cilvēka patiesā dzīve ir viņa dvēsele, kas pastāvīgi pārdzimt, un ateisms ir kļūdaina teorija. Daži cilvēki var domāt – ja dvēsele ir pārdzimusi, tad kā gan Džou Hunmo varēja nosapņot sarunu ar savu iepriekšējo reinkarnāciju, kad bija ceļā uz eksāmenu? Patiesībā cilvēciska būtne ir ārkārtīgi sarežģīta, kurā apvienota galvenā dvēsele, palīgdvēseles, trīs dvēseles un septiņi gari, kā arī daudzas citas dzīvības formas, tāpēc mēs nevaram šo jautājumu aplūkot mehāniski.
Literatūras avoti: "Sarunas čukstus" (耳谈) , "Šaobaogun Hun Mo īsais stāsts" (少保公洪谟事略), "Jundžuan esejas" (涌幢小品) u.c.
Piezīme: senajās grāmatās ir dažas atšķirības attiecībā uz Dina Heniaņa miršanas laiku. Daži apgalvo, ka viņš nomira Dzjaņveņ periodā (1399.-1402. g.), bet daži saka, ka viņš nomira Junle periodā (1403.-1424. g.).
Avots: https://www.pureinsight.org/node/7733
* * *
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...