Pasaule alā un citu dimensiju esamība (1. daļa)

Saskaņā ar tradicionālo ķīniešu kultūru, kalnu alās dzīvo dievības un tie, kas pilnveidojas. Daži cilvēki vēlējās viņus atrast, bet nespēja, bet citi tos sastapa nejauši.

Pastāv nostāsti, ka Dzeltenais imperators mācījies pie Guana Čendzi no Kuntunas kalna un vēlāk kļuvis nemirstīgs. Gan Taipin Guandzji (Taipina laikmeta plašās hronikas), gan Jidzjan Dži (stāstu krājums no Sunu dinastijas laika), ir daudz stāstu par noslēpumainām pasaulēm, kas atrodas alās.

Stāsts par Cju Čudzji

Čingishans uzaicināja pie sevis uz vizīti slaveno daoistu skolotāju Cju Čudzji, un viņiem abiem bija daudz dziļu sarunu. Cju sekotājs Li Džičans aprakstīja šo ceļojumu grāmatā "Cju Čančuņa ceļojums uz Rietumiem". Tajā rakstīts, ka Baijuņas templī "dziļi alā askētiem notika labu draugu tikšanās".

Parastie cilvēki nevar redzēt, kādi noslēpumi slēpjas slaveno kalnu un upju alās, bet nemirstīgajiem tā var būt iecienīta tikšanās vieta. Grāmatā teikts: "1224. gada 1. februārī mēs rīkojām reliģisku rituālu Cjujanas templī Dzjiņšaņā (mūsdienu Jaņcjinas rajonā Pekinā). Templis atrodas Dahe kalna dienvidu pusē, un tur ir gleznaini kalni un dzidri ūdeņi. Tur aug ķērpis usnea [augs, kas pazīstams arī kā "vecā vīra bārda"]. Tur peld mākoņi un spīd mēness. Šī ir daoistu vieta."

Pa ceļam Cju dažādos kalnos sastapa arī citus nemirstīgos. Lai aprakstītu redzēto, viņš sacerēja dzejoli:

"Kalni ir zaļi un augsti.

Nemirstīgie tur staigā dienu un nakti.

Alas kalnos ir pārāk dziļas, lai tajos iekļūtu zemes cilvēki,

un laiku pa laikam no tām var sadzirdēt nemirstīgo dziesmas."

Dažas stundas alā – 12 gadi cilvēku pasaulē

Tātad, kā šīs alas izskatās? Taipin Guandzji (Taipina laikmeta plašās hronikas) ir stāsts par to, kas notika Liu Sunu dinastijas (449. g.) imperatora Veņa 26. valdīšanas gadā. Veņs Guantuns no Čeņsji apgabala (mūsdienu Hunaņas provincē) bija zemnieks. Kādu dienu mežacūka izrakņāja viņa lauku, un Veņs viņu sašāva ar bultu, bet nenogalināja. Veņs sekoja ievainotajai cūkai līdz pat alai. Ala bija tik dziļa, ka Veņs nogāja vairāk nekā 300 soļus, bet vēl nebija sasniedzis tās galu. Pēkšņi viņa priekšā parādījās spilgta gaisma un viņš ieraudzīja simtiem māju.

No vienas mājas iznāca vecs vīrs un jautāja: "Vai tu esi tas, kas ievainoja manu cūku?"

"Cūka izpostīja manu ražu. Tāpēc es viņu sašāvu," Veņs atbildēja.

"Nav labi, ja lopi sabojā ražu," sacīja vecais vīrs. "Bet ir arī nepareizi sodīt dzīvnieku tā, it kā tas būtu savējais."

Veņs piekrita un lūdza piedošanu. Vecais vīrs viņam piedeva, sakot, ka cūka ir pelnījusi sodu.

Vecais vīrs aicināja Veņu iekšā, kur vairāk nekā desmit mācītu vīru senatnīgos tērpos klausījās lekciju. Lektors mācīja Laodzi Daodedzjin. Kāds zēns atnesa ēdienu, un vecais vīrs uzaicināja Veņu paēst kopā ar viņu.

Palūkojies apkārt, Veņs redzēja, ka cilvēki tur ir tādi paši kā ārpusē, bet pati vieta ir skaista un mierīga. Viņš gribēja palikt, bet vecais vīrs teica, ka tas nav iespējams, un lika zēnam izvest Veņu no alas.

"Kas šī ir par vietu?" Veņs jautāja zēnam.

"Šie mācītie vīri ir viedie. Lai izvairītos no Dzje (pēdējais Sja dinastijas valdnieks, ap 1800. g. p.m.ē.) nežēlības, viņi ieradās šeit, sekojot daoisma mācībai, un kļuva par nemirstīgajiem. Skolotājs, kurš mācīja Daodedzjin, ir Hešans Guns. Es esmu Vans Fusi no Haņu dinastijas. Esmu ieradies šeit, lai noskaidrotu jautājumus, kas saistīti ar Daodedzjin. 120 gadus nostrādāju šeit kā kalps, tagad esmu vārtsargs un vēl joprojām neesmu atklājis Daodedzjin būtību."

Kad viņi nonāca pie alas izejas, Veņs negribīgi atvadījās no Vana, domādams, ka viņi vairs nekad neredzēs viens otru.

Iznācis no alas, Veņs pārsteigts atklāja, ka viņa loks un bultas ir satrupējuši. Kad viņš atgriezās ciemā, viņam teica, ka pagājuši 12 gadi, bet viņam šķita, ka viņš alā pavadījis pavisma neilgu laiku. Ģimene jau bija sarīkojusi viņa bēres.

Pēc kāda laika Veņs un daži ciema iedzīvotāji devās uz šo alu. Ieejai priekšā bija milzīgs akmens, un viņi to nevarēja pat izkustināt no vietas.

(Turpinājums sekos)

Avots: https://en.minghui.org/html/articles/2023/6/10/209817.html