Reiz dzīvoja mazs mūks vārdā Miaojaņs. Kādu reizi, kad viņš bija ieradies Imperatora pili, viņu ieraudzīja Imperatore. Viņa nodomāja, ka viņš ir abrīnojams un jauks, tādēļ gribēja viņu apskaut. Taču Miaojaņs apturēja viņu un sacīja: “Jums nevajadzētu nākt pārāk tuvu klāt mūkam.” Imperatore nepiekrita un sacīja: “Tu esi apmēram vienā vecumā ar manu dēlu, un tas nav kas nepareizs, ja es tevi apskauju.”
Miaojaņs atbildēja: “Tas ko Jūs teicāt, atbilst laicīgo ļaužu principiem. Tomēr, visas lielās lietas sākas no sīkumiem, tieši tā no vienas dzirksteles var nodegt vesela prērija, vai arī sīkas ūdens lāses var iespiesties ļoti cietā akmenī. Daudzas lietas attīstās pakāpeniski no nemanāmām lietām, un daudzas mazas daļiņas spēj sakrāties lielā daudzumā. Tādēļ gudram cilvēkam vienmēr jaizvairās no aizdomām un jāpievērš uzmanību pat visnenozīmīgakājiem sīkumiem.”
Ja mēs apsveram to tālāk, tad to var attiecināt arī uz cilvēka slimību. Ja cilvēks nepievērš uzmanību savai slimībai, pirms vēl tā kļuvusi nopietna, tad viņam būs grūti atveseļoties, kad viņš būs smagi saslimis.
* * *
Here is the article in English language:
http://en.clearharmony.net/articles/a38353-article.html
Jūs tiekat laipni aicināti izdrukāt un izmantot visus Clearharmony mājas lapā publicētos rakstus un to saturu, tomēr lūdzam atsaukties uz pirmavotu.
vairāk ...