Katra doma ir zināma Debesīm un Zemei

Senie ķīnieši bieži lietoja teicienu "Pat viena doma sirdī ir zināma Debesīm un Zemei", lai atgādinātu cilvēkiem, ka "labais tiek atalgots ar labu, bet ļaunums tiek sodīts".

Pat tik šķietami nenozīmīga lieta kā viena doma var novest pie labām vai sliktām sekām cilvēka dzīvē.

Juņganas grotas Datunas pilsētā, Šaņsji provincē.

Divkosība ir īpašība, kas dieviem šķiet visatbaidošākā

Vans Junjujs bija konfūciešu mācītais vīrs no Jidžou Minu dinastijas laikā. Viņš bija godīgs un nerunīgs vīrs un patiesi ticēja dieviem un Budām.

Vanam bija divi draugi praktizētāji – Jujs Liņs un Džou Dzji. Virspusēji Jujs bija izsmalcināts kungs un dēla godbijības paraugs, kurš vienmēr uzskatīja sevi par tikumīgu cilvēku. Savukārt Džou tika uzskatīts par vājāko kandidātu imperatora eksāmenam, un arī viņa esejas nebija izcilas. Tāpēc, kad Džou ieguva pirmo vietu provinces eksāmenā, visi bija pārsteigti.

Kādu dienu Vans sapnī ieraudzīja dievību. Viņš jautāja dievībai par Juja izredzēm imperatora eksāmenā. Dievība viņam teica, ka Jujam nevieksies labi, jo dziļi sirdī viņš vienmēr kritizē citus, lai gan ārēji uzvedas pieklājīgi. Tātad, lai gan šķita, ka Jujs uzvedas labi, patiesībā viņa sirdī bija maz labestības.

Dievība pastāstīja Vanam, ka Jujs tāpat uzvedas arī ar saviem vecākiem. Ārēji viņš tiem piekrita, bet sirdī pret viņiem bija vienaldzīgs. Viņam patika arī skarbi izteikties par citiem aiz viņu muguras, vienlaikus izliekoties par krietnu vīru.

Dievība teica, ka šādus cilvēkus, viltīgus un liekulīgus, dievi nicina visvairāk. Tāpēc debesis sodīja Juju, un viņam neizdevās nokārtot imperatora eksāmenu.

Senču labie darbi nes svētību viņu pēcnācējiem

Tad Vans jautāja dievībai par Džou panākumiem eksāmenā. Dievība viņam pastāstīja, ka gan Džou vectēvs, gan tēvs bijuši ierēdņi, taču viņi nekad nav pārkāpuši likumu, lai gūtu personisku labumu, vai nepieklājīgi izturējušies pret sievietēm. Visas trīs Džou dzimtas paaudzes ir izturējušās pieklājīgi un nekad nav izmantojušas citus cilvēkus.

Turklāt viņa vecvectēvs uzrakstīja Bai Žeņ Šuo (Par 100 pacietības veidiem), lai mācītu cilvēkiem būt laipniem, un šī mācība iedvesmoja daudzus cilvēkus. Pateicoties viņa krietnajiem darbiem, viņa pēcnācēji baudīja svētības vairāk nekā 60 gadus.

"Lai gan ļoti maz cilvēku zina par viņu tikumīgajiem darbiem, dievišķais zina visu līdz pēdējam sīkumam un ir apbalvojis un svētījis viņa vecvectēvu, ļaujot Džou ģimenei dzīvot pāricībā jau trīs paaudzes," dievība teica Vanam: "Džou panākumi imperatora eksāmenā ir tikai sākums visām svētībām, ko tie ir pelnījuši!"

Tad Vans jautāja dievībai par savu nākotni.

"Ja tavas domas, vārdi un darbi būs pareizi un labestīgi, tev, protams, būs gaiša nākotne; ja tavas domas, vārdi un darbi būs nepareizi un ļauni, tad tava nākotne noteikti būs bēdīga," dievība sacīja viņam.

Vans atcerējās dievišķās būtnes vārdus un centās būt labs cilvēks. Kā izrādījās, Džou ļoti labi nokārtoja imperatora eksāmenu, bet Jujs cieta neveiksmi. Kā mēdz teikt, ko sēsi to pļausi.

Parasts cilvēks Li Dzjue kļuva nemirstīgs, pateicoties tikumīgai dzīvei

Li Dzjue bija tirgotājs, kuram Tanu dinastijas laikā piederēja labības veikals. Viņš bija godīgs, uzcītīgs un vienmēr apzinīgi pildīja savus pienākumus. Sākotnēji labības veikalu vadīja viņa tēvs. Kad Li bija 15 gadu, tēvs devās darba darīšanās uz citu pilsētu, tāpēc uzticēja veikalu dēlam.

Neskatoties uz to, ka Li bija veikala īpašnieks, viņš vienmēr ļāva saviem klientiem pašiem nosvērt graudus. Li pie šīs prakses pieturējās neatkarīgi no graudu tirgus cenu svārstībām.

Graudu mērīšanas kaste senajā Ķīnā.

Turklāt no katra darījuma viņš saņēma tikai divus grašus peļņas, lai uzturētu savu ģimeni. Tomēr viņa ģimene vienmēr bija labi nodrošināta ar pārtiku un apģērbu.

Li tēvs bija pārsteigts, cik labi viņa dēls vada veikalu. "Parasti pārtikas preču tirgotāji vienmēr izmanto lielāku kasti, kad viņi pērk, un mazāku kasti, kad pārdod. Es vienmēr esmu izmantojis viena izmēra kasti gan pērkot, gan pārdodot. Tas jau ir ļoti godīgi," sacīja tēvs. "Bet tu pat ļauj cilvēkiem pašiem nomērīt graudus. Tu esi labāks par mani. Tu gūsti tikai nelielu peļņu, un tomēr mūsu ģimene dzīvo labi. Tas norāda, ka Dievišķais visu redz un tu tiec aizsargāts."

Tanu dinastijas imperatoru Veņdzuna un Vudzuna valdīšanas laikā premjerminista amatu ieņēma tiesas ierēdnis ar tādu pašu vārdu Li Dzjue. Vēlāk viņš tika iecelts par militāro sūtni Huainaņā. Kad vienkāršais vīrs Li Dzjue uzzināja, ka jauno sūtni arī sauc Li Dzjue, viņš mainīja savu vārdu uz Li Kuaņu.

Kādu nakti premjerministrs Li Dzjue redzēja sapni, kurā viņš nonāca Huajanas alā, kur ziedēja puķes un viens aiz otra stāvēja skaisti paviljoni. Pastaigājoties viņš nonāca pie paviljona, uz kura gludās akmens sienas bija iegravētas trīs zelta rakstzīmes: Sjaņ Žeņ Ban (nemirstīgo saraksts). Šajā sarakstā viņš redzēja arī savu vārdu.

Premjerministrs nodomāja: "Man ir ievērojams oficiāls amats, mani nopelni un tikumi ir kļuvuši zināmi debesīm. Tagad es tiešām esmu pieskaitāms pie nemirstīgajiem!"

Kamēr viņš sajūsminājās par redzēto, no akmens sienas iznāca divi elfi un sacīja: "Šis Li Dzjue neesat jūs, bet gan jūsu jurisdikcijā esošais Dzjanjanas iedzīvotājs."

Kad Li Dzjue nākamajā dienā pamodās, viņš devās apciemot otru Li Dzjue un beidzot atrada Li Kuaņu, agrāk sauktu Li Dzjue.

Premjerministrs nosūtīja skaistu pajūgu pakaļ šim Li Dzjue, uzaicināja viņu uz savu rezidenci, un parūpējās par viņa atpūtu klusā, garīgai praksei atvēlētā telpā. Pēc tam viņš nomazgājās, un oficiāli satikās ar Li Dzjue, nosaucot viņu par brāli-daoistu. Viņš arī lika visai savai ģimenei ar cieņu apkalpot Li Dzjue un izrādīt cieņu viņam no rīta un vakarā.

Premjerministrs par savu skolotāju pieņēma vienkāršo cilvēku Li Dzjue

Vienkāršajam vīram Li Dzjue tajā laikā jau bija pāri 70 gadiem, taču viņš izskatījās cienījams un izskatīgs. Viņa vairāk nekā 30 cm garā bārda bija balta un izskatījās skaisti.

Ārkārtīgi uzmanīgā attieksme, ko viņš saņēma no premjerministra ģimenes, raisīja pilsētnieku vidū neizpratni.

"Viņš ir tikai veikala īpašnieks. Kas tajā tik īpašs?" kāds jautāja.

"Jā, vadīt graudu veikalu nav nekas īpašs, bet Li Dzjue patiešām ir lielisks cilvēks!" cits iebilda.

Bija pagājis vairāk nekā mēnesis. Kādu dienu premjerministrs Li vērsās pie Li Dzjue: "Vai drīkstu uzdot jautājumu? Kādu daoismu jūs praktizējat ikdienā un kādu eliksīru jūs lietojat?"

Premjerministrs pastāstīja Li Dzjue, ka kādu nakti redzējis viņa vārdu nemirstīgo sarakstā: "Tāpēc es uzaicināju jūs uz savu rezidenci un izturos pret jums kā pret savu skolotāju. Es patiesi ceru, ka jūs varat man iemācīt daoismu," sacīja premjerministrs.

"Es neko nezinu par daoismu un nekad neesmu lietojis eliksīru," Li Dzjue sacīja premjerministram, taču viņš tam nenoticēja un turpināja lūgt Li Dzjue viņu mācīt.

Galu galā Li Dzjue teica premjerministram, ka viņš ir tikai veikala īpašnieks, un detalizēti pastāstīja par to, kā viņš vada savu veikalu.

Premjerministrs Li beidzot saprata iemeslu, kāpēc Li Dzjue vārds bija nemirstīgo sarakstā.

"Jūs jau daudzus gadus ļaujat saviem klientiem nosvērt to, ko viņi pārdod vai pērk. Šķiet, ka tas ir sīkums, bet tas ir kaut kas patiešām grūts, un to nespēj izdarīt parasts cilvēks. Tikumi, ko esat uzkrājuši, tā rīkojoties, ir nesalīdzināmi!" viņš teica.

Premjerministrs arī pastāstīja Li Dzjue, ko viņš ir iemācījies no šīs pieredzes.

"Viss, kas notiek šajā pasaulē, pat tad, kad mēs ēdam vai atpūšamies, ir zināms Debesīm. Tik ilgi, kamēr cilvēks uzkrāj tikumus, pat ja viņš ir zemas izcelsmes, viņš atradīsies dievu aizsardzībā, un viņa vārds tiks ierakstīts nemirstīgo sarakstā. Dievišķais atgādina cilvēkiem, kā viņiem vajadzētu izturēties!"

Vietējie bija pārsteigti, cik pieklājīgi un cieņpilni premjerministrs izturējās pret Li Dzjue. Kad Li Dzjue apritēja 100 gadu, viņš joprojām izskatījās veselīgs un viņa gaita bija viegla. Trīs dienas pēc nāves viņš nonāca debesīs un kļuva nemirstīgs.

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/6/12/209856.html