Tradicionālais ķīniešu dārzs – dabas miniatūra harmonijā ar cilvēku

"Pieticīgā ierēdņa dārzs" Sudžou, ko kāds dzejnieks izveidojis bijušā Duhua tempļa vietā, demonstrē izsmalcinātu tradicionālajam ķīniešu dārzam raksturīgu dizaina elementu līdzsvaru. (Image: scadam526 via Flickr CC BY-SA 2.0)

Tradicionālā ķīniešu dārza pirmsākumi meklējami vairāk nekā trīs tūkstošus gadu senā vēsturē. Mūsdienās joprojām tiek augstu vērtēts šis laika pārbaudi izturējušais dārza stils, kas sevī apvieno noteiktas dizaina īpatnības un būtiskas iezīmes. Vienalga, vai tas ir liels vai mazs dārzs, tā galvenais mērķis ir veidot harmonisku saiti starp cilvēku un dabu, tādējādi radot vietu, kas ideāli piemērota pārdomām un meditācijai.

Tradicionāli Ķīnā pastāvēja trīs dārzu veidi, kurus apzīmēja ar ķīniešu rakstzīmēm: pu, jou un juaņ. Pu līdzinājās mūsdienu dārziem, kuros dominē augi. Jou drīzāk atgādināja zooloģiskos dārzus vai savvaļas safari ar dzīvniekiem un putniem imperatora galma iepriecināšanai. Juaņ (園), kas ar laiku kļuva par vispārpieņemtu ķīnzīmi visu dārzu apzīmēšanai, sākumā tika attēlots, kā maza piktogramma, kas apzīmē mazu slēgtu vidi ar dārza elementiem un cilvēkiem tajā.

Filozofija

Saskaņā ar Konfūcija mācību un Dao principiem, tradicionālais ķīniešu dārzs piedāvā vietu, kur gremdēties pārdomās un gūt apgaismību, vērojot cilvēka un dabas vienotību un harmonisku saskaņu, kas panākta, apvienojot pretpolus. Senie ķīnieši uzlūkoja dārzu kā līdzsvarotu un harmonisku dabas māksliniecisku izpausmi, kas radīta, lai mudinātu nodoties meditācijai.

Visos tradicionālajos ķīniešu dārzos pastāv četri galvenie elementi: arhitektūra, augi, akmeņi un ūdens, kas tiek prasmīgi apvienoti, lai radītu saskaņotu "dabas" ainavu.

• Arhitektūra, žogu vai dažādu konstrukciju veidā, ienes cilvēka elementu līdzsvara radīšanā starp cilvēku un dabu, vienlaikus piedāvājot klusu telpu, kur nodoties pārdomām. Paviljoni, tempļi, iekšējie pagalmi, segti celiņi un apļveida formas kalpo dabas ainavas papildināšanai un dažādu skatpunktu nodrošināšanai.

"Zilā viļņa paviljonā" Sudžou dīķa stūri ierāmē segts celiņš, kas izveidots uz pakāpienveida akmens terases zem zemas balustrādes. (Attēls: G41rn8 via Wikimedia Commons CC BY-SA 4.0)

• Dzīvīgie un krāšņie augi atbild par dārza mūžam mainīgo skaistumu, iedvešot bijību un ticību, kā arī dodot spēju atjaunot garīgos spēkus. Dažādi koki un ziemcieši tiek rūpīgi atlasīti pēc to formas, krāsas, tekstūras un smaržas ar mērķi bagātināt kopējo atmosfēru. Skaņas efekta radīšanai bieži vien tiek izvēlēti augi, kuru lapas šalc vējā vai kurās dzirdama lietus lāšu pakšķēšana. Smaržīgo un krāšņo ziedu dēļ dārzos parasti izvēlas dēstīt augļu kokus, peonijas, īrisus, ceriņus un rozes.

• Spēku un stabilitāti simbolizējošie akmeņi sniedz cilvēkam sajūtu par saikni ar zemi. Akmeņi var būt gan lieli un fantastiskas formas, atdarinot iespaidīgus kalnus, kas simbolizē tikumību, un kas ir ķīniešu gleznojumu būtiska sastāvdaļa, kā arī smalkās mozaīkās izkārtoti mazi un apaļi oļi, kas kalpo kā celiņi un vienlaikus piedāvā relaksējošu terapiju apmeklētāju basajām kājām.

• Ūdens, jo īpaši tekošs, simbolizē dzīvību un stimulē prāta darbību. Tiek uzskatīts, ka ūdens simbolizē arī komunikāciju un sapņus, un, parasti tam tiek ierādīta centrālā vieta dārzā, piemēram, kā dīķim. Bieži vien ar koi karpām vai zelta zivtiņām un lotosa ziediem piepildītā ūdenstilpne papildina akmens elementus un sasaista pārējos elementus, kas izvietoti ap to.

Piektais elements, kas ir būtiski svarīgs dārzam, bet atrodas ārpus tā, tiek saukts par patapināto ainavu. Tālumā esošie kalni vai citi apskates objekti ir speciāli ierāmēti tā, lai no slēgtā dārza pavērtos negaidīti skati. Rūpīga un harmoniska visu šo elementu kombinācija spēj rosināt dziļas pārdomas un radīt iekšēju mieru.

Minu dinastijas Juijuaņ dārzs ir piecus akrus liels šedevrs ar iespaidīgu akmens dārzu, kokgriezumiem un dārza mākslas priekšmetiem. (Attēls: MojoBaron via Flickr CC BY-SA 2.0)

Radīt noslēpumainu un maģisku atmosfēru

Tradicionālais ķīniešu dārzs atgādina leģendāro Nemirstīgo salu. Pastaiga dārzā, kas piedāvā neierobežotas sevis izzināšanas iespējas, līdzinās pastaigai citā pasaulē, kas piepildīta ar mūžsenu gudrību un bezgalīgu skaistumu.

Noslēpumainība tiek panākta ar rūpīgi aizsegtām un skatam negaidīti pavērtām ainavām, līkumotām taciņām, asimetriju un vairākiem apskates objektiem. Nekas nav pārāk uzkrītošs, lai pilnībā pārņemtu uzmanību, un tādējādi acis un prāts var brīvi klīst apkārt, gremdējoties pārdomās un prātojumos.

Viens no lielākajiem Sudžou dārziem Liujuaņ ir burvīgs un izsmalcināts klasiskais dārzs ar daudzveidīgām dabas ainavām, celiņiem, ūdenskrātuvēm un paviljoniem katrai sezonai. (Attēls: zhanyoun via Wikimedia Commons CC BY 2.0)

Fenšui principi tiek ievēroti, lai pastiprinātu dabas elementu spēku un enerģiju. Katrs cilvēka dzīves aspekts ir attēlots ar dažādu elementu palīdzību un izvietots dārzā noteiktā vietā.

Uz veselību attiecināms dārza centrs ar ūdenstilpni tajā un simbolisku salu vai kalnu. Darbu un iztikas līdzekļus simbolizē ziemeļu pusē izvietotie akmeņi un ūdens melnās un zilās nokrāsās. Mīlestība, ko simbolizē sarkanā krāsa ziedos, lukturīšos vai citās dekorācijās, izvietota dienvidu pusē. Intelektuālās ievirzes meklējamas austrumu pusē, tās izpaužas no dažādiem augiem veidotu sarežģītu ornamentu veidā. Rietumos atvēlēta vieta draudzībai, šeit dominē baltā krāsa ar metāla ornamentu rotājumiem.

Lai gan tradicionālā ķīniešu dārza dizains tiek rūpīgi izplānots līdz vissīkākajām detaļām, dzīvē tam jāizskatās dabiski, it kā cilvēks tur nemaz nebūtu pielicis roku. Šāda šķietama iegremdēšanās dabā ir paredzēta tam, lai nestu dvēselei mieru.

Juijuaņ dārzs, kas atrodas Huanpu rajonā Šanhajā, Minu dinastijas laikā bija kādas valdības amatpersonas privātais dārzs. Izgrebtais pāvs demonstrē dārza arhitektūras smalkās detaļas. (Attēls: via Flickr CC BY 2.0)

Vēsture

Ķīniešu dārzs, kura ne visai pieticīgie aizsākumi meklējami Šanu un Rietumu Džou dinastiju valdīšanas laikā, un kad tas kalpoja imperatoram par medību vietu, laika gaitā, dinastijām nomainot vienai otru, ir pārvērties par vietējiem apstākļiem ideāli piemērotu poētisku dabas izpausmi. Imperatora villas dārza-parka paplašinājums tika izveidots Cjiņu un Haņu dinastiju valdīšanas laikā. Tajā tika iekļauts arī dīķis ar salu vidū, kurā sastādīti visdažādākie augi.

Vēlāk, Veju, kā arī Dienvidu un Ziemeļu dinastiju valdīšanas laikā, kad Ķīnas ekonomika uzplauka, valdības ierēdņi dārzu apmeklēja ar vienu vienīgu mērķi – izbaudīt dabas skaistumu. Šis stils dārzā-parkā tika iedzīvināts upju un kalnu veidā. Vēlāk, Suju un Tanu dinastiju laikā, intelektuāļi, tiecoties pēc izsmalcinātības, ar simbolikas palīdzību ienesa tajā literatūras un mākslas kultūru. Lai attēlotu Sunu un Juaņu dinastiju laika kalnus, sāka izmantot lielus klintsbluķus un akmeņus.

Kad Minu un Cjinu dinastiju laikā Pekinā tika izveidoti Karaliskie dārzi, aizsākās Ķīnas dārzu "zelta laikmets". Dārzu veidotāji papildināja dabisko skaistumu ar dažādām arhitektūras formām, padarot dārzu vairāk par dzīvu pieredzi, nevis vienkāršu apskates objektu.

"Akmens lauvu parks", kas atrodas Sudžou, ir pazīstams ar saviem senajiem, vēju ārdētajiem akmens veidojumiem, kas atgādina lauvas. Tas ir vienīgais ķīniešu dārzs, kas saglabājies no Juaņu dinastijas laikiem. (Attēls: Liuxingy via Wikimedia Commons CC BY-SA 4.0)

Slavenākie ķīniešu dārzi

Daži no burvīgākajiem dārziem Ķīnā atrodas Sužou, tādi kā "Pieticīgā ierēdņa dārzs", "Zilā viļņa paviljons", kā arī Liujuaņ (jeb Lingering) dārzs un "Akmens lauvu parks".

"Pieticīgā ierēdņa dārzs" – lielākais un neapšaubāmi skaistākais dārzs Sudžou, pārstāv Minu dinastijas laika klasiku. Nosaukums, ko dārzam devis pensionēts ierēdnis un dzejnieks Vans Sjačens, atspoguļo viņa vēlmi novērsties no politikas. Veidojot dārza dizainu ar centrālo dīķi, tiltiem, strautiem un bambusa salu, iedvesma tika smelta tradicionālajā ķīniešu glezniecībā un dzejā.

Canlan parks jeb "Zilā viļņa paviljons", kas atrodas Sudžou, tika izveidots Sunu dinastijas valdīšanas laikā kā karaliskais dārzs princim. Ar interjera un eksterjera ainavām, kas ietver mazus paviljonus, strautiņus, apstādījumus un reljefu, dzejnieks un zinātnieks Su Šuņjins radīja optiskas ilūzijas. 2000. gadā UNESCO to atzina par Pasaules kultūras mantojuma objektu.

Jujuaņ dārzs Šanhajā, kas pazīstams kā "Laimes dārzs", ir slavens ar savu lielisko arhitektūru, iespaidīgajiem akmens veidojumiem un izsmalcinātajiem mākslas darbiem. Minu dinastijas laikā to izveidoja Paņu ģimene, tajā ir sešas atsevišķas zonas, kas atdalītas ar "drakona sienām", no kurām katra beidzas ar drakona galvas skulptūru. Dažādu okupāciju laikā dārzs vairākas reizes tika izpostīts, taču tagad ir atjaunots un tiek uzskatīti par vēstures pieminekli. Tas atrodas netālu no pilsētas Dieva tempļa un ir populārs apskates objekts.

Raksta autore Īla Bončeka ar ģimeni dzīvo Ņūdžersijā. Viņas saimniecībā ir četras vistas. Jau 20 gadus Īla audzē augļus, dārzeņus un ziemcietes un iesaka dārzkopību, kā veidu nodrošināties ar pārtiku un izklaidēties, nevis kā iespēju nopelnīt.

Avots: https://www.visiontimes.com/2022/02/19/traditional-chinese-gardens.html