Labas un sliktas zīmes

Reiz kāds jauns vīrietis vienā no saviem ceļojumiem sastapa melnu kaķēnu. Kaķēns viņam pieķērās un visur viņam sekoja, un arī jaunajam vīrietim kaķēns arvien vairāk iepatikās. Viņš ticēja, ka kaķēns ir Dieva dāvana, tāpēc paņēma to uz mājām un ļoti labi par to rūpējās. Šis jaunais vīrietis vēlāk tika svētīts dažādos veidos.

Cits atgadījums ar kaķi, kas arī notika mūsdienās, bija pavisam citāds. Melns kaķis pārskrēja pāri ceļam pārdošanas vadītājam, kurš bija ceļā uz tikšanos ar klientu. Viņš to uzskatīja par sliktu zīmi un atcēla tikšanos. Klients viņu uzskatīja par neuzticamu, un rezultātā pārdevējs zaudēja ļoti labu darījumu.

Visās kultūrās ir tā sauktās labās un sliktās zīmes. Aziāti tic, ka neparasti skaisti mākoņi, krītošas zvaigznes vai bezdelīgas, kas ligzdo pie viņu mājām, ir labas zīmes, savukārt gaudojoši suņi vai milzīgi kukaiņu bari ir kaut kā slikta priekšvēstnesis.

Rietumnieki uzskata, ka četrlapu āboliņš un varavīksne nes veiksmi, savukārt sastapšanās ar trokšņainu žagatu vai spoguļa saplēšana tiek uzskatīta par sliktu zīmi. Cilvēki mēdz justies labi un cer, ka notiks kaut kas labs, ja viņi sastopas ar labu zīmi, un var justies nobijušies vai nemierīgi, ja redz sliktu zīmi.

Kā senie ķīnieši raudzījās uz labām un sliktām zīlēm?

"Dēmoni nespēj uzvarēt tikumīgus cilvēkus"

Senie ļaudis uzskatīja, ka pareģojošās zīmes ir mājieni par kaut ko labu vai sliktu, kurus dod debesis, un viņi centās pret tām izturēties pozitīvi, neatkarīgi no tā, vai tās vēstīja par kaut ko labu vai sliktu.

Saskaņā ar [dižā vēsturnieka Sima Cjaņa] "Šanu (Jiņu) dinastijas anālēm" no "Vēstures pierakstiem" un Kundzi Dzjajui (Konfūcija skolas teicienu grāmatu), imperatora Juna valdīšanas laikā Šaņu dinastija bija sākusi panīkt. Vasaļu valstis sāka ignorēt monarhu un pārtrauca cienīt centrālo valdību.

Pēc imperatora Juna nāves viņa jaunākais brālis Tajs Vu ieņēma troni kā devītais Šanu dinastijas valdnieks. Pēc tam, kad jaunais valdnieks iecēla Jidži premjerministra amatā, notika kaut kas ļoti dīvains – pils zālē vienas nakts laikā izauga zīdkoks un papīrkoks. Tajs Vu bija nobijies, domādams, ka tā ir slikta zīme. Viņš jautāja Jidži, ko tas nozīmē.

"Jūsu padevīgais kalps ir dzirdējis, ka dēmoni nespēj uzvarēt tikumīgus cilvēkus," sacīja Jidži. "Jūsu Augstība, iespējams, vēlēsies pārbaudīt, vai jūs kaut kur neesat kļūdījies. Es ceru, ka jūs turpināsiet pilnveidot savu tikumu."

Tajs Vu sekoja Jidži padomam un rūpīgi izkopa savu tikumu. Viņš iepazinās ar iepriekšējo monarhu valdīšanas metodēm un izvērtēja pasākumus tautas labklājības uzlabošanai. Dīvainie koki pamazām nokalta un pazuda.

Trīs gadu laikā, kopš viņš sāka valdīt, 16 valstis no tālienes atsūtīja sūtņus, lai izrādītu cieņu Šanu galmam, tādējādi izrādot cieņu tā morāles standartiem. Šanu dinastija atkal uzplauka, un vasaļi atkal pakļāvās Šanu galmam. Tā kā viņš atdzīvināja Šanu dinastiju, Tajs Vu pēc nāves tika pagodināts ar titulu "Džundzuns" (kas nozīmē "Vidējais ciltstēvs").

Oficiāli amati un tituli, kas nopelnīti ar tikumiem un sasniegumiem

Vu Dins bija 22. Šanu dinastijas valdnieks. "Vēstures pierakstos: Jiņ Beņdzji " teikts, ka dienā, kad Vu Dins veica upurēšanas rituālus par godu savam sencim Čenam Tanam, uz viena no ceremoniālajiem traukiem nolaidās fazāns un sāka dziedāt. Vu Dins bija nobijies, jo uzskatīja to par sliktu zīmi.

Viņa vecākais dēls Dzu Dzji, toreizējais troņmantnieks, nomierināja tēvu: "Jūsu Augstībai par to nav jāuztraucas. Vienkārši pienācīgi kārtojiet valsts lietas, un viss būs kārtībā. Kad dievi pārbauda cilvēkus uz zemes, viņi pievērš uzmanību tam, vai tie ievēro vai neievēro morāles normas. Mūsu dzīves ilgums, ko mums dāvājušas debesis, var būt gan garš, gan īss. Priekšlaicīgu nāvi nenes debesis – daži cilvēki paši sabojā savu dzīvi ar nepareizu rīcību," turpināja skaidrot Dzu Dzji. "Cilvēkus, kuri neievēro morāles normas un atsakās atzīt savus grēkus, debesis sodīs, lai viņi turpmāk rīkotos labāk."

Viņš arī atgādināja tēvam: "Jūsu Augstība ir mantojusi troni, bet, lūdzu, cieniet tautu, jo tā visa ir debesu tauta. Jums ir bieži jāupurē, bet jāatturas no nepareizu rituālu veikšanas."

Vu Dins ņēma vērā Dzu Dzji padomu, centās pilnveidot valsts politiku un uzlabot valsts pārvaldi. Viņš arī reformēja amatā iecelšanas sistēmu un ieviesa politiku, ka oficiālus amatus nedrīkst piešķirt viens otram privāti, bet tie jāpiešķir, pamatojoties uz cilvēka talantu un spējām, un tituli jāpiešķir nevis tiem, kas dara ļaunus darbus, bet tiem, kas ir tikumīgi un spējīgi.

Šāda politika likvidēja vecās augstmaņu kārtas privilēģijas un apspieda ziemeļu nomadu cilšu, piemēram, tufanu, šefanu, baofanu, guifanu un cjaņfanu iebrukumu. Valstī visi dzīvoja un strādāja mierā un labklājībā.
Šanu dinastija atkal uzplauka, un šis laiks vēsturē pazīstams kā "Vu Dina uzplaukuma periods".

Cilvēka likteni izšķir viņa paša rīcība

Kundzi Dzjajui (Konfūcija skolas teicienu grāmata), rakstīts, ka Lu valsts valdnieks Ajs reiz jautājis Konfūcijam: "Es uzskatu, ka valsts likteni nosaka debesis, nevis cilvēki. Vai es pareizi saprotu?"

"Dzīve, nāve, nelaime un veiksme ir katra paša noteikta," atbildēja Konfūcijs. "Dabas katastrofas nav vissvarīgākais."

Pēc tam viņš minēja piemēru: "Kādreiz, Jiņu valsts valdnieka Džou valdīšanas laikā, pilsētas tornī no maza zvirbuļa olas izšķīlās liels putns. Kāds pareģis teica, ka šāda parādība ir zīme, kas apliecina, ka valsts noteikti būs plaukstoša. Ticēdams šai "labvēlīgai zīmei", valdnieks Džou ignorēja valsts lietas un kļuva ārkārtīgi nežēlīgs un nesaprātīgs, kas galu galā noveda valsti pie iznīcības.

"Tā kā viņš rīkojās pret debesu gribu, tad tas, kas varēja kļūt par neparastu svētību, pārvērtās katastrofā," turpināja Konfūcijs.

"Bet Taja Vu valdīšanas laikā parādījās slikta zīme [kā minēts iepriekš], un viņš bija noraizējies. Tomēr, tā kā viņš pilnveidoja savu tikumu un īstenoja labdabīgu pārvaldību, nelaimes pārvērtās svētībās. Tāpēc dabas katastrofas ir vien brīdinājums no debesīm tiem, kas ir pie varas. Tās nespēj sagraut labu pārvaldību un nespēj mēroties spēkiem ar labiem darbiem."

Pēcvārds

Mēs bieži domājam, ka senlaiku cilvēki bija māņticīgi, taču patiesībā viņi attiecās pret nezināmo cieņpilni un apdomīgi. Viņi ticēja, ka, izkopjot tikumu un darot labus darbus nezināmās nākotnes priekšā, nelaimes var pārvērst par svētību.

Pēdējos gados visā pasaulē ir piedzīvotas dabas un cilvēka izraisītas katastrofas. 2023. gada janvārī vien Ķīnā bija vērojami sniegputeņi un lavīnas, ko izraisīja ļoti zemas temperatūras, 10 zemestrīces ar četru vai vairāk magnitūdu stiprumu, kā arī 24 mežu ugunsgrēki, kas izraisīja nāves gadījumus, ievainojumus un kaitēja ražai.

Dabas katastrofas kalpo kā brīdinājums no mums nekontrolējamiem spēkiem. Varas pārstāvjiem būtu lietderīgi mācīties no senčiem un attiekties pret dabas katastrofām ar lielāku cieņu un pazemību. Viņiem vajadzētu izkopt tikumību un izturēties pret cilvēkiem labestīgi, nevis darīt pāri un likt viņiem ciest.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/6/20/209961.html