Senās Ķīnas stāsti: Neko neiegūt un neko nezaudēt

Li Šihens bija Imperatora akadēmijas (iestāde, kas bija atbildīga par konfidenciālu valdības dokumentu sastādīšanu) loceklis Sun dinastijas laikā senajā Ķīnā. Reiz viņš kā vēstnieks tika nosūtīts uz Gaoli (mūsdienu Koreju), un armijas virsnieks Ju Jins pavadīja Li Šihenu kā viņa palīgs. Kad viņu misija bija veiksmīgi beigusies, Li uzticēja Ju visas vērtīgās dāvanas, ko viņi bija saņēmuši.

Pa ceļam uz majām Ju Jins pamanīja, ka laivā sūcas ūdens, un uztraucās, ka viņa mantas varētu palikt slapjas. Viņš paņēma zīda drēbi un zīda izstrādājumus, kas tika uzdāvināti Li Šihenam, un palika tos zem savām mantām, lai pasargātu savas mantas no samirkšanas.

Kuģojot atklātā jūrā, pēkšņs stiprs vējš un augsts vilnis aprija laivu, un dēļ smagās kravas, kas bija laivā, situācija kļuva ļoti steidzama. Laivas kapteinis lika Ju Jinam pārmest dažas lietas pāri bortam, lai mazinātu svaru, citādi, laivai varēja draudēt apgāšanās. Haosā un apmulsumā Ju Juns pārmeta pāri bortam apmēram pusi no kajītē esošajām lietām. Pēc laika kuģis tika stabilizēts, un viņi bija izkļuvuši no briesmām.

Kad Ju Jins pārbaudīja atlikušās mantas, viņš atklāja, ka visas lietas, ko viņš bija pārmetis pāri bortam, bija viņa paša mantas. Li Šihena lietas bija paliktas zem tām, tādēļ neviena no viņa lietām netika izmesta pār bortu, taču tās bija nedaudz samirkušas.

Šiem diviem vīriem bija dažāda attieksme pret dāvanām, ko viņi saņēma. Li Šihens uztvēra tās viegli un nepievērsa tām lielu uzmanību, un viņš neko nezaudēja. Tajā pašā laikā Ju Jins ļoti rūpējās par savām mantām un neieguva neko. Nekas nenotiek tāpat vien. Li Šihens ieguva, jo viņš bija taisnīgs cilvēks, un viņš viegli izturējās pret slavu un bagātību; Ju Jins zaudēja, jo viņš nebija labs un godīgs, un viņš pārāk daudz uzmanības pievērsa slavai un bagātībai. Ideoloģiskā atšķirība starp viņiem abiem noveda pie dažādiem viņu darbības rezultātiem. Atlīdzināt labo un sodīt ļauno: dabiskais likums valda pār visu.