Citu glābšana ir sevis glābšana

Dzji Juņs (dzīvoja apmēram 1724. -1805. g.), pazīstams arī kā Sjaolaņs, bija zinātnieks un rakstnieks Cin dinastijas valdīšanas laikā. Grāmatā „Juevei būdiņas dienasgrāmatas” viņš apraksta kādu atgadījumu ar cilvēku, kurš glāba citus, un pēc tam tika izglābts pats. Viņa stāsts arī mūsdienās var labvēlīgi ietekmēt cilvēkus.

Ši kungs dzīvoja Sjaņ grāfistē. Ļaudis sauca viņu par „veco Ši” un bija aizmirsuši viņa īsto vārdu. Kaut arī vecais Ši nepievērsa uzmanību sīkumiem, viņš bija taisnas dabas un godīgs cilvēks. Uz ļauniem un bezkaunīgiem cilvēkiem viņš lūkojas no augšas.

Reiz, atgriežoties mājās no spēļu nama, ejot garām tirgum, viņš ieraudzīja zemnieku ģimeni. Vīrs, sieva un bērns, apskāvuši cits citu, rūgti raudāja. Kaimiņš vecajam Ši sacīja: „Viņi ir parādā kādam ietekmīgam cilvēkam. Lai atdotu parādu, vīram ir jāpārdod sieva. Viņi ir ļoti pieķērušies viens otram un nespēj šķirties. Turklāt māte vēl joprojām baro bērnu ar krūti. Tādēļ šķiroties viņiem ir ļoti skumji.”

Vecais Ši jautāja: „Cik viņi ir parādā?” Kaimiņš atbildēja: „30 zelta monētas.” „Par cik viņš pārdod sievu?” Kaimiņš sacīja: „Par 50 zelta monētām viņš pārdod sievu svešam cilvēkam par piegulētāju.” Vecais Ši atkal jautāja: „Vai ir iespējams apturēt darījumu un atpirkt sievu?” Kaimiņš sacīja: „Viņi tikko parakstīja līgumu. Taču viņi vēl nav saņēmuši samaksu un nav atstājuši savus pirkstu nospiedumus. Vēl ir iespējams viņu izpirkt.” Vecais Ši nekavējoties iedeva vīram vairāk nekā 70 zelta monētas, kuras viņš bija tikko kā laimējis, un teica viņam: „Dodu jums 30 monētas, lai jūs varētu atdot parādu. Pārējās 40 monētas būs jums pabalsts. Apturiet darījumu.”

Vīrs un sieva bija viņam ļoti pateicīgi. Vēlāk viņi uzaicināja veco Ši pie sevis uz mājām un cienāja viņu ar cāli un vīnu. Pēkšņi vīrs, paņēmis sev līdzi bērnu, gribēja aiziet no mājas un lūdza sievu pavadīt nakti ar veco Ši, tādā veidā pateicoties par izrādīto augstsirdību. Sieva piekrītoši pamāja ar galvu. Pēc tam viņa deva mājienu vecajam Ši. Viņš ar gudrību uztvēra šo situāciju un nopietni un godīgi atbildēja: „Sākumā es biju laupītājs. Pēc tam es biju tiesas izpildītājs. Biju pieradis cietsirdīgi nogalināt cilvēkus. Ja es tagad izmantošu jūsu smagos apstākļus un pārgulēšu ar tevi, tad es neesmu cilvēks. Es nevaru to darīt!” Viņš pagriezās un aizgāja.

Pēc pāris nedēļām nakts vidū vecā Ši mājā izcēlās ugunsgrēks. Bija ražas laiks. Katrā mājā glabājās daudz malkas, labības un salmu, tie bija pat uz jumta. Tonakt pūta spēcīgs vējš. Visapkārt liesmoja uguns, un vecā Ši ģimene nevarēja glābties bēgot, viņam, sievai un dēlam neatlika nekas cits, kā vien palikt mājās un gaidīt nāvi. Negaidīti atskanēja balss no augšas: „Austrumu Kalna Dievs sūta steidzamu ziņu. Svītrot vecā Ši ģimeni no to ģimeņu saraksta, kurām lemts iet bojā ugunsgrēkā. Vecā Ši māja nedrīkst nodegt.” Pēc tam atskanēja skaļš rībiens. Ši mājas siena sagruva. Vecais Ši paķēra sievu ar kreiso roku, dēlu ar labo roku, un izlēca no mājas. Likās, ka viņam bija pieauguši spārni, jo lēkt nācās ļoti tālu.

Kad ugunsgrēks tika nodzēsts, iedzīvotāji atklāja, ka 90 % cilvēku ir gājuši bojā. Vecā Ši ģimene bija izglābusies. Arī viņu apģērbs un pārtika bija palikuši neskarti. Pēc tam, kad viņi salaboja sienu, viņu dzīve ātri atgriezās vecajās sliedēs.

Visi kaimiņi ļoti priecājās par veco Ši. Viņi teica: „Mēs smējāmies par tevi un saucām par muļķi, jo tu atdevi 70 zelta monētas cilvēkiem, kurus redzēji pirmo reizi dzīvē. Mēs nevarējām pat iedomāties, ka šīs 70 monētas izglābs tavu ģimeni! Mēs visi pateiksimies Dievam!”

Stāsta beigās Dzji Juņs saka: „Domāju, ka vecā Ši ģimeni sargāja Dievs. Atalgojums par to, ka viņš atdeva naudu - 40%. Atalgojums par to, ka viņš atteicās no miesaskāres - 60%.”

No šī atgadījuma var secināt to, ka citu glābšana patiesībā ir sevis paša glābšana. Cilvēkiem ļoti svarīga ir atbrīvošanās no miesaskāres un spēja kontrolēt savu uzvedību. Dievi dzird visu, ko cilvēki runā. Viņi arī redz, ko cilvēki dara. Beigu beigās labais tiks atalgots, bet ļaunais saņems sodu.

Raksts krievu valodā pieejams:http://ru.clearharmony.net/articles/200709/4976.html