Senās Ķīnas stāsti: Ar pateicību pieņemt ieteikumus un kritiku

Reiz Vei valsts karalis izstrādāja aplamu plānu, bet visi viņa ministri piekrita šim plānam. Konfūcija māceklis Dzisi, to redzot, sacīja: „Es redzu, ka Vei valstī karalis vairs nelīdzinās karalim, un arī ministri vairs nelīdzinās ministriem.”

Guncju Jidzi vaicāja: „Kas tev liek tā teikt?”

Dzisi atbildēja: „Ja karalis domā, ka viņš ir nevainojams, tad neviens neiedrošinās izteikt savu viedokli. Pat ja karalis rīkojas pareizi, bet neuzklausa citu cilvēku viedokļus, tas vēl aizvien ir tas pats, it kā viņš būtu noraidījis citu viedokļus. Nemaz jau nerunājot par to, ka šobrīd visi ministri izplata nepareizus uzskatus un veicina šo slikto domāšanu. Tā vietā, lai spriestu, kas ir pareizi un kas ir nepareizi, karalis bauda citu uzslavas. Viņš uzvedas nesaprātīgi. Tā vietā, lai spriestu par to, vai lēmums ir pamatots, viņa ministri vienkārši glaimo karalim ar pārmērīgiem komplimentiem. Karalis rīkojas nesaprātīgi, un viņa ministri tāpat. Ja viņi šādā veidā pārvaldīs valsti, cilvēki nebūs apmierināti. Ja šāda situācija turpināsies, valsts vairs nebūs stabila.”

Dzisi sacīja Vei valsts karalim: „Jūsu valsts pagrimst.” Karalis jautāja: „Kādēļ tā?” Dzisi sacīja: „Visam ir savs iemesls. Ja karalis domā, ka viņš ir nevainojams, tad neviens ministrs neuzdrīkstēsies izlabot viņa kļūdas. Ja ministri un ierēdņi domā, ka viņi ir nevainojami, tad neviens parastais pilsonis neuzdrīkstēsies izlabot savus ministrus. Gan karalis, gan viņa ierēdņi domā, ka viņi ir tikumīgi, un viņu kalpotāji arī saka, ka ierēdņi ir tikumīgi. Ja karaļa slavēšana nozīmē, ka viņi tiks atalgoti, bet norādīšana uz viņa kļūdām ir noziegums, tad kā gan tas var novest pie kaut kā laba.”

Ne tikai karaļiem un ierēdņiem ir jāzina šis princips, tas jāzina arī mums, kad mums ir darīšana ar citiem. Mums ir jāvairās domāt, ka mēs esam nevainojami. Mums ir jāuzklausa un jāņem vērā citu viedokļi. Tas var palīdzēt mums izvairīties no zaudējumiem un gūt lielākus panākumus. Ir kāds teiciens: „Okeāns ir milzīgs, jo tas uzņem ūdeni no upēm un strautiem.” Katra cilvēka viedoklis ir kā upju un strautu ūdens. Kad kāds uzskata, ka viņš ir nevainojams, tas ir tas pats, kas pārtraukt upju un strautu ūdens piekļūšanu sev. Tādā gadījumā, lai arī cik liels būtu okeāns, tas drīz izžūs.

Patiesībā uzskatīt sevi par nevainojamu ir patmīlības un egocentrisma izpausme. Kad mēs mēģinām izlabot sevi saskaņā ar Ķīnas komunistiskās partijas uzskatiem, ka nekad nav jāņem vērā citu viedokļus, mums ir jāatceras, ka cilvēkam jābūt pateicīgam, kad citi norāda uz viņa nepilnībām. Tās ir tradicionālās vērtības, ko mums nodevuši mūsu senči.